Aptauja: puse Latvijas iedzīvotāju paši šos svētkus nesvin
Lielākā daļa jeb 71% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā pret Valentīna dienas svinēšanu Latvijā izturas pozitīvi, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" veiktais pētījums.
Ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto pilnībā atbalsta šo svētku svinēšanu, gandrīz puse jeb 45% drīzāk atbalsta Valentīna dienas svinēšanu. Pretējās domās ir piektdaļa aptaujāto, no kuriem 15% drīzāk neatbalsta un 5% pilnībā neatbalsta Valentīna dienas svinēšanu Latvijā.
Trīs piektdaļas jeb 39% respondentu atzīst, ka 14.februārī svin Valentīna dienu, 47% aptaujāto Valentīna dienu nesvin, bet 14% aptaujāto nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu. Valentīna dienas svinētāju vidū salīdzinoši biežāk ir gados jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt salīdzinoši retāk Valentīna dienu svin cilvēki pēc 40 gadu vecuma. TNS aptauja veikta internetā 8.-10.februārī, iesaistot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Kā norāda šo svētku pretinieki, tie vairāk saistīti ar komerciju, proti, dažādu aksesuāru un dāvanu tirdzniecību, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.
Kā liecina pērn Naudas plānošanas centra veikta līdzīga aptauja, 2010.gadā bija līdzīgs cilvēku skaits, kuri Valentīna dienu nesvinēja vispār vai atvēlēja svinībām ļoti minimālus līdzekļus. Kā rāda aģentūras LETA arhīva ziņas, pērn Valentīna dienu nesvinēja 53,5% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 2009.gadā – 39%.
Komentāri (21)
lebronj2356 14.02.2011. 10.22
Jauka diena manuprāt, katrā ziņā daudz labāka par nesen atdzimušo tulpju dāļāšanas dienu, kuru pārējā Baltijā nesvin, vismaz oficiāli !
0
aivarstraidass 14.02.2011. 11.57
Lai cilvēka gars būtu možs un neieslīgtu rutīnā – lai mēs labāk sajustu savas sajūtas un emocijas, gada garumā ir vajadzīgi 4-8 lieli svētki. Nav tik svarīgi kā tos nosauc un kad īsti svin, bet jābūt tiem ir. Ticīgiem cilvēkiem ir – Pirmā Advente, Ziemassvētki, Pelnu Trešiena, Lieldienas, Vasarsvētki un Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Folkloristiem ir Ziemassvētki, Metenis, Lielā diena, Jāņi, Miķeļi un Mārtiņi.
Savukārt rūdītiem mazumtirgotājiem ir Ziemassvētki, Valentīna diena, Jāņi un Helovīns. Vēl vajadzētu “Pateicības dienu” novembra beigās un tai sekojošo “Melno piektdienu”, kas iezīmētu ziemassvētku iepirkšanās drudža sākumu. Jo mazumtirgotājiem ir regulāri jārotā veikaliņi atbilstoši gadskārtas godu noskaņai, jāsaliek vitrīnās tematiskie ķiņķēziņi, jāuztaisa sezonas atlaides un jāuzpošas svētkiem – ar kādu rūķu mici, butaforisku sirsniņu, zaķīti, ozolvainadziņu vai spociņu.
0
janazakovica 14.02.2011. 13.09
bet vispar valentins ir kanonizets katolu svetais..bet tagat nu svetki komercelizeti lidz nepratam..jo valentina diena var vairak pardot preces un pakalpojumus.
0