Kravcovs un viņa brāļi • IR.lv

Kravcovs un viņa brāļi

41
Ieva Čīka, LETA
Askolds Rodins

“Saskaņas centra” deputāts izgaismo problēmu

“Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakcijas deputāts Valērijs Kravcovs atkal ticis pie publicitātes. Pamatoti. Otrdien, skatot nākamā gada budžetu pavadošos dokumentus, Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja opozīcijas (VL-TB/LNNK) rosināto soda paaugstināšanu par valsts valodas nelietošanu nepieciešamajā apjomā, veicot tiešos pienākumus. Runa ir par naudas soda “dakšu”palielināšanu diapazonā no divdesmit pieciem līdz 250 latiem. Recidīvistiem sods būs vēl lielāks.

Ir lietas, kas tiek uzskatītas par pašsaprotamām. Piemēram, Anglijā nav pieņemts tītaram jautāt, vai drīz būs Ziemsvētki, jo šajos svētkos tradicionālā maltīte ir tītara cepetis. Latvijā, tiekoties ar deputāta amata kandidātu, nav pieņemts iztaujāt par valsts valodas zināšanu līmeni. Šķiet pašsaprotami, ka tas ir pietiekams amata pienākumu veikšanai. Tāpēc likumdošana neparedz īpašas valodas zināšanu pārbaudes pirms balotēšanās. Nu Kravcova personā esam saskārušies ar nepatīkamu izņēmumu. Dzirdēts, ka SC frakcijā ir vēl vairāki izņēmumi, taču tie neesot tik klīniski, kā Kravcova gadījumā.

Kravcovam vēl Liepājas domes deputātam esot, Valsts valodas inspekcija piesprieda 35 latu naudas sodu – akurāt saistībā ar amata pienākumu pildīšanu un valsts valodu. Kravcovs šo lēmumu pārsūdzējis. Tiesa gaidāma februāra pirmajā pusē. Uz to brīdi nelielais naudas sods, visticamāk, nebūs viņa lielākā problēma.

Liepājas domē Kravcovam pie sāniem sēdējis tulks. Pašpārliecinātais provinciālis laikam gan netika apjautis, ka Saeima ir kvalitatīvi pavisam cits “plaukts”, kurā ar valsts valodas zināšanām iepirkšanās līmenī ir par maz. Liepājā Kravcovs vadīja organizāciju, kas par Krievijas naudu sagatavoja dokumentus Krievijas pilsonības saņemšanai. Pretendenti piemaksāja arī atsevišķi. Var uz to raudzīties dažādi, taču laikam jau tas ir legāls bizness, nav nekāda cilvēku tirdzniecība vai zagtu mantu uzpirkšana.

Daudz nopietnāka ēna pār Kravcovu ir pilsonības iegūšanas likumība. Šī lieta nonākusi Drošības policijas redzes lokā. Ir vismaz dīvaini, ka liepājnieks brauc uz Valmieru kārtot naturalizācijas lietas. Apstākļu sakritība vai apzināta rīcība, to noskaidros Drošības policija, taču laikā, kad Kravcovs tika pie pilsonības, Naturalizācijas pārvaldes Valmieras nodaļu vadīja cilvēks, kuru vēlāk pieķēra kukuļņemšanā un iesēdināja cietumā. Ir par ko padomāt. Un ne tikai Kravcovam vien.

Kravcovs pa labi un pa kreisi taisnojas, ka vēlētāji balsojuši par viņu “tādu, kāds viņš ir”. Līdzīga atziņas dzirdētas no SC Saeimas frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča mutes. Tā jau tas ir, tikai vēlētājs nav sapieris, var arī kļūdīties – vai nekļūdīties.

Partiju vēlēšanu “listes” nav vieta, kurā var ierakstīties katrs partijas biedrs, kam tas ienāk prātā. Ir filtrs – parasti partijas valde – kuram jātiek cauri, lai tiktu pie kārotās vietas sarakstā. Parasti – mēdz būt arī izņēmumi – jo tuvāk kandidāts ir saraksta galvgalim, jo lielākas izredzes tikt ievēlētam. Vēlētāji varēja nezināt, ka Kravcovam ar valsts valodas prasmi kā nu ir, tā ir. Jau minējām, ne tikai viņam vien. Taču laba valsts valodas prasme ir viens no deputāta, teiksim tā, darbarīkiem. Nu nemēdz būt tā, ka apkalpē viens pilots prot tikai pacelt lidmašīnu gaisā, bet otrs – tikai nolaisties. Ja Saeimā iekļuvuši deputāti, kuriem ir grūtības ar pienākumu pilnvērtīgu izpildi, tā lielā mērā ir SC vadības vaina. Jo tieši vadība noteica kritērijus, kuriem pretendentiem jāatbilst, lai varētu kandidēt. Normālas latviešu valodas zināšanas acīm redzot bijušas SC kritēriju astesgalā. Viss iet kopā. Scenārija autors – Jānis Urbanovičs un pārējā SC spice, galvenā varoņa lomā (pret paša gribu) – Valērijs Kravcovs.

Nepatīkami, bet nevar nepieminēt citā sakarībā palaikam piesauktos “etniskos balsojumus”. SC gadījumā tas ir acīs krītošs. Partija izvirzīja maksimālo kandidātu skaitu – 115. Pēc vārdiem un uzvārdiem mēģinot identificēt nosacīti “latviešus” un tāpat nosacīti “krievus”, sanāca, ka pirmo ir 43 (brāļi Rubiki būtu jānošķir atsevišķā grupā), otro – 70. Tas vairāk vai mazāk atbilst SC sludinātajam internacionālisma principam – vienot, ne šķelt. Vēlēšanu iznākums uzrāda: no 29 vietām Saeimā “latviešiem” (brāļi Rubiki atkal jau atsevišķā grupā) tikušas trīs.

Pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu sarakstu nacionālās proporcijas ir uzkrītoši atšķirīgas. Tāda mums tā sabiedrības integrācija. Vismaz pašlaik. Atliek gaidīt, kādi būsim pēc četriem gadiem.

Komentāri (41)

Ieva 15.12.2010. 10.59

Viestur, a kā Tu kvalificētu Urbanoviča pirmsvēlēšanu izteikumus intervijā avīzē Telegraf, par to ka SC politiku balstīs uz krievvalodīgo elektorātu? Un vai draudi par nekārtību izraisīšanu (Biškeka), ja netiks akceptēts SC viedoklis, nav šantāža, jeb tipiska 5. kolonas darbība, vai tas, ka tika svītroti latviski uzvārdi ir tolerances pazīme? (pārmetumi Rodinam par neiedziļināšanos deputātu biogrāfijās un viņu etniskajās saknēs nav vietā- tā kā to nedarīja arī vēlētājs). Arī stāsts par Kravcovu nav beidzies. Nešaubos, ka sekos pārmetumi Saeimai par nacionālismu, un krievvalodīgo diskrimināciju (!?)
Tā nerīkojās pat SC galvenais ienaidnieks VL. Es gan teiktu, ka SC ir daudz šovinistiskāka par VL- tikai kā teicu, lielajām tautām tas saucas interešu aizstāvība.
A par pārejām pieminētajām partijām Tev ir pilnīga taisnība- tikai vai to var izmantot kā attaisnojumu SC destruktīvajai darbībai?

Un vēl – Latvijā esošais daudz kopienu valsts modelis ir ļoti efektīvs, praktiski jebkurā citā valstī, kur līdzās dzīvo vairākas tautas, zinam par liela mēroga konfliktiem , nekur citur pasaulē nav tik miermīlīga līdzāspastāvēšana kā Latvijā. Kur vēl ir tik daudz nacionālo skolu, daudzvalodības, kosmopolītisma kā Lavijā? Krievijai nez vai vajadzētu ko pārmest Latvijai, kamēr ir Čečenija, diskriminējošie likumi pret aizkaukāza tautām, fašistiskas skūtgalvju organizācijas, kas pat nogalina cittautiešus… Latvijā nekā tāda nav.
Kāpēc nekas no mainis minētā nav nācis SC ruansvīru mutēs? Tāpēc, ka SC nav svarīga Latvija..

+15
0
Atbildēt

0

AUTOEXEC.BAT 15.12.2010. 00.05

Satversme nosaka, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Ņemot vērā, ka vēlēšanas ir aizklātas, jebkurš no mums, piem., es pats :)) varētu būt balsojis par Kravcovu. Man, kā Kravcova vēlētājam, šis deputāts ir valsts varas (precizēsim – vienas no varām) pārstāvis, ar kuru man (kā viņa vēlētājam) ir 100% tiesības sazināties (resp. – uzdot jautājumus). Nekādi starpnieki (tipa – malači tulki-palīdziņi) te NAV pieņemami, jo es balsoju TIEŠI par Kravcovu un tieši viņš man ir varas pārstāvis. Kravcovs sava analfabētisma dēļ NESPĒJ sniegt man atbildes … Tātad ?

Secinājums : Kravcovs ar savu valodas nezināšanu pārkāpj manas Satversmē noteiktās tiesības vērsties pie varas un saņemt no varas atbildes latviešu valodā. Jāgatavo pieprasījums Satversmes tiesai … :))

+17
-3
Atbildēt

0

Ieva 15.12.2010. 09.18

Lielākā SC nelaime ir tā, ka vārdos tā sludina saskaņu, internacionālismu,sludina sociāldemokrātiskus principus, bet darbos ir Kremļa 5. kolona. Diemžēl. Ja tas tā nebūtu, tad nebūtu tādu deputātu, kā Kravcovs, SC arī darbos, ne vārdos rūpētos par VISIEM Latvijas iedzīvotājiem, kaut vai, lai nodrošinātu viņu satversmē noteiktās pamattiesības – komunicēt ar varu. SC vadībai šie aspekti ir likušies vienaldzīgi. Viņiem Latvija tāds pīļu dīķis vien ir, saktījums ir daudz plašāks par teritoriju, kurā dzīvo. Kur te līdztiesība, kur te demokrātija? Ir tikai pliks nacionālšovinisms, kas spiežas laukā, un ko SC tik cītīgi pārmet citiem. Bet ir jau tā, ka lielai tautai nacionālisms nepastāv, ir tikai ingterešu aizstāvēšana, bet mazai jebkura interešu aizstāvēšana ir nacionāšovinisms. Franči izdzina čigānus, un nekas, aizstāvēja savas intereses. Vai mēs varētu kādu deportēt? Nekad! Mans vectēvs Vorkutas ogļraktuvēs sabeidza veselību un viņam bija skaidrs, kā sauc tos, kas viņu izsūtīja. Mums nav. Mēs vairs īsti nezinam bija vai nebija okupācija.

+10
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu