Plānos mazāku budžeta konsolidāciju • IR.lv

Plānos mazāku budžeta konsolidāciju

26
ES pārstāvis Gabriele Džudiče (no kreisās), SVF tehniskās palīdzības misijas vadītājs Marks Grifits un SVF misijas pārstāve pirms tikšanās ar Ministru prezidentu. Autors: Edijs Pālens, LETA
Indra Sprance

Aizdevēji slavē jaunākos ekonomikas rādītājus

Nākamā gada valsts budžetā konsolidācija būs jāveic mazākā apmērā nekā sākotnēji lēsts, taču gala skaitlis piektdien joprojām vēl netika nosaukts. Rīgā uzturas straptautiskā aizdevēju misija, kas piektdien tikās ar premjeru. Aizdevēji slavējuši jaunākos Latvijas ekonomikas rādītājus.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits žurnālistiem piektdien atzina, ka ir vairākas “labas ziņas”. Grifits slavēja IKP pieaugumu trešajā ceturksnī, kā arī atzina, ka budžeta konsolidācijas apjoms varētu būt mazāks nekā lēsts vasarā, kad pēdējoreiz Latviju apmeklēja starptautiskie aizdevēji. Grifits nevēlējās nosaukt konsolidācijas summu, taču atzina, ka tā būs “zem 400 miljoniem” latu. “Es pat teiktu ievērojami mazāk, “ sacīja Grifits, norādot, ka vajadzētu arī strādāt pie tā, lai budžeta deficīts būtu mazāk nekā 6%, par ko iepriekš bija panākta vienošanās.

Tāpat Grifits uzsvēra nepieciešamību turpināt ievērot stingru fiskālo disciplīnu, lai 2012.gadā budžeta defiīts tiktu samazināts līdz 3% no IKP.

Pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") paziņoja, ka joprojām notiek sarunas par konsolidācijas apmēru. Līdz ar to pagaidām nevar nosaukt summu par kādu būs jākonsolidē nākamā gada budžeta izdevumi.

Lai arī dažādu ekspertu vērtējumā atšķiras viedoklis par ekonomikas atlabšanas tempiem, Finanšu ministrija, gatavojot nākamā gada budžetu, prognozēs 3,3% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, bet inflāciju – 1, 1% apmērā, iepriekš izteicās Dombrovskis. Ekspertu viedoklis par ekonomikas atveseļošanās tempiem esot bijis dažāds, vairāki eksperti prognozējuši straujāku atlabšanu, bet arī lielāku inflāciju. Savukārt “Latvijas Banka savā pesimistiskajā novērtējumā palikusi viena”, sacīja premjers.

Pēc Dombrovska domām, FM piedāvātais scenārijs “ir samērā piesardzīgs un budžetam lielus riskus neradīs.” Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) atzīmēja, ka, iespējams, nākamā gada pirmajā pusē vēl varētu labot esošās budžeta prognozēs “uz augšu”.

Saskaņā ar jau iepriekš panākto vienošanos, nākamā gada budžeta ieņēmumi būs ap četriem miljardiem latu, bet izdevumi – ap 4,8 miljardiem latu. Budžeta konsolidācijas summa gan varētu būt zināma vai nu piektdien pēcpusdienā pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem vai sestdien.

Premjers pēc piektdienas rītā notikušās valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka konsolidācija tiks veikta, samazinot iemaksas otrajā pensiju līmenī, kā arī būs jāmazina ministriju tēriņi vai nu saskaņā ar valsts pārvaldes auditā konstatēto vai saskaņā ar ministriju pašu priekšlikumiem. Pēc Dombrovska teiktā, samazinājums skars visas jomas, tajā skaitā arī veselības aprūpes sistēmu, kur varētu taupīt, piemēram, uz administratīvo izmaksu, būvniecības un citu jautājumu risināšanas rēķina.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžeta projektu valdība plāno apstiprināt līdz 7.decembrim, kad to iecerēts nodot skatīšanai Saeimā.

Komentāri (26)

marčiks 12.11.2010. 17.25

Tad jau labi, es domāju, ka nu nekas slikts vairs nav gaidāms, varam visi nomierināties un triekt grāmatvedi Dombrovski ratā, bet valsts budžeta lietas atkal uzticēt patiesi izcilajiem ekonomistiem Šķēlem, Kalvītim un Slakterim, kā arī devalvēt latu, lai beidzot uzzinātu, kas notiek tad, kad devalvē latu.

+26
-4
Atbildēt

2

    varbūt ka tā > marčiks 13.11.2010. 10.16

    man nekas nebūtu pret ja teikšanu iedotu Šķēlem, tad valsts tik tiešām sakustētos pareizajā virzienā. Citādāk viss notiek pateicoties tikai nodokļu paaugstinājumam un uzņēmējiem.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Pilnīgi piekrītu! :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 12.11.2010. 14.23

Diezgan pieticīgi. Eksporta izaugsme vien nodrošina savus 3%. Tie LVL 380 milj. + līdzfinansējums – nodokļu paaugstināšana (~ EUR 150 milj) = katrā ziņā varētu sanākt pat savi 5%. Kaut gan labāk lai ir pesimistiski, jo tad būs lielāks gandarījums, ja izdosies. Atceramies kā sākumā Nasing spešal pārraudzītā FM prognozēja -5% izaugsmi 2009.gadā, bet izrādījās, ka tomēr ir -18%.

+13
-3
Atbildēt

4

    varbūt ka tā > Una Grinberga 13.11.2010. 08.58

    hi tev kā Vienotības apmātajam atgādinu ka valsts katru dienu tērē par 3miljoniem Ls vairāk nekā nopelna. Budžeta deficīts jau sasniedzis pusmiljarda latu.

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    lailabidzane > Una Grinberga 12.11.2010. 14.37

    .

    Ļoooooti gudri!

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    cheszz > Una Grinberga 13.11.2010. 18.40

    Bimbo, kur tu rāvi 3 miljonus? Dombrovskis teica, ka 2 (http://diena.lv/lat/politics/hot/dombrovskis-latvija-ik-dienu-tere-par-2-miljoniem-vairak-neka-nopelna ). Ja tev maza starpība, tad laikam esi Lembergs vai Šķēle.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > Una Grinberga 13.11.2010. 17.24

    >bimbo1

    Mīļais cilvēks, ja valsts tagad pēkšņi pārietu uz bezdeficīta budžetu (ko Jūs, šķiet, proponējat), tad tie patiešām būtu reāli sū*i. Pensionārus varētu vienkārši ar kravas mašīnām vest uz mežu.

    Ja vēl var runāt par alternatīvu modeli, tad tas būtu ne tik strauja deficīta mazināšana (attiecīgi tā papildu nauda ieplūst ekonomikā), devalvācija un eiro neieviešana. Vai arī ieviešanas atlikšana uz nenoteiktu laiku.

    Bet tā ir ļoti smalka tehniska diskusija augstākā (arī pasaules!) ešalona ekspertiem. Mēs šo diskusiju varam labākajā gadījumā godprātīgi atbalsot. Uzsveru “godprātīgi”, nevis histēriski!

    P.S. Nav korekti mētāties ar summām, kas uzbudina atsevišķa cilvēka iztēli ar savu lielumu, bet patiesībā ir normālas valsts mērogā. 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni. ;)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

andrisskrastins 12.11.2010. 18.03

Šobrīd ir tā – ir neliels drošības brīdis, varam uzelpot. Bet nezinām cik ilgi – tas pirmais. Tāpēc piesardzīgas prognozes ir tikai apsveicamas. Otrais – jāturpina valsts sistēmas normalizēšana, funkciju izlīdzināšana, dublēšanu novēršana. Un pats galvenais – tagad ir jāmeklē investori un jāatīsta ražošana. Pa ceļam nāksies korupciju pamatīgi apkarot, jo tā ir bijis vienmēr galvenais iemesls, kāpēc neviens šeit neko negrib veidot.

+12
-5
Atbildēt

3

    disassociative > andrisskrastins 13.11.2010. 08.08

    Šobrīd ir beigtā kaķa sindroms – ja kaķi nomet no astoņdesmitā stāva, tas palecas par metru uz augšu. Tas pats notiek ar Latvijas ekonomiku. Vēl vairāk apgraizot budžetu, bet patiesībā nereformējot valsts pārvaldi, tas nabaga kaķis nevis leks vēlreiz, bet paliks guļam uz asfalta. Šobrīd reālu reformu nav. Ir mehāniska izdevumu samazināšana uz papīra.
    Par ražošanu nav vērts pat sākt runāt. Ar šādu nodokļu sistēmu, ar tik nenormāliem nodokļiem darba spēkam kā ir šobrīd, ir jābūt pašnāvniekam, lai sāktu ražošanu. Ja nu vienīgi tādiem nišas produktiem, kuru citur vienkārši nav, tāpēc var diktēt cenu. Lai darbinieks ražošanā saņemtu 300 Ls uz rokas, darba devējam tas šodien maksā 540 Ls. Valsts kase par vienu šādu darbinieku saņem 240 Ls. Cik procenti tas ir pret darbinieka algu uz rokas? Un cik jāmaksā precei, ko šis darbinieks saražo? Kas to preci par tādu naudu pirks?

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > andrisskrastins 13.11.2010. 17.45

    >pecisk

    Vai tā pozīcija par korupcijas ietekmi uz investīcijām balstās uz socioloģiskiem datiem? Birokrātiskie šķērļi mēdz būt ne mazāks investīciju kavēklis; savukārt korpucija tos nereti palīdz risināt. Tas tā, ar nelielu ironiju. :)

    Korupcijas loma populārajā diskursā ir krietni pārspīlēta. Strādnieku kvalifikācija, darba kultūra, algu līmenis, finanšu pieejamība un produktivitāte ir krietni nopietnāki apsvērumi.

    Es neattaisnoju korupciju, ne arī uzskatu pašreizējo situāciju par normalitāti. Bet, manuprāt, nodokļu sistēmas un (profesionālās!) izglītības reformai būs daudz lielāka ietekme uz nākotnes ekonomiku.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    www.vecamate.lv > andrisskrastins 12.11.2010. 23.40

    jāturpina valsts sistēmas normalizēšana, funkciju izlīdzināšana, dublēšanu novēršana. Un pats galvenais – tagad ir jāmeklē investori un jāatīsta ražošana.
    —————————————-
    Kurā,interesanti brīdī tas notiek? VK kā ir tā būs,ĢVK manā skatā ekselentā Lieģa vietā -kā ārlietu ministrs- Ir, un kādu laiku šķiet izrādīsies par tādu…Pabriks- Āministrs.. smaids,nav ko teikt.Bet labāk,kā piem Šadurskis vai Jaunups,jā protams:) Ēlerte- saburzot misenē kultūras ļaužu vēstuli Dāldera atbalstam.. ir kur ir.. Profesionāļi? Varbūt:)
    Par attīstam ražošanu, te vietas par maz izteikties..daudz.. :) Man jau šķiet,derētu vismaz Valsts Latvijas mērķus formulēt, un pie tiem turēties.Lai jebkāda krīze.Vai Ir?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu