Liesmojošā Krievija • IR.lv

Liesmojošā Krievija

24
ITAR-TASS/LETA
Askolds Rodins

Lielu dabas katastrofu nevar novērst, tomēr tai var sagatavoties

Lielā ugunsnelaime Krievijā sākusi iet mazumā, vismaz tā ziņo turienes plašsaziņas līdzekļi. Nav precīzi zināms Krievijas Eiropas daļu pārņēmušo ugunsgrēku skaits, taču droši var teikt – ļoti daudz. Kādu nodzēš, cits uzrodas. Īpaši trūkties nācies maskaviešiem. Pilsētā jau kuro dienu turas smogs, un jau kuro dienu gaisa temperatūra ir tikai nedaudz zemāka par plus 40 grādiem.

Nevar teikt, ka karstas vasaras Krievijā ir reta parādība, taču ļoti krastas, tāpat, kā pie mums, nav bieži. Augusta sākumā pārsniegts temperatūras rekords, kas bija turējies kopš 1893.gada.

Speciālisti jau maija vidū prognozēja karstu un sausu vasaru, taču palika nesadzirdēti. Protams, lielu dabas katastrofu nevar novērst, tomēr tai var sagatavoties, nedarot visu kā vienmēr un nepaļaujoties uz “gan jau”. Maskavieši, piemēram, netika laikus publiski informēti, kas būtu jādara smoga parādīšanās gadījumā.

Situācijā, kad nelaime pārņemusi nevis vienu, bet vairākus lielus un blīvi apdzīvotus reģionus daudz svarīgāka lomu nekā parasti automātiski krīt reģionālajām un municipālajām varas iestādēm. Te nu skaidri nāca redzams varas vertikāles vājums, tās nespēja būt elastīgai neikdienišķās situācijās.

Centra rīkojumus saņemt radušie Kremļa ieceltie gubernatori izrādījās diezgan bezpalīdzīgi: netika izsludināti ārkārtas stāvokļi jau uguns plosīšanās pirmajās dienās, armija dzēšanas darbos iesaistījās tikai pagājušajā nedēļā, tad arī sāka komplektēt brīvprātīgo vienības. Kaut arī, piemēram, izsludināt rezervistu daļēju mobilizāciju nav nekas nepaveicams.

Visā šajā “negatavībā numur viens” bija arī izņēmums. Piemaskavas Šaturas rajons. Tas pats, kurā atrodas daudzie svilstošie kūdras purvi – Maskavas smoga galvenais avots. Rajonā ārkārtas stāvoklis tika izsludināts jau jūnija otrajā pusē, cilvēki gaidīja “kad sāksies”. Sagaidīja. Tikai viņiem ugunsnelaime nebija nekas “uz galvas uzkritis”. Šaturas rajonā līdz šim nav nodegusi neviena ēka, ugunī nav gājis bojā neviens cilvēks.

Maskavai, ja tā šajā gadījumā var teikt, ir pat paveicies, ka lielie ugunsgrēki izcēlās austrumu pusē. Ļaunāk varētu būt, ja degtu Brjanskas apgabalā, bet vējš pūstu no rietumiem. Tad reizē ar dūmiem gaisā paceltos tas, kas palicis pāri no Černobiļas radioaktīvā mākoņa.

Nelaimes dienās visai atšķirīgi izturējas varas tandēma pedāļu minēji. Prezidents Dmitrijs Medvedevs no aktivitātēm atturas. Vēl vairāk, viņš izdarīja, domājams, lielu kļūdu, aizbraucot uz Suhumi, lai apsveiktu Abhāzijas “valsti” otrajā gadskārtā kopš Krievija atzinusi tās “neatkarību”. Nav skaidrs, kāpēc galma televīzija neizcenzēja sarunā ar Abhāzijas līderi Sergeju Bagapšu Medvedevam pasprukušo atziņu, ka “šeit ir labāk nekā Maskavā”. Tādas lietas cilvēki patur atmiņā, un tas var būt arguments solītajā Medvedeva un premjerministra Vladimira Putina slēgtajā dialogā par to, kurš no viņiem balotēsies prezidenta amatam 2012.gada vēlēšanās.

Putins, gluži pretēji ir hiperaktīvs – dodas uz nodegušām sādžām, tiekas ar civēkiem, turklāt ar tiem, kas uz vietas un šķiet speciāli neorganizētiem. Iznāca pat tāds kā piedzīvojums. Putins sen pieradis, ka tiklīdz viņš ver muti pārējie apklust. Ņižņijnovgorodas apgabalā nodegušas sādžas mutīgās lauku sieveles šo “nācijas līdera” privilēģiju ignorēja, pārtrauca pusvārdā gludi runāt sākušo Putinu, lai liktu ārā, kas tām patiešām uz sirds. Uz Putinu pedējo reizi, vismaz publiski, ticis kliegts, šķiet, pirms desmit gadiem, kad viņš tikās ar nogrimušās atomzemūdenes “Kursk” jūrnieku piederīgajiem. Putins pratis izmantot ārkārtas situāciju politisko punktu krāšanai.

Uz Krievijas nelaimes fona nedaudz komiska izskatās ziņa, ka palīdzēt dzēst ugunsgrēkus uz desmit dienām devušies divpadsmit Latvijas ugunsdzēsēji. Tā ir drīzāk simboliska, nekā praktiska palīdzība.

Neviens Latvijā nav iedomājies par cita veida palīdzību, kas varētu būt vajadzīga pat vairāk. Daudzi ugunsgrēkos cietušie vārda burtiskā nozīmē palikuši ar to, kas, glabjoties no liesmām, bijis mugurā. Šiem cilvēkiem var un vajadzētu palīdzēt.

Komentāri (24)

mary75 10.08.2010. 21.33

It kā jau Putins apsolījis visiem nodegušajiem uzcelt mājas un izmaksāt kompensācijas, pagaidām izmaksājot pa 200ls. katram,un izmitina skolās utt., pat uzstādīšot kameras celtniecības vietās, lai Putins un visi pārējie internetā var novērot, kā notiek celtniecība.
Tie, kas gudrāki, tie par tām kamerām smejas, bet, daudzi domā, ka Putina tētiņš patiešām sekos līdzi un uzmanīs, lai neko nenozog, kaut arī, visi pārliecināti, ka tāpat lielāko daļu nozags.

+8
0
Atbildēt

4

    mary75 > mary75 11.08.2010. 20.42

    Jā, par to arī dzirdēju, esot taisnība.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 10.08.2010. 22.59

    Tur jau lielākā daļa paliekot tam, kas to naudu piešķirot, “otkati” celtniecībā esot 50% un vairāk, tas, ka tur vēlāk cementu vai ko nozog, tie jau sīkumi.
    Bet jāpalīdz ir, vismaz simboliski, kurš strīdās.
    A par tām kamerām – visi pārliecināti, ka tās sadauzīšot vai vēl kā sabojās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    IvetaKazoka > mary75 11.08.2010. 10.14

    Stāstu par to, ka kādas ģerevņas iedzīvotāji paši sarunāja un nosvilināja savas vecās būdas, lai tiktu pie jaunām mājām neesi dzirdējis? :) Tai ģerevņai ugunsgrēks pagāja secen, bet jaunas mājas slavikiem “na haļavu” gribās. Visi sarunā, ka paši nosvilinās, tikai viens, kas stipri nomalē atsakās piedalīties, jo viņam paša celta laba māja un kas zina, ko uzcels vietā Puķins. Tā nu pārējie visi pielaiž uguni savām būdām, bet par nelaimi uguns ir mazliet neprognozējama un līdzi parāva arī to vienu neplānoto māju. Tad nu tās saimnieks aiz škrobes par notikušu visu izstāstija varas iestādēm. Šitas esot kādā no krievu TV kanāliem stāstīts. Izklausās tipiski pēc Krievijas. Bet varbūt tā ir “urban legend” :)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Ilva > mary75 10.08.2010. 22.46

    tur uz vietas, kur kameras, tur patiesi nezags.

    bet pa grumbuļainajiem krīvzemes ceļiem ne viens vien maisiņš nokritīs, domājams …

    P.S. Bet mūsu puišiem, kas devās dzēst un palīdzēt – lai veicas. Nelaimei nav nacionalitātes un tas ir tikai pozitīvi, ka varam palīdzēt. ar to mazumiņu, kas ir, bet no visas sirds un bez gas-beznin-prom pumpja.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

dro 10.08.2010. 19.41

Trakais atkal izlaists no klīnikas…

+9
-2
Atbildēt

3

    dro > dro 11.08.2010. 10.57

    Ko varu atbildēt? Tādi esam:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzintarz > dro 11.08.2010. 09.52

    Pieminiet manus vārdus, drīzvien puse DELFU klīnikas/brigādes šeit pārvāksies.
    Tas pat notika ar Dienas portālu. Sākumā “so, so”, kurpretī tagad jau gluži vai delfi miskaste ap 2004-5 gadu.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > dro 11.08.2010. 11.12

    Viņus pievelk DOMU magnētiskā enerģija … tad viņi te sarodas , lai uzlādētos un izsūktu citus … :))

    +3
    0
    Atbildēt

    0

cheszz 10.08.2010. 19.57

Jautājums- cik mēs paši esam gatavi tādām ugunsnelaimēm? Uguns plosās Pleskavas rajonā, kas ir netālu. Un otrs- kāpēc SC un PCTVL neizmanto šo situāciju politisko punktu krāšanai- neformē brīvprātīgo brigādes, nevāc ziedojumus?

+8
-1
Atbildēt

2

    Jānis Blumbergs > cheszz 12.08.2010. 00.40

    par lēnajām organizācijām ir doma #1, ka viņas arī ir no kaut kāda līmeņa tai pašā vertikālē, piedūmotajā

    0
    0
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > cheszz 11.08.2010. 09.27

    PCTVL elektorātu humānā palīdzība neinteresē. Viņiem pārsvarā humānisma jēdziens vispār ir svešs. Viņus interesē likumīgas tiesības nezināt un nelietot latviešu valodu un viss pārējais vēsturiskais revanšs – tas arī viss. Tad kāda jēga PCTVL censties ? Turklāt Latvijā, kā par spīti – nekas nedeg – nu tad pat par ko parunāt, vot neraža … :))

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu