Grieķijas premjers: Mūsu partneri darīs visu nepieciešamo, lai piedāvātu mums drošu ostu un mūsu laiva varētu atkal peldēt
Grieķijas valdība lūgusi Eiropas Savienību aktivizēt Grieķijai domāto Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma mehānismu, lai palīdzētu valstij izkļūt no krīzes, vēsta BBC. Šo informāciju ir apstiprinājis Grieķijas premjers Georgs Papandreu.
"ES un SVF palīdzības mehānisma aktivizēšanai ir nacionāla nepieciešamība, un šī iemesla dēļ esmu devis rīkojumu finanšu ministram īstenot visus nepieciešamos pasākumus," Papandreu teikto citē AFP/LETA. "Mūsu partneri darīs visu nepieciešamo, lai piedāvātu mums drošu ostu un mūsu laiva varētu atkal peldēt, un sūtītu ziņu tirgiem, ka ES nemuļķojas un aizsargā eiro."
Eirozonas dalībvalstis aprīļa sākumā vienojās uz trim gadiem Grieķijai piešķirt 30 miljardus eiro (21,08 miljardus latu) gadījumā, ja valsts vairs nebūs spējīga finanšu tirgos iegūt līdzekļus, lai atmaksātu tās parādus un finansētu budžeta deficītu, liecina LETA arhīvs.
Aizdevumam paredzēts noteikt procentu likmi aptuveni 5% apmērā, turklāt papildu 15 miljardus eiro (10,5 miljardus latu) varētu piešķirt SVF, tādējādi cenšoties palīdzēt atjaunot uzticību Grieķijai un un samazināt finanšu tirgos pieejamiem aizdevumiem noteiktās procentu likmes.
Komentāri (13)
Askolds Rodins 23.04.2010. 15.51
Grieķijai vairs nebija izvēles. Ja pats premjerministrs savu valsti nosauc par “grimstošu kuģi”, tad nav pārsteigums, ka tā ķersies pie jebkura glābēja, kas varētu palīdzēt turēties virs ūdens. Kāpēc Grieķija bija spiesta tieši tagad oficiāli prasīt šo palīdzību, ja vēl pirms nedēļas tās valdība centās radīt iespaidu, ka tāda nebūs vajadzīga?
Maijā Grieķijai būs jādzēš parādzīmes 10 miljardu eiro vērtībā. Parasti tas tiek darīts, izlaižot jaunas parādzīmes, taču vakar Grieķijas valsts 10 gadu obligāciju likmes tuvojās 9%, vairāk, nekā aizdevēji prasa no Filipīnām vai Indijas. Maksājot par aizņēmumu deviņus, desmit, vai pat vairāk procentus, aizņemšanās nevis risinātu budžeta problēmas, bet faktiski dzītu valsti vēl dziļākā bedrē. Vienīgais veids, kā Grieķija var izvairīties no faktiskas maksātnespējas un katastrofāla naudas trūkuma jau tuvākajos mēnešos, ir vēršoties pie SVF, par kura aizdevumu būs jāmaksā 3% vai pat mazāk, un pie eirozonas valstīm, kuras prasīs ap 5%. Tāpat kā Latvijai 2008.gada novembrī, Grieķijai vienkārši nav citas vietas, kur ņemt naudu.
Taču šī drāma ne tuvu nav beigusies. SVF un eirozonas valstis kopā ir Grieķijai solījušas apmēram 45 miljardu eiro lielu finanšu palīdzību, bet pastāv risks, ka šī nauda varētu nebūt pieejama. Visām eirozonas valstīm ir jāpiekrīt palīdzības sniegšanai, un Vācījā, kur tauta ir stingri noskaņota pret naudas pārskaitīšanu izšķērdīgajiem grieķiem, lēmuma pieņemšanas procedūra būs gara un politizēta. Turklāt tā notiek laikā, kad gaidāmas vēlēšanas Vācijas lielākajā pavalstī Ziemeļreinā-Vesfālenē, un politiķi ļoti gribēs izvairīties no nepopulāriem lēmumiem. Ja Vācija atsaka Grieķijai palīdzību, sekas Eiropas Savienībai kopumā būs ļoti smagas. Taču, pat ja Vācija piekrīt, nav skaidrs, vai ar piesolīto palīdzību Grieķijai pietiks: pirmdien Vācijas Centrālās bankas vadītājs, tiekoties slēgtā sēdē ar Reihstaga deputātiem, esot teicis, ka Atēnām faktiski būšot nepieciešami teju 80 miljardi.
0
andrisskrastins 23.04.2010. 17.13
Ir skaidrs, ka grieķiem būs jāgriež daudz sāpīgāk nekā latviešiem. Kā tas notiks – lūk tas būs interesanti. Tas var ietekmēt pat nākošās Saeimas vēlēšanas.
0
andrisskrastins 23.04.2010. 17.14
t.i. ja Grieķi parādīs, ka neko citu kā smagi griezt valsts bez iekrājumiem, bet ar kolosāliem parādiem nevar darīt, būs savā ziņā labs paraugs un izskaidrojums vietējiem, kas joprojām uzskata, ka pedālis grīdā ļaus riepai no dubļiem izslīdēt.
0