Čakša un Kalviņš par plaģiātu LU – pilnas atbildes

Šogad 23. martā Ir publicēja Baibas Kļavas rakstu “Profesors, pētnieks un plaģiāts”, kurā atklāja, ka Latvijas Universitātes (LU) Ētikas komisija konstatējusi “plaģiātu saturošus elementus” LU profesora un bijušā universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētāja Māra Kļaviņa starptautiskā žurnālā publicētā rakstā. Tā kā LU Kļaviņam par šo nopietno pārkāpumu nav noteikusi sodu, un vienlaikus gan LU rektoram Indriķim Muižniekam, gan viņa bijušajai vietniecei Baibai Brokai izvirzītas apsūdzības par krimināliem pārkāpumiem, kas saistīti ar LU finansēm, Ir uzdeva gan LU padomei, gan izglītības un zinātnes ministrei jautājumus par šiem gadījumiem. 

Šeit publicējam pilnībā izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) un LU Padomes priekšsēdētāja Ivara Kalviņa atbildes uz Ir jautājumiem.

Baibas Kļavas rakstu par padomju lomu augstskolu uzraudzībā varat lasīt šeit.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) atbildes uz Ir jautājumiem

1. Kāds sods būtu jānosaka LU profesoram, kurš pieķerts plaģiātismā?

Plaģiātisms ir viens no smagākajiem pārkāpumiem akadēmiskajā vidē, par ko ir jāsaņem atbilstošs sods. Akadēmiskās vides uzdevums ir nodrošināt, ka par šādiem plaģiātismiem ir nulles tolerance, un, ja pārmetumi M.Kļaviņam ir pamatoti, tad LU ir jānodrošina, ka šādiem cilvēkiem nav vietas akadēmiskajā vidē. Augstskolu autonomijas ietvaros katrā augstskolā ir izveidota sava kārtība šādu gadījumu izvērtēšanai. Ministrija no savas puses vērtē, vai augstskolas nodrošina atbilstošu rīcību, un, ja nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmiskus risinājumus, nostiprina tos regulējumā. Piem., pašreiz Saeimā tiek skatīti grozījumi Augstskolu likumā saistībā ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu, kur ir iekļauts arī priekšlikums, kas paredz augstskolas tiesības anulēt diplomu, ja tas ir iegūts negodīgā ceļā, t.sk. plaģiātisma rezultātā.

IZM ir iesniegusi priekšlikumu papildināt Augstskolu likuma 59. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Augstskolai ir tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu, atceļot lēmumu par grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu ar tā izdošanas dienu, ja augstskola konstatē, ka piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai piešķirtais grāds un profesionālā kvalifikācija ir iegūta, pārkāpjot augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumos noteikto akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā. Augstskolas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētajam augstskolas lēmumam nav noilguma.

2. Vai jūs apmierina LU vadības rīcība prof. M. Kļaviņa gadījumā?

Zinātnes universitātei ir jābūt tai, kura rāda piemēru augstu akadēmisko standartu uzturēšanā, tostarp arī akadēmiskā godīguma un akadēmiskās ētikas jautājumos. 

Apsūdzība plaģiātismā ir ļoti smaga apsūdzība, kas ir atbilstoši jāizvērtē un, ja tā ir pamatota, ir jābūt konsekvencēm (un IZM ir grūti iedomāties, ka šāds plaģiātisms ir savietojams ar šāda līmeņa akadēmiskajiem amatiem, ko LU ieņem M.Kļaviņš. Šādi gadījumi (pieņemot, ka apsūdzības ir pamatotas) diskreditē Latvijas Universitāti un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes telpu kopumā.

Šajā gadījumā LU ētikas komisija ir apstiprinājusi, ka ir konstatēti “plaģiātu saturoši elementi”, tātad bija jāseko arī atbilstošai tālākai rīcībai – jeb sekām attiecībā pret M.Kļaviņu no LU puses un iespēja, ka LU vadība izrāda toleranci pret M.Kļaviņu saistībā ar iespējamo plaģiātu, ir īpaši aktuāla, ņemot vērā, ka tas neizbēgami paceļ aizdomas, ka šāda tolerance varētu būt saistīta ar augsto amatu, ko M.Kļaviņš ieņem LU ietvaros (šīs aizdomas tikai pastiprinot IR rakstam par šo, kurā var nolasīt to, ka LU prorektors V.Segliņš acīmredzami stingrāk izturas pret bijušo LU studentu, nevis pret M.Kļavinu, kuram ir konstatēts plaģiātisms)

3. Vai iecietība pret plaģiātismu nav kavēklis LU ilgtspējīgai attīstībai?

Pilnībā ir kavēklis. Iecietība pret plaģiātismu ir jebkuras izglītības iestādes attīstību kavējoša, un jo īpaši tas attiecināms uz zinātnes universitāti. 

Augstskolu reitingi, kurus studenti (īpaši ārzemju) izvēlas, pieņemot lēmumu par savu studiju izvēli, balstās uz augstskolu reputāciju, ko novērtē pārējās pasaules akadēmiskais sektors. Plaģiātisma skandāli, īpaši, ja pret tiem ir iecietība, ļoti smagi šo reputāciju ietekmēs.

4. Kā LU Padomei būtu jāreaģē uz šo plaģiātisma gadījumu?

Augstskolu likums nosaka, ka augstskolas padome t.sk. uzrauga iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskata to atbilstību un darbības efektivitāti.

Akadēmiskās ētikas pārkāpumi, īpaši plaģiāta gadījumi profesūras līmenī, grauj ne tikai konkrētās augstskolas prestižu un reputāciju, bet arī Latvijas augstākās izglītības un pētniecības starptautisko reputāciju.

Attiecīgi padomei būtu jāizvērtē LU iekšējo procedūru efektivitāte, tostarp arī preventīvo pasākumu efektivitāte, lai mazinātu riskus akadēmiskās ētikas pārkāpumiem gan studējošo, gan akadēmiskā personāla vidū. Kā arī, ja tiek konstatēts, ka nav izstrādāta atbilstoša sodu sistēma vai nestrādā to piemērošanas procedūras, attiecīgi padomei ir jāuzdod augstskolas administrācijai atbilstošos trūkumus novērst. 

5. Kā vērtējat faktu, ka gan LU rektors I. Muižnieks, gan viņa bijusī vietniece B. Broka apsūdzēti kriminālos pārkāpumos, kas saistīti ar LU finansēm, un turklāt uzsākta izmeklēšana par M. Kļaviņa vadītu, ES fondu finansētu projektu?

Papildus M.Kļaviņa iespējamajam plaģiātam, protams, šādu gadījumu lielais skaits LU izraisa pamatotas bažas par iestādes iekšējo pārvaldību jeb tās kvalitāti. Protams, jāņem vērā, ka šie kriminālprocesi ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence, kurām ir tiesības rīkoties atbilstoši likumam.

6. Vai minētās lietas rada satraukumu par LU finanšu izmantojumu?

Izglītības un zinātnes ministrija kā augstākās izglītības politikas veidotāja ir atbildīga par ministrijas resora valsts budžeta programmu finansējuma izlietojumu, un ministrija slēdz ikgadējo vienošanos par studiju, zinātnes bāzes un snieguma finansējumu ar Latvijas Universitāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kas paredz tai skaitā atskaitīšanos par finansējuma izlietojumu. Attiecībā uz kopējo universitātes budžetu, tai skaitā pašu ieņēmumiem, saskaņā ar Augstskolu likuma  14.1 panta pirmo daļu LU augstskolas padome ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tas nozīmē, ka primāri LU padomei būtu jāveic nepieciešamās darbības un procedūras universitātē, lai novērstu negodprātīgu un nelietderīgu līdzekļu izlietojumu. 

7. Kas būtu jādara, lai nodrošinātu, ka LU līdzekļi tiek godīgi un lietderīgi izmantoti?

Augstskolas padomei jāpilda savas funkcijas. Saskaņā ar Augstskolu likuma  14.1 panta pirmo daļu LU augstskolas padome ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību.

 

Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Ivara Kalviņa atbildes uz Ir jautājumiem

Žurnāls Ir savās publikācijās ir informējis savus lasītājus par savu redzējumu uz Latvijas Universitātes (LU) darbības dažiem aspektiem, paužot neapmierinātību kā ar tiesas lēmumu profesora Muižnieka ievēlēšanas par rektoru likumības sakarībā, tā arī izplatot informāciju par plaģiātu, ko Poršnova kunga ieskatā ir pieļāvis LU profesors Kļaviņš. Tomēr jāatzīmē, ka lasītājam līdz šim nav tikusi dota iespēja iepazīties arī ar prof. Kļaviņa viedokli par Poršņova kunga izteikto apsūdzību patiesumu un paša Poršņova kunga rīcību viņa izklāstīto notikumu sakarā un tās atbilstību akadēmiskā godīguma prasībām.

Lai informētu Jūs un lasītājus par LU akadēmiskā personāla un vadības attieksmi pret akadēmiskā godīguma un ētikas jautājumiem, kā arī par to, kas LU ir darīts plaģiātisma un autortiesību pārkāpumu profilaksē un pārkāpumu atklāšanā, kā arī sankcijām pret šo noteikumu pārkāpējiem, nosūtu Jums LU Padomes atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem, kas gan neaprobežojas tikai ar Padomes reakciju uz konkrēto Jūs interesējošo gadījumu.

 1. Kāds sods būtu jānosaka LU profesoram, kurš pieķerts plaģiātismā?

Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka gan LU Padome, gan LU kopumā – to publiski deklarējot LU Akadēmiskās ētikas kodeksā, kategoriski iestājas pret jebkāda veida plaģiātu kā studiju, tā arī zinātniskajos darbos. Tāpēc akadēmiskā godīguma un akadēmiskās ētikas nodrošināšanu LU Padome uzskata par vienu no būtiskākajiem universitātes ilgtspējas priekšnoteikumiem.

Augstskolas padomes kompetencē neietilpst kādu atsevišķu akadēmiskā godīguma pārkāpumu gadījumu konstatēšana vai izskatīšana. Ar to nodarbojas augstskolas Akadēmiskās ētikas komisija. Augstskolas padomes kompetencē nav arī lemt par to, kāds soda mērs nosakāms plaģiātismā pieķertam profesoram. Augstskolas padomes uzdevums ir uzraudzīt, vai augstskola ir izveidojusi šo pārkāpumu risku profilakses, atklāšanas, uzraudzības un pārvaldības sistēmu, kā arī to, vai tā darbojas pietiekami efektīvi.

Iepazīstoties ar situāciju akadēmiskā godīguma un ētikas jomā, LU Padome ir pārliecinājusies, ka akadēmiskā godīguma un ētikas nodrošināšanai LU ir izstrādāti un darbojas virkne iekšējo normatīvo aktu un to izpildes kontroles mehānismi, kas regulāri tiek pilnveidoti.  Kopumā definēti 12 akadēmiskā godīguma pārkāpumu veidi, tostarp arī plaģiātisms. Ir noteiktas trīs plaģiātisma smaguma pakāpes – nevēlama prakse, būtisks pārkāpums un smags pārkāpums. Smaga pārkāpuma gadījumā paredzēta darba uzteikšana, bet jebkāda smaguma akadēmiskā godīguma pārkāpums negatīvi atsaucas uz iespēju pārkāpējam tikt pārvēlētam  akadēmiskajā amatā un veidot tālāko akadēmisko karjeru. 

Tātad, lai konstatētu akadēmiskā godīguma pārkāpumus un noteiktu to smaguma pakāpi, LU darbojas neatkarīga koleģiāla institūcija – Akadēmiskās ētikas komisija (AĒK), kas nepieciešamības gadījumā ir tiesīga pieaicināt arī ārējos ekspertus. Akadēmiskās ētikas komisijas pieņemtie lēmumi LU ietvaros nav apstrīdami, un anonimizētā veidā tie ir pieejami LU tīmekļa vietnē lu.lv. Anonimitātes nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula 2016/679 “Par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti”, saskaņā ar to jebkuras personas datu apstrādei, ko veic LU kā publiska iestāde, ir jāatbilst datu aizsardzības noteikumiem. Datu subjektam (personai) ir jādod piekrišana datu izpaušanai tikai konkrētām pētniecības jomām vai pētniecības projekta daļām, cik tālu to pieļauj datu apstrādes nolūks. Tāpēc  LU nav tiesīga izpaust kādas personas datus, iekams šī persona tam nav piekritusi.

AĒK lēmumi atspoguļo tikai LU komisijas un tās pieaicināto ekspertu slēdzienu par iespējamo akadēmiskā godīguma vai ētikas pārkāpumu un tā smaguma pakāpi. Pastāvoša strīda risinājumu var meklēt tiesu iestādēs likumā noteiktajā kārtībā. Jūs interesējošajā gadījumā tas pagaidām nav noticis. Tāpēc LU Padome vēl nav lēmusi par to, vai Padomes ieskatā plaģiātu, iespējams, pieļāvusī persona ir saņēmusi adekvātu sodu.

2. Vai jūs apmierina LU vadības rīcība prof. M. Kļaviņa gadījumā?

LU AĒK, pieaicinot arī divus ārējos ekspertus, ir nonākusi pie atziņas, ka izskatāmais pārkāpums ir vērtējams kā nekoleģiāla rīcība ar plaģiātu saturošiem elementiem, kas ir pretrunā LU Akadēmiskās ētikas kodeksā minētajiem godprātības, taisnīguma, cieņas un koleģialitātes principiem. AĒK savā lēmumā šo pārkāpumu ir kvalificējusi kā vidēji smagu.

Reaģējot uz šo AĒK atzinumu, LU vadība, šajā gadījumā – LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāne Zaiga Krišjāne, izdevusi norādījumu raksta autoriem par rīcību situācijas risinājumam un preventīvajām darbībām turpmāku šādu gadījumu nepieļaušanai. Šāds AĒK lēmums nozīmē nopietnu šķērsli turpmākās karjeras iespējām LU kopumā.

3. Vai iecietība pret plaģiātismu nav kavēklis LU ilgtspējīgai attīstībai, par kuru atbildīga ir Padome?

LU un tās Padome nosoda jebkādus akadēmiskā godīguma pārkāpumus, jo īpaši strikti iestājoties pret plaģiātismu un autortiesību neievērošanu. Tāpēc neredzam pamatu Jūsu apgalvojumam par LU iecietību pret plaģiātismu. LU ir izstrādājusi lekciju kursu, kura no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt akadēmiskā godīguma iedzīvināšanu studiju saturā un pētniecībā, īpaši uzsverot pieejas, kas palīdz novērst pārkāpumus un risināt nestandarta problēmsituācijas, kāda, mūsuprāt, ir arī šis gadījums. 

Akadēmiskā godīguma un pētniecības ētikas kursi ir iekļauti arī doktorantūras programmās. Tāpat LU darbojas trauksmes celšanas sistēma, kas līdzās AĒK ir vēl viena iespēja ikvienam LU saimes loceklim ziņot par iespējamiem akadēmiskā godīguma pārkāpumiem. Tomēr Padome rēķinās ar to, ka straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā plaģiātisma izpausmes kļūst arvien daudzveidīgākas un grūtāk atpazīstamas. Tāpēc mēs pilnībā atbalstām LU vadības uzsākto plaģiātisma konstatēšanas un apkarošanas digitālo risinājumu attīstību.

 Noteikti vēlamies atzīmēt arī to, ka pēdējos gados LU regulāri veic akadēmiskās ētikas sistēmas pilnveidošanu, kas notiek sadarbībā ar citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Tās gaitā ir pārskatīta un aktualizēta arī saistošā iekšējo normatīvo aktu bāze. 2021. gadā LU ir izstrādāts tālākizglītības kurss “Akadēmiskais godīgums”, kura mērķauditorija ir LU un koledžu mācībspēki, it īpaši dekāni un studiju programmu direktori.

Plaģiāta apkarošanas, autortiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzības, darba tiesību jomai LU Padome pievērš īpašu uzmanību un gatavo konkrētus uzdevumus LU administrācijai uzlabojumiem nākotnē.

4. Kā Padomei būtu jāreaģē uz šo plaģiātisma gadījumu?

LU vadība ir informējusi LU Padomes priekšsēdētāju gan par konkrētā gadījuma izskatīšanu AĒK, gan par tālākajiem soļiem. Tie, citu starpā, ietver arī atbilstošas riska vadības darbības universitātes līmenī, paredzot viedokļu apmaiņas iniciēšanu akadēmiskajās aprindās un tai sekojošu iekšējā normatīvā regulējuma tālāku attīstību, kā arī pastiprinātus izglītošanas pasākumus visā LU saimē – kā studentu, tā akadēmiskā personāla vidū.

LU vadības veiktās darbības Padomes ieskatā ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka akadēmiskā godīguma pārkāpumu iespējamība LU ir samazināta līdz minimumam. Padome ir paredzējusi arī turpmāk regulāri uzklausīt universitātes vadības ziņojumus par šī riska vadībai ieplānotajām paredzētajām darbībām un to īstenošanu un lemt par to, vai būtu nepieciešami vēl kādi pasākumi dotā mērķa sasniegšanai.

Attiecībā uz konkrētā gadījuma izvērtēšanas procesu jāsecina, ka ēnā ir palikusi otras konfliktā iesaistītās puses rīcības izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai tā nav veikusi darbības, kas vērtējamas kā tiesību uz citiem piederoša intelektuālā īpašuma piesavināšanos, faktu sagrozīšanu, nepatiesu liecību sniegšanu un šantāžu, kas notikusi personīgā labuma gūšanas nolūkā.

5. – 6. Ņemot vērā, ka Padome ir atbildīga par LU finanšu uzraudzību, kā vērtējat faktu, ka gan LU rektors I. Muižnieks, gan viņa bijusī vietniece B. Broka apsūdzēti kriminālos pārkāpumos, kas saistīti ar LU finansēm, un turklāt uzsākta izmeklēšana par M. Kļaviņa vadītu, ES fondu finansētu projektu? Vai minētās lietas rada satraukumu par LU finanšu izmantojumu?

LU Padome īsteno savu kompetenci arī attiecībā uz finanšu pārvaldību, rūpējoties par finanšu izlietošanas iekšējās kontroles sistēmas un finanšu uzraudzības komponentes nodrošināšanu. Savas darbības laikā LU Padome rūpīgi sekojusi līdzi LU vadības darbībai finanšu piesaistes un izlietojuma caurspīdīgumam, lietderībai un atbilstībai LU attīstības stratēģijai, lemjot par piedāvātajiem plāniem un caurskatot atskaites un audita ziņojumus. LU vadības sadarbība šajos jautājumos vienmēr ir bijusi konstruktīva. 

Analizējot datus un informāciju par laiku periodu no brīža, kopš Padome ir uzsākusi savu pienākumu pildīšanu, Padome nav sastapusies ar tādu LU vadības rīcību, kas varētu kalpot par pamatu satraukumam par LU finanšu izmantojumu.

Savas kompetences ietvaros LU Padome ir iepazinusies arī ar LU iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu, uzklausot ziņojumus par sistēmas darbību un izvērtējot iekšējos normatīvos aktus, kas to regulē. LU Padome ir izvērtējusi arī LU darbības pārskatus, tostarp iekšējā revidenta ziņojumu LU vadībai un revidenta rekomendāciju izpildi, kā arī iekšējo auditu galvenos secinājumus u.c.

LU Padome seko līdzi LU stratēģiskās attīstības rezultātiem un LU finanšu situācijai. LU Padomes sēdēs un mūsu komisiju sanāksmēs tiek regulāri izskatīti iekšējās kontroles un risku vadības jautājumi, un Padome dod nepieciešamās rekomendācijas LU vadībai.

Arī par Jūsu minēto kriminālprocesu saistībā ar ERAF projekta īstenošanu LU Padome ir informēta. Tomēr attiecībā uz visiem tiesvedības gadījumiem, kuros ir iesaistīta LU vai tās amatpersonas, LU Padome atturēsies publiski paust savu viedokli, līdz likumā noteiktajā kārtībā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu apsūdzētā persona nebūs atzīta par vainīgu vai attaisnota. 

7. Vai Padome ir spriedusi par augstākminētajiem jautājumiem Kļaviņa sakarā un izvērtējusi šos gadījumus — gan plaģiātu, gan aizdomas par krāpniecību ERAF projektā?

Padome rūpīgi seko līdzi pašreizējām norisēm kā LU, tā arī pret to vērstajās tiesvedībās, kā arī analizē cēloņus tam, kas ir kalpojis par pamatu šo kriminālprocesu ierosināšanai, lai preventīvi novērstu jebkādu likumpārkāpumu izdarīšanas iespējamību LU personāla darbībā nākotnē. Vēlreiz vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka LU Padome nenodarbojas ar kādu atsevišķu iespējamā plaģiāta gadījumu izvērtēšanu, tas ir Akadēmiskā godīguma un ētikas komisijas un LU vadības ziņā. Padome ir  izskatījusi un vērtējusi plaģiāta novēršanas sistēmas darbību LU un ir devusi savas rekomendācijas LU vadībai par to, kādi uzlabojumi mūsu ieskatā nepieciešami, un sekos līdzi tam, kā tie tiks īstenoti.