Pēc divām “grēcīgām ainām” – alkohola un tabakas – nākamās regulēšanas pārdomas nebūs veltītas uz cilvēka veselību tiešu ietekmi atstājošām nozarēm, vismaz ne fiziskās ietekmes ziņā…
Trešā aina. “Un, ja nav naudas, dos tev uz krīta” jeb ātro kredītu nozare
Šķiet, Veidenbauma rindas savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Savulaik augstu vilni situšā aizņemšanās buma (“kā var neņemt, ja dod?!”) rezultāts bija acīmredzami sabiedrību tracinošs. Rezultātā 2018. gadā Saeimas vēlēšanu priekšvakarā likumdevēji īstermiņa kredītiem (distances jeb t.s. ātrie kredīti un citas patēriņa kreditēšanas formas) noteica jaunus ierobežojumus – kredīta kopējo izmaksu griestus un liegumu kredīta termiņu pagarināt vairāk par divām reizēm.[1]
Kopš tā laika nozare bauda relatīvu mieru un likumdevēju uzmanības atslābumu. Vai šādu klusumu skaidrot ar to, ka nozare būtu izzudusi, sarukusi vai apmulsusi? Pirms vairāk nekā diviem gadiem šādus ierobežojumus mediju vidē atļāvos apšaubīt, norādot uz to ierobežoto ietekmi uz patērētāju uzvedības maiņu un iespējām viegli tos apiet. [2]
Kaut kas tagad mainījies uz labo pusi, kaut nedaudz – piemēram, nebanku kreditētāju jaunizsniegto kredītu apjoms 2019. gadā pret iepriekšējo gadu nedaudz (-5%) samazinājies līdz 597 miljoniem eiro. Tā joprojām ir liela summa, kā arī samazinājums nav unikāla parādība – arī 2014. gadā novērojām aptuveni 5% samazinājumu. Vienlaikus nozarē var novērot arī tirgus koncentrāciju – 2020. gada sākumā spēkā bija 57 licences nebanku kreditētājiem, darbu pārtraucot septiņiem tirgus spēlētājiem.[3]
Ietekmes faktoru vidū bijuši striktāki klientu maksātspējas pārbaudes noteikumi un liegums pagarināt noteikta veida kredītus vairāk nekā divas reizes. Covid-19 krīze nozarei 2020. gadā nesusi papildus negatīvu ietekmi – tiesa, tā jāuzslavē, jo samazinājums saistīts ar augsto atteikuma īpatsvaru jaunu kredītu izsniegšanai, kas pēc nozares asociācijas datiem bijis 75%.[4] It kā vērojami uzlabojumi, taču Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati liecina, ka 2019. gada beigās 77,63% distances kredītu portfeļa bija atmaksāti bez kavējuma (2018. gadā – 78,96%), proti, nav vērojams uzlabojums. Ar interesi atliek gaidīt 2020. gada datus, lai ieraudzītu ne vien likumdošanas, bet arī pieminēto Covid efektu.
Ierobežojumi maksimālajai likmei un pakalpojumu reklamēšanai privātpersonām ir pamanāmāk ietekmējuši tieši komunikācijas telpu, nevis pakalpojumu pieejamību.
Jā, ar atvieglojumu varam uzelpot – ēterā nav nepārtraukti dzirdami uzmācīgi piedāvājumi. Tomēr reklāmas nav pazudušas – mainījies to naratīvs no pakalpojumu un it kā zemo likmju reklamēšanas zīmola reklamēšanas virzienā (“palīgs vēlmju īstenošanā”, “uzticams aizdevējs” u.c.), kā arī primāri “saimniecisko darījumu” finansēšanas pakalpojumu piedāvājumi. Likums jau neliedz reklamēt zīmolu vai piedāvāt aizdevumus juridiskām personām un panākt, lai šādai interneta reklāmai uz aizdevēja mājaslapu seko privātpersona – uz to savulaik norādīja pat žurnālistu atklājumi.[5]
Tā kā liela daļa aizdevumu tika izsniegta tieši patēriņa vajadzībām, pakalpojumu jomā vieta tukša nav palikusi. Preču iegādes kreditēšana veikalos ar sadalīto maksājumu starpniecību ir ierasta prakse no mobilā telefona līdz jaunai mēbelei… Līdz šim piedāvāto īstermiņa aizdevumu vietā nākuši jauni pakalpojumi, uz kuriem virkne ierobežojumu neattiecas – kredītlīnijas un maksājumu kartes ar kredītlimitu. Tie kredīta saņēmēja dzīvi daudz nemaina, taču izsniedzējam ļauj apiet ierobežojumus. Saskaņā ar PTAC statistiku[6] 2019. gadā audzis gan patēriņa kredītu portfelis (+5%), gan distances kredītu portfelis (+6%). Gandrīz 95% pieaugums vērojams izsniegtajos distances kredītos ar atmaksas grafiku, kas ietver arī beztermiņa kredītus jeb kredītlīnijas. Tirgus komunikācija neļauj detalizēti izsekot piedāvājumu dabai, taču tirgus spēlētāju mājas lapās pieejamā publiskā informācija liecina, ka tieši kredītlīnija ir pēdējā laika aktualitāte – šāds risinājums ļauj apiet pagarinājuma reižu ierobežojumus.
Minētā ātro kredītu nozares tirgus koncentrācija ir sākotnējā posmā – aizvadīts tikai gads jaunos apstākļos. Pašlaik savu dominanci jau nostiprinājuši tie zīmoli, kas ir bijuši izteikti tirgus līderi ar pietiekamu mārketinga komunikāciju budžetu pirms ierobežojumu ieviešanas, tādejādi saglabājot savu zīmolu patērētāja prātā kā pirmo izvēli. Virkne mazo kreditētāju vairs nav tirgū aktīvi un nākotnē to zīmola svarīgums tikai mazināsies. No mārketinga disciplīnas viedokļa tas nebūt nav pārsteigums, bet tikai jau iepriekš paredzēts un gaidīts efekts – komunikācija ierobežojumu apstākļos spēcīgākie spēlētāji allaž nostiprina savas pozīcijas, salīdzinoši nelielam zīmolu skaitam kontrolējot patērētājus un saskaroties ar zemāku konkurenci no citu tirgus spēlētāju pusi. Katrā situācijā kāds tirgus spēlētājs būs ieguvējs, cits zaudētājs puslīdz dabiskas izlases ceļā…
Pašlaik nozares pārmaiņas Covid-19 krīzes kontekstā vēl nav pilnībā apzināmas, taču vēlos norādīt uz pāris iespējamajiem scenārijiem, kas vieš bažas.
Pirmkārt, jau minētais augstais atteikumu īpatsvars nozīmē jaunu kredītu apjoma samazinājumu, kā rezultātā mazāko spēlētāju aiziešana var paātrināties – apetīte pēc tirgus ar esošajiem ierobežojumiem un augstu risku nebūs augsta. Rezultātā tirgus koncentrācija pieaugs – ieguvēji šajā tirgū ir lielākie spēlētāji.
Otrkārt, par spīti augstajam patērētāju riska profilam tirgu šajā brīdī tomēr var ietekmēt arī krīzes veicināts spiediens tā pieauguma virzienā. Likumdevēji un izpildvara apzinās un pamatoti norāda uz iedzīvotāju labklājību apdraudošajiem riskiem piespiedu dīkstāves un darba zaudēšanas dēļ. Ekonomikas atveseļošanās un atgriešanās pirmskrīzes sliedēs ir neskaidra tāluma nākotnē. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekamu uzkrājumu, lai nodrošinātu savu ģimeni šajos apstākļos. Pārvietošanās ierobežojumu dēļ labākas dzīves meklējumi ārvalstīs nav risinājums. Jāuzdod jautājums, kam atbildes bez padziļinātiem patēriņa pētījumiem nevaru piedāvāt tūliņ – kur palikuši šie cilvēki, kuru ikdienai nelielie aizņēmumi bija būtiski līdz šim, bet pašlaik ir grūtāk pieejami. Vai atliek cerēt, ka viņi nevis aizņemas naudu ārpus uzraudzītā tirgus, bet iemācījušies dzīvot bez kredīta? Pat šādā gadījumā būs cilvēki, kas joprojām meklēs aizdevumus patēriņam – arī limitētās mobilitātes dēļ arī internetā. Jau tagad internetā, arī sludinājumu portālos atrodamas reklāmas ar saturu “nebanku kredīti, zemas procentu likmes, bez izziņām 1-3 dienu laikā”… Komunikācijas ierobežojumi šajā gadījumā liegs patērētāja aizsardzību tad, kad tas kritīs nelicencētu un neuzraudzītu tirgus dalībnieku rokās, kļūs par “augļotāju” upuri un riskēs zaudēt savu īpašumu. Vairākums patērētāju savas finanšu un informācijpratības ziņā nav spējīgi izvērtēt piedāvājumus internetā pietiekami labi. Ar to neaicinu atvieglot komunikācijas ierobežojumus – atpūta no uzmācīgajām reklāmām patiesi ir pēdējo gadu ieguvums.
Izmaiņas ierobežojumos pašlaik nav dienas kārtībā – šķiet, esošā situācija šīs nozares kontekstā apmierina visas puses. Tuvākajā laikā redzēsim, kā nozare mainīsies. Riskēju būt nepopulārs un minēt, ka arī ilgtermiņā darba tirgus pēc krīzes ne tuvu nebūs līdzīgs iepriekšējo gadu modelim. Nozarēm un uzņēmumiem pielāgojoties jaunam darba modelim, tie kļūs efektīvāki – daudzas darba vietas neatjaunosies. Neaicinu ķerties uz straujiem lēmumiem šodien, tomēr mudinu regulatorus un likumdevējus pievērst uzmanību iespējamai nelicencētu kreditētāju darbības eskalācijai, lai pasargātu patērētājus.
[1] LR Patērētāju tiesību aizsardzības likums
[2] Valters Kaže: Ātrie kredīti – ekonomikas un konkurences politikas krustcelēs. DELFI, 12.09.2018.
[3] Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (2020). Pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2019.gadā.
[4] Inese Helmane. Nebanku kreditēšanas apjoms krīt. LV portāls, 05.06.2020.
[5] Aizliegums reklamēt ātros kredītus – tikai uz papīra. Re: Baltica, 03.12.2019.
[6] Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (2020). Pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2019.gadā.
Pagaidām nav neviena komentāra