Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis

Ja raksts ir domāts plašākai sabiedrībai, nevis šauram ekspertu lokam, tad tas ir ļoti vājš.
Piemēram, ekonomikas izaugsme Latvijā ir uz pārvaldes rēķina – tas būtu jāpaskaidro, lai sabiedrība saprot.
LA.LV lasīju, ka 70% no aizsardzības budžeta Latvijā tiekot tērēts atalgojumam. Manas pirmās domas ir, ka tas ir nepareizi. Vai tad aizsardzības budžetu palielināja , lai maksātu lielākas algas un tikai?

Es domāju, ka izglītības nozari visas partijas ir novedušas dziļā krīzē,bet JV to ir kā saka vēl zemāk par dibenu notriekusi – un arī IZM taču lielākā nauda aiziet birokrātiem un uzdzīvei nevis izglītībai – bet tās ir manas domas, kuras man veidojas no informācijas fragmentiem,nevis nopietniem analītiskiem ekspertu skaidrojumiem

Citiem vārdiem – autors haltūrē, manuprāt

Kāda ekonomika var būt koprofāgu varai?

Latvijas nevienlīdzībai un tās dīvainībām ir ari tāda izpausme ka fakts ,ka IKP masā Rīga veido 52,9 % ,ber Rīga + Pierīga = 68,1 % !!! Viss aiz 60 km loka no Rīgas , Latvijas IKP veido tikai 31,9%, mazāk par 1/3 daļu IKP !!! Svarīgi arī izprast ,ka IKP struktūrā lauksaimniecība veido tikai 3,9 % IKP vērtības , rūpniecība – 22,4 , pakalpojumu sfēra – 73,7 % ! Šie skaitļi izraisa masu jautājumu par uzsvaru būtību plānos par IKP dubultošanu tuvākajā nākotnē. Der zināt tv24 izskanējošo norādi ,ka 1 kvadrātkilometrā ap VEF teritoriju , šobrīd tiek veidoti 40% IT sektora produkta !

Dīvaina ekonomika ! Protams ,ja izaugsmi nodrošina “pārvalde” ,tad ir par ko padomāt, jo nevaru iedomāties ,ka ražotnes īpašnieks un viņa vadītāji varētu apgalvot ,ka notikusi izaugsme viņu vadības dēļ, kad eksports sašaurinājies un apgrozība” stāv “uz vietas. Statistikas tabula DVA021c. ziņo ,ka pērn darba vietu skaits valstī ir samazinājies par 15586 vietām ,turklāt Rīgā par 10273 vietām 1 darba vieta noapaļoti gadā dod 110000 eiro apgrozījumu , 15586 vietu iztrūkums samazina gada apgrozījumu par 1,715 miljardiem eiro . Kāds te var būt pieaugums ? Cita dīvainība ir nenormālā nevienlīdzība ,ja aplūkojam Latvijas novadus un pilsētas. Ja ņem IKP rādītāju uz 1 iedzīvotāju un tā vidējo kā 100 ,tad šis simtnieks ir Latvija un konkrēti Smiltenes novads. Visaugstāk stāv Mārupes novads – 170 (!!!) ,Rīga – 163,4 , virs simta vel 3 novadi , visi pārējie mazāk par vidējo 100 . Pēdējie 4 , Krāslavas ,Rēzeknes , Balvu un Augšdaugavas mazāk par 40 (!!!), pēdējais tikai 31,7 no vidēja simta ! Absolūtos skaitļos – Mārupes novadā uz 1 iedzīvotāju 30250 eiro IKP , Augšdaugavas novada – 5620 eiro , 5,38 reizes mazāk . Interesanti , ko rādīs IKP pieaugums 2 x ? Vai tiešām Mārupes novadā 61 tūkstoti un Augšdaugavas novadā – 11000 eiro ? Un Smiltenes 100 būs 36000 eiro ! Kas tad īsti būs tas nevienlīdzības izlīdzinātājs ?

Labs situācijas pārskats ,kas liek domāt par to ko darīt ,lai Latvijas ekonomika nodrošinātu stabilu labklājību un no valdošo puses tiktu izklāstīts pasākumu plāns pa gadiem , ko viņi darīs lai IKP augtu 2 reizes ! +0,1% šādu izaugsmi ne nodrošina. Bet tad jau Saeimas saruna tāda papļāpāšana par ekonomiku ir tikai bijusi .