Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina virzīt Levitu Valsts prezidenta amatam

Pilsoniskā iniciatīva “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu”, kuras aicinājumu parakstījuši vairāk nekā 100 Latvijas iedzīvotāju – skolotāji, vēsturnieki, juristi, kultūras darbinieki, uzņēmēji – mudina Saeimā pārstāvētās politiskās partijas virzīt juristu un politologu, Eiropas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu Latvijas Valsts prezidenta amatam. Savukārt Egilu Levitu – piekrist kandidēt.

Publicējam aicinājumu.

“Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents.

Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.

Valsts prezidents personificē Latvijas valsti un gan ikdienas lēmumos, gan publiskajā stājā iemieso morāles likumus un Satversmē nostiprinātās vērtības. Bez Valsts prezidenta iesaistes nevar tikt uzsākta valdības veidošana. Valsts prezidents īsteno kontroli pār Saeimas likumdošanas darbu, un Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot. Ārkārtas situācijās Valsts prezidents pārņem valsts vadību. Turklāt Valsts prezidents ir Latvijas armijas virspavēlnieks un Latvijas seja starptautiskajās attiecībās.

Tāpēc par Latvijas Valsts prezidentu var būt tikai tāds cilvēks, kurš pēc pārliecības ir tautas un valsts pusē, kuram ir reāls un vienlaikus tālredzīgs skats uz valsti un pasauli. Esam par tādas personas virzīšanu šim augstajam amatam, kurš bauda sabiedrībā plašu cieņu, par kura stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kura ilgstoši un konsekventi ir devusi ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai.

Uzskatām, ka labākais kandidāts nākamajam Valsts prezidenta amatam ir Egils Levits.

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā un veidošanā. Ar savu darbu viņš ir apliecinājis savu konsekvento nostāju attiecībā uz demokrātiskas, nacionālas un sociāli atbildīgas valsts un tiesiskuma ideāliem. Viņš vienmēr ir aizstāvējis Satversmes pamatprincipus, iestājies par atvērtu, modernu, savu valodu un kultūru cienošu Latvijas valsti Eiropas valstu saimē.

Egils Levits ir Eiropas līmenī pazīstama un cienīta personība. Viņš iemieso saskaņu starp Latvijas kā nacionālas valsts un Eiropas kopējām vērtībām. Mūsu sabiedrība ievēlēja Egilu Levitu par Gada Eiropas cilvēku Latvijā 2018.

Aicinām Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus izvirzīt Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam.

Aicinām Egilu Levitu piekrist kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Šo aicinājumu jau parakstījuši:

Valdis Ābols – žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors;

Ārija Aile – pedagoģe;

Anita Andrejeva – ārste;

Georgs Andrejevs – bijušais ārlietu ministrs;

Raivis Aršauskis – fizioterapeits;

Aldis Austers – sabiedriskais darbinieks;

Arta Bārzdiņa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja;

Toms Baumanis – LATO valdes priekšsēdētājs;

Gatis Bažbauers – RTU prorektora vietnieks;

Normunds Bergs – uzņēmējs, A/S SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs;

Inga Bērziņa – Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja;

Valdis Bērziņš – “Latviešu fonda” pārstāvis;

Inese Birzniece – 5. un 7. Saeimas deputāte, konsultante;

Pēteris Bolšaitis – profesors;

Aivars  Borovkovs – jurists;

Ieva Brante – pilsoniski aktīva juriste;

Daiga Brinkmane – māksliniece;

Mārtiņš Burke-Burkevics – Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājs;

Juris Cālītis – teologs;

Lolita Cauka-Kalna – aktrise;

Lolita Čigāne –12.Saeimas deputāte;

Margarita Dāve – uzņēmēja;

Regīna Deičmane – tēlniece, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja;

Guna Deksne – pediatre;

Ainārs Dimants – Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes profesors;

Zane Dombrovska – aktrise;

Lidija Doroņina-Lasmane – PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece;

Arvīds Dravnieks – Publisko tiesību institūta direktors;

Maira Dzelzkalēja-Burmistre – Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece;

Ingūna Ebela – biedrības “Glābiet bērnus” vadītāja;

Sarmīte Ēlerte – Meierovica biedrības valdes locekle;

Zaiga Gaile – arhitekte;

Māris Gailis – uzņēmējs;

Dzintra Geka – kinorežisore;

Romualds Gerulis-Bergmanis – students;

Andris Gobiņš – sabiedriskais darbinieks;

Franks Gordons – publicists;

Ēriks Graudiņš – students;

Žanete Grende – fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja;

Uģis Gruntmanis – ārsts;

Alvis Hermanis – režisors;

Nora Ikstena –rakstniece;

Agnese Irbe – filoloģe;

Jānis Irbe – IT risinājumu arhitekts;

Dainis Īvāns – Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs;

Juris Jansons – tiesībsargs;

Vadims Jerošenko – uzņēmējs;

Ilze Jurkāne – finanšu konsultante;

Viesturs Kairišs – režisors;

Dainis Kalns – ķirurgs, Siguldas operas svētku veidotājs;

Baiba Kangare – profesore;

Mārtiņš Kaprāns – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks;

Toms Ķencis – filozofs;

Mārtiņš Ķibilds – žurnālists;

Elita Kļaviņa – aktrise;

Filips Kļaviņš – advokāts;

Ināra Kolmane – filmu režisore, producente;

Ligita Kovtuna – žurnāliste, grāmatu izdevēja;

Jānis Krastiņš – RTU arhitektūras profesors;

Iveta Krēvica – tiesnese;

Dainis Krieviņš – ārsts;

Inga Krigena-Jurkāne – tiesnese;

Andris Kronbergs – arhitekts;

Veronika Krūmiņa – juriste;

Rolands Lappuķe – diplomāts, konsultants;

Ilmārs Latkovskis – 11. un 12. Saeimas deputāts;

Dace Lediņa – arhitekte;

Pēteris Lediņš – programmētājs;

Lauris Liepa – advokāts;

Valdis Liepiņš – 11. Saeimas deputāts;

Meldra Lūse – masiere;

Sandra Matrevica – uzņēmēja;

Māris Matrevics – Jelgavas Tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs;

Ingrīda Meierovica – sabiedriskā darbiniece;

Aija Melle – Rīgas Juglas vidusskolas direktore;

Andrejs Mežmalis – atvaļināts flotes admirālis;

Ilmārs Mežs – demogrāfs;

Baiba Mikāla – uzņēmēja, Kuldīgas novada Domes deputāte;

Uldis Neiburgs – vēstures doktors, LU Vēstures institūta vadošais pētnieks;

Lelde Neimane – vēsturniece;

Valters Nollendorfs – Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs;

Agija Ozoliņa-Kozlovska –  Operetes teātra vadītāja;

Ruta Pazdere – Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja;

Edvīns Raups – dzejnieks, pedagogs;

Romualds Ražuks – 11. un 12. Saeimas deputāts;

Ilga Reizniece – mūziķe, folkloras pedagoģe;

Arnis Šablovskis –  publicists;

Dace Selecka – notāre;

Inna Semjonova – uzņēmēja;

Boriss Semjonovs – uzņēmējs;

Jānis Siliņš – Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs;

Dāvis Sīmanis – kinorežisors;

Māris Simanovičs – uzņēmējs, Eco Baltia valdes priekšsēdētājs;

Maija Sinka – arhitekte;

Druvis Skulte – bijušais valdības ministrs;

Raimonds Slaidiņš – advokāts;

Tatjana Slobodčikova – filologs;

Laima Slava – mākslas zinātniece;

Māris Šlokenbergs – SSE Rīga prorektors, emeritus;

Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents;

Una Spēlmane-Baumane – Konrāda Adenauera fonda Latvijas biroja vadītāja;

Inna  Šteinbuka – LU profesore;

Ieva Struka – Latvijas Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja;

Kristīne Tjarve – komunikācijas profesionāle;

Andris Tomašūns – vēsturnieks;

Ieva Treija – uzņēmēja;

Armands Tripāns – TV režisors, sporta žurnālists;

Pēteris Vasks – komponists;

Edgars Vērpe – Valsts kultūrkapitālafonda direktors;

Līga Vēvere – medmāsa;

Anna Viduleja – kinorežisore;

Andris Vilks – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors;

Vilis Vītols –  mecenāts;

Andrejs Žagars – režisors;

Māra Zālīte – rakstniece;

Vija Zariņa – māksliniece, pedagoģe;

Kaspars Zariņš – mākslinieks, pedagogs;

Kaspars Zellis – vēsturnieks;

Anna Žīgure – rakstniece;

Daiga Zirnīte – pedagoģe.”