To grib nodot Zinātņu akadēmijai, iespēja pārrunāta neafišētā tikšanās ar Krievijas puses līdzpriekšsēdētāju
Pēc Valsts prezidenta kancelejas ierosinājuma Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija no kancelejas paspārnes varētu tikt nodota Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA), raksta “Latvijas Avīze”. Šāda iespēja pārrunāta šomēnes notikušā komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētāja Aleksandra Čubarjana neafišētā vizītē Rīgā.
Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisiju izveidoja saskaņā ar vienošanos, kuru 2010.gada beigās Maskavā panāca toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un viņa Krievijas kolēģis Dmitrijs Medvedevs. Komisijas darbs apstājās 2014.gada vasarā Krievijas agresijas dēļ Ukrainā, turklāt vairākums tajā reiz strādājušo vēsturnieku pauzes laikā dažādu apsvērumu dēļ institūciju pameta, vēsta LETA.
Šā gada septembrī Rīgā viesojies Čubarjans, kurš Krievijas medijos stāstījis, ka ticies ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti, Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku un vairākiem komisijas locekļiem, tajā skaitā ar priekšsēdētāju Antoniju Zundu. “Es pārliecinājos, ka Latvijas puse ir gatava komisijas darba atjaunošanai. Tas arī ir galvenais rezultāts,” pavēstījis Čubarjans. Pēc viņa vārdiem, esot izdevies vienoties par agrāk ieplānoto kopējo dokumentu krājumu un 2018.gadā Krievijas vēsturnieki piedalīšoties Latvijas valstiskuma simtgadei veltītā konferencē.
“Uzsveru, ka iniciatīva aicināt Čubarjanu uz Rīgu nenāca no mūsu komisijas puses,” lūgts skaidrot situāciju, norādīja komisijas līdzpriekšsēdētājs Zunda. Krievu akadēmiķis Latvijā ieradās pēc LZA prezidenta Spārīša ielūguma, kurš savukārt stāstīja, ka pārrunāta gaidāmā komisijas “jumta institūcijas” maiņa no Valsts prezidenta kancelejas uz LZA. Priekšlikumu izteikusi pati kanceleja, jo pašreizējā situācija esot “neveikla”.
“Kanceleja pateica, ka pie viņiem komisija atrodas politizētā patronātā, tas ir, Valsts prezidents nav paritāra persona komisijas otras puses patronam – Krievijas Zinātņu akadēmijai. Es varu piedāvāt politiski neitrālu aizsegu šīs komisijas darbībai,” skaidroja Spārītis un norādīja, ka tālākais esot organizatorisks un dokumentu kārtošanas jautājums, kas jāveic citām institūcijām, tādām kā Ārlietu ministrija.
Ne Spārītis, ne Zunda nav komentējuši Čubarjana teikto par drīzumā gaidāmo komisijas sēdi Rīgā un Krievijas vēsturnieku līdzdalību Latvijas simtgades konferencē. Sarunu laikā, pēc Spārīša vārdiem, drīzāk skanējusi “laba griba bez konkrēta datuma”. Savukārt Zunda teica, ka priekšlikums par apvienotās komisijas sēdes sasaukšanu tikšot izskatīts Latvijas puses komisijas sēdē.
Komentāri (10)