“Vienotība” aicinās par “oligarhu sarunām” izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju

Saeimas NDK lūgusi KNAB un prokuratūru sniegt informāciju par “oligarhu lietu”

Partija “Vienotība” aicinās koalīcijas partnerus izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par tā dēvētajām “oligarhu sarunām”, pēc Saeimas frakcijas sanāksmes sacīja partijas vadītājs Andris Piebalgs. Komisiju izveidot un tās vadību uzticēt Piebalgs aicinās deputātam Andrejam Judinam (V).

Par komisijas veidošanu bija partijas valdes vairākums, skaidroja partijas vadītājs.

Judina godaprātu “man liekas, neviens parlamentā neapšauba”, un viņam ir nepieciešamās spējas, lai parlamentārā komisija sasniegtu ātru un teicamu rezultātu, teica Piebalgs.

Komisijas uzdevumi būtu pārliecināties par izskanējušo faktu autentiskumu, noskaidrot, kāpēc šajā lietā ilgi netika pieņemti lēmumi, un pateikt, kādi politiskie pasākumi vēl ir nepieciešami, lai šāda situācija nekad nevarētu atkārtoties, vēsta LETA.

Vaicāts, vai pēc parlamentārās izmeklēšanas beigām iegūtie secinājumi nesagādās vilšanos, kā tas bijis citos gadījumos, Piebalgs norādīja, ka saprot šīs bažas, taču vairāku iepriekšējo komisiju kļūda bija nevienošanās par sasniedzamajiem mērķiem, un tāpat iepriekš bijušas problēmas ar atbilstoša vadītāja atrašanu.

Komisiju esot nepieciešams veidot, lai dotu signālu, ka varas centrs valstī vairs nav un nekad nebūs “Rīdzene” parlamenta vietā. “Vienotība” “ies tālāk” ar priekšlikumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, lai nostiprinātu tiesiskumu, teica Piebalgs.

Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) trešdien Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībai lūdza sagatavot un sniegt informāciju par “oligarhu lietu”, pavēstīja komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V).

NDK sēdē piedalījās gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan KNAB vadītājs Jēkabs Straume.

Prokuratūra un KNAB aicināts izvērtēt un sniegt atbildes komisijai uz vairākiem jautājumiem, tajā skaitā, vai iepriekš veiktās operatīvās darbības bijušas pietiekamas, kādā veidā notikusi pierādījumu vākšana un kādi tai bija rezultāti un vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki savus pienākumus ir pildījuši objektīvi un neatkarīgi.

Tāpat rosināts sniegt informāciju, vai tiesībsargu darbībā nav saskatāma noziedzīgu nodarījumu pazīmes un vai publiskotās “oligarhu lietas” sarunas nesatur valsts noslēpumu, skaidroja Āboltiņa.

Lūgts atbilstoši likumā minētajām iespējām informēt sabiedrību, sniedzot atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nākamnedēļ plāno sasaukt sēdi, par komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska (V) pavēstīto informēja Āboltiņa.

 

Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.