Prokurors: KNAB galvenais pierādījums “oligarhu lietā” bija viesnīcā noklausītās sarunas

“Liela daļa noklausīto sarunu bija tāda rakstura, ka var tikai aptuveni saprast, par ko ir runa,” skaidro prokurors.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenie pierādījumi tā dēvētajā oligarhu lietā balstījās uz viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām politiķu un uzņēmēju sarunām, taču ar to nebija pietiekami apsūdzības celšanai, aģentūrai LETA skaidrojis lietas uzraugošais prokurors Māris Leja.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Leja ir viens no tiem pāris prokuroriem, uz kuru galda apsūdzības celšanai nokļūst KNAB svarīgākās krimināllietas. Tieši viņš, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma 2015.gadā izbeigt oligarhu lietu daļā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”), jo viņa darbībās netika saskatīts Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs. 

Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Aināru Šleseru. Tāpat ar Lejas piekrišanu KNAB pagājušā gada nogalē nolēma izbeigt oligarhu lietas atlikušo daļu, jo nebija izdevies pierādīt personu vainu un nebija iespējams savākt papildus pierādījumus. 

Leja aģentūrai LETA skaidrojis, ka lieta kopumā ir bijusi ļoti apjomīga un tajā figurējušas daudzas noklausītas politiķu un uzņēmēju sarunas iepretim Ģenerālprokuratūras ēkai esošajā viesnīcā “Rīdzene”. Prokurors secinājis, ka šīs sarunas KNAB uzskatīja par galveno pierādījumu, taču ar to bija par maz, jo netika iegūti papildus nostiprinoši dokumentāli pierādījumi, kas apstiprinātu faktus, kas dzirdami noklausīto personu sarunās. Turklāt izmeklēšanā pat tika iegūti pierādījumi, kas bija pretrunā tam, ko politiķi un uzņēmēji minējuši noklausītajās sarunās. 

“Viens no galvenajiem izmeklēšanas virzieniem bija tas, vai Ainārs Šlerers bija slēptais īpašnieks attiecīgajos uzņēmumos, jo, tikai konstatējot šo faktu, mēs varētu tālāk runāt par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma pantos par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai piedalīšanos neatļautos mantiskos darījumos,” skaidroja prokurors. 

KNAB nopratināja šo uzņēmumu valdes un padomes locekļus, kā arī īpašniekus, kuri viennozīmīgi apgalvoja, ka Šlesers nav slēptais īpašnieks. Ja šīs personas saka, ka Šlesers nav faktiskais īpašnieks, tad nav iespējams celt apsūdzību, jo netika iegūti pierādījumi, ka viņi apzināti sniegtu nepatiesas liecības. Tiešu un ticamu pierādījumu tam, kas tika minēti sarunās, netika iegūti. Tāpat tika pratināti ierakstīto sarunu dalībnieki, kas sarunas izskaidroja citādi, nekā to interpretēja KNAB, norādīja Leja. 

“Liela daļa noklausīto sarunu bija tāda rakstura, ka var tikai aptuveni saprast, par ko ir runa. Daudz sarunu bija tādas, kurās nebija faktu, kurus pēc tam varētu pārbaudīt. Ja šajās sarunās nebija pavedienu vai pieturas punktu, tad ko mēs varam tālāk izmeklēt? Es uz to vērsu izmeklētāju uzmanību. Šlesera un uzņēmēja Viestura Koziola apspriesto ostas attīstību un interesi par uzņēmējdarbību var skaidrot pavisam citu iemeslu dēļ. Nebija iegūti pierādījumi, ka Šlesers diktētu uzņēmumu juridiskajai valdei, kā jāvada uzņēmums,” skaidroja prokurors. 

Leja atcerējās, ka laikā, kad risināts jautājums par personu atzīšanu par aizdomās turētajiem, izmeklētājiem nebija skaidras pozīcijas, par ko īsti personas turamas aizdomās. “Vienā dienā bija tāds formulējums, otrajā dienā pretējs. Šī pozīcija no izmeklētāja vidus bija saprotama, jo, ja sarunas ir neviennozīmīgi interpretējamas, tad loģiski, ka katrs var izdarīt citādus secinājumus,” norādīja prokurors. 

Leja KNAB izmeklētāju darbu gan nevēlas atzīt par nekvalitatīvu vai paviršu. Viņš vērš uzmanību uz to, ka izmeklētāji ar lietu sāka strādāt no brīža, kad no operatīvajiem darbiniekiem saņēma ziņojumu, kuram klāt bija pievienotas noklausītās sarunas. “Ja izejas punkts ir tikai sarunas, tad izmeklētājiem tas bija atspēriena punkts. Izmeklētāji strādāja savu iespēju robežās, mēģinot pārbaudīt to, ko pēc sarunām vēl varēja pārbaudīt,” uzsvēra prokurors. 

Sarunas bija par pamatu kriminālprocesa sākšanai, taču, kad tika plānotas kratīšanas un personu pratināšanas, bija cerības, ka sarunās minētie fakti apstiprināsies ar papildus pierādījumiem. “Tobrīd jau neviens nevarēja būt gaišreģis, kā situācija tālāk izvērtīsies, taču pilnīgi neko nedarīt – tā būtu atkal bezdarbība,” norādīja Leja. 

Prokurors uzskata, ka šajā lietā daudz kas bija atkarīgs no veiksmes, proti, kādus pierādījumus izdosies iegūt pēc kriminālprocesa sākšanas. Turklāt valstī pastāvošā deputāta kratīšanas kārtība neveicināja pierādījumu gūšanu. Ja saskaņā ar kārtību ģenerālprokurors lūdza Saeimas piekrišanu veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā un mediji jau krietnu laiku apsprieda šo tematu, tad beigās šādai kratīšanai bija mazas izredzes, pat ja tā tiktu akceptēta, secinājis prokurors. 

Leja godīgi varot apgalvot, ka viņš šīs lietas sakarā no saviem priekšniekiem vai politiķiem nekādu spiedienu nav izjutis. Lejam gan ir grūti komentēt bijušā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša apgalvojumu par prokuratūras atbalsta tūkumu lietas izmeklēšanā, jo šāds apgalvojums esot pārāk nekonkrēts. Lietas izmeklēšanā prokuratūra regulāri ar KNAB komandu, tostarp toreizējo biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķei, organizēja sanāksmes un apmainījās ar viedokļiem par pierādījumiem. Regulāri tika doti detalizēti rakstveida norādījumi, kā to paredz likums, skaidroja prokurors. 

Prokuroram, sadarbojoties ar izmeklētājiem, radusies nojausma, ka izmeklētāji saprot, ka pierādījumu bāze ir sarežģīta. Lejam licies, ka “izmeklētāji nokļuvuši sprukās”, proti, no vienas puses atradās KNAB vadība, no otras puses – pats Leja kā uzraugošais prokurors. “Vadība saka, lai lietu nodod kriminālvajāšanai un tālāk sūtīšanai uz tiesu, bet izmeklētāji zināja manu pozīciju par to, ka mani neapmierināja savāktie pierādījumi un to, ka nepieciešami papildus pierādījumi.” 

Jau ziņots, ka KNAB tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu pagājušā gada decembrī izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB pavēstījis, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrā daļā, pagājušā gada 12.decembrī ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt, skaidroja birojā. 

KNAB pieminētais pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā paredzētā sankcija par šādu nodarījumu nav barga – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods. Saskaņā ar likumu īslaicīga brīvības atņemšana ir no 15 dienām līdz trim mēnešiem. 

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. 

KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos. Kratīšanas notika arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” izdevēja SIA “Mediju nams” telpās, kā arī toreizējā AS “Diena” kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā. 

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku. 

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

 Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra. Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.