Ministre joprojām uzņemas visu politisko atbildību
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nolēmusi tomēr neatkāpties no amata, ziņo LETA. Par to pēc tikšanās ar Seili paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Savukārt Seile sacīja, ka ir uzņēmusies “pilnu atbildību par organizatoriskām nepilnībām un plānošanu, kuru rezultātā mēs nonācām patiešām kritiskā situācijā, kas sabojāja svētkus ļoti daudziem cilvēkiem”.
Ministre skaidroja, ka viņas izpratnē politiskās atbildības uzņemšanās var būt dažāda – viens veids ir demisionēt, bet otrs – darīt visu iespējamo, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Viņa esot gatava darīt visu iespējamo, lai līdzīgas situācijas nākotnē netiktu piedzīvotas.
Premjerministre Seiles lēmumu ir atbalstījusi. “Ministre paliek strādāt. Ministre jau ir izveidojusi savu komisiju, kuru vada ministrijas ierēdņi, lai izvērtētu konkrētu gadījumu, konkrētu situāciju ar bērnu ģībšanu. Mēs veidojamies, ka es arī izveidošu komisiju, kuras rezultāti būs divu nedēļu laikā,” informēja Straujuma.
Iepriekš Seile teica, ka uzņemas visu atbildību par situāciju, kas radusies XI Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Viņa pauda, ka nevar ignorēt publiskajā telpā esošos viedokļus, ka “oficiāli atceltā gājiena laikā cilvēki vienojušies kā tautas frontes laikā, spītējot politiķu muļķīgajiem lēmumiem”. “Šis ir nopietns teksts. Tomēr saņemu arī pretējus viedokļus un atbalstu,” iepriekš sacīja ministre.
Runājot par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā notikušo, Seile norādīja, ka ir vairāku līmeņu atbildība, uzsverot, ka sākotnēji ir nekavējoties jāizvērtē visas svētku laikā veiktās rīcības. Šim nolūkam izveidota īpaša rīcības komisija. Tāpat ir svarīgi saprast, kas svētku organizēšanā jāmaina ilgtermiņā, uzsvēra Seile. “Mēs nevaram vainot bērnus, ka viņi ēd par daudz čipsu vai dzer limonādi. Mums ir jārespektē realitāte.”
Seile skaidroja, ka lēmums par svētku gājiena atcelšanu tika pieņemts naktī pēc ģenerālmēģinājuma. “Man šī nebija ikdienišķa situācija. Tas skaits bērnu, kuri nebija spējīgi paši pārvietoties, bija ekstrēms,” sacīja ministre. Viņa uzsvēra, ka gājiena atcelšana bija vienīgais lēmums, ko varēja pieņemt konkrētajā brīdī, ņemot vērā, ka tobrīd nebija pieejama informācija par bērnu ģībšanas iemesliem.
Kā ziņots, sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.
Seile ministres amatā stājās 2014.gada 5.novembrī. Šim amatam viņu virzīja partija “Vienotība”, tomēr Seile pati partijā nav iestājusies.
Komentāri (21)
traductrice 14.07.2015. 12.51
Vakar, skatoties Sastrēgumstundu, bija skaidri redzams, ka ministre skaidri apzinās un nožēlo neveiksmīgo komunikāciju un nepareizo lēmuma formulējumu, un ir gatava uzņemties par to atbildību, kurpretī dz.sv. organizatoriskā vadītāja kūla pilnīgu sviestu un uz katru jautājumu par savu atbildību tikai dziedāja, cik brīnišķīgus svētkus ir noorganizējusi bērniem. Šādu sevis slavināšanu un nekādu kļūdu neatzīšanu bija pretīgi skatīties.
Manuprāt, tas, ka ministre (un vienīgi ministre, nevis lēmēju komanda kopumā) ir atzinusi lēmuma nepamatotību, liecina par viņas atbildību un pārējo organizatoru bezatbildību! Novelt visu uz ministres pleciem ir pazemojoša rīcība, es ar tādu Birziņu vienā laivā negribētu sēdēt! Galvenā īsziņu sūtītāja un haosa radītāja jau bija viņa! Kas tad galu beigās ir galvenais atbildīgais par dz/sv. organizatorisko vadību? Vai tad ne viņa?
2
traductrice > traductrice 14.07.2015. 14.20
1) lēmums NEBIJA pamatots tā iemesla dēļ, ka pēc būtības, ja vien tiktu pēc burta izpildīts, attiecās uz pilnīgi visiem dalībniekiem, arī tiem, kuriem visi pasākumi jau bija beigušies un kas ar nepacietību vien gaidīja gājienu.
2) lēmums netika pienācīgi nokomunicēts, jo kurš tad galu galā rīkojās pareizi – tas, kurš lēmumu ievēroja, vai tas, kas to pārkāpa? Un vispār, kas tas par lēmumu, ja pati lēmuma izdevēja (Birzina) nodarbojas ar kolektīvu vadītāju apziņošanu (labi, ka nesūtīja SMS pašiem skolēniem personīgi), nevis par lēmumu informē dienestus un tiešos gājiena organizētājus.
3) Vai lēmuma pieņēmēji vispār apzinājās, ko gribēja panākt? Aizliegt gājienu per se vai neļaut gājienā piedalīties nogurušiem/novārdzinātiem indivīdiem? Un kā būtu jārīkojas vienā un otrā gadījumā?
0
kristaps_freimanis > traductrice 14.07.2015. 14.04
” atzinusi lēmuma nepamatotību”
===
Lēmums bija pamatots. Salīdzināt “emocionālu traumu” (vai kā mēs bijām saskumuši) ar diezgan reālu veselības apdraudējumu nevar. Cita lieta, ka derētu kārtīgi pameklēt “masu ģībšanas” iemeslus. Ja sīči ir noguruši, jo paši jandalējas, arī tā ir šamo pieskatītāju un organizatoru vaina, ja sīčiem trūkst pārtikas un/vai ūdens + nav paskaidrots, kas jādara, ja sāk kļūt slikti – tā ir organizatoru un pieskatītāju vaina, etc.
0
dzeris49 14.07.2015. 14.39
Seilei nav par ko atkāpties, pēc tā, kas notika ģenerālmēģinājumā ( par ko viņa galīgi nav galvenā vainīgā), būtu dīvaini, ja viņa tādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, ja viņai, pirmajā vietā, ir bērnu veselības un drošības intereses.
Varbūt, bija komunikācijas problēmas, bet, principā, lēmums bija adekvāts.
Labi, protams, ka gājiens beidzas bez problēmām, bet, ko vainotu, ja gājienu atļautu, un ar kādu bērnu notiktu kāda nelaime?
1
0
-2
Atbildēt
@andrejs > dzeris49 14.07.2015. 18.14
ja “neatļautā” gājiena laikā kkas notiktu, tad Seile mazgātu rokas nevainībā – redz ES jau aizliedzu, bet VIŅI vienalga gāja…
0