Rīgas maratonā miris viens no dalībniekiem

Visu laiku labāko pusmaratona rezultātu uzstādīja Jeļena Prokopčuka

Šogad Baltijas lielākajos skriešanas svētkos piedalījās 25 931 dalībnieks no 69 valstīm, vēsta organizatori. Tomēr maratons nav beidzies bez traģiskiem negadījumiem – viens no tā dalībniekiem miris.

Maratonā visvairāk skrējēju startēja piecu kilometru distancē – 10 973, kā arī 10 km distancē 3425 dalībnieku. Bet pusmaratonā startēja 2690 skrējēji. Uz pilnā maratona starta līnijas stājās 1092 dalībnieki.

Nordea Rīgas maratonā šogad uzvarēja Kurgat – Titus Kipuorir (Kenija) ar rezultātu 02:16:52. Labākā sieviešu konkurencē bija Iraida Aleksandrova (Krievija) ar rezultātu 02:37:37. Labākais no Latvijas sportistiem bija Andrejs Jesko, kurš maratonu veica 02:34:22, sieviešu konkurencē ātrākā bija Indra Pluce, kura finišu sasniedza pēc 03:13:47.

Pusmaratona distancē uzvarēja Latvijas sportisti – vīriešu konkurencē Valērijs Žolnerovičs ar rezultātu 01:06:04, bet visu laiku labāko pusmaratona rezultātu 01:10:27 uzstādīja Jeļena Prokopčuka.

10 km distancē vīriešu konkurencē uzvarēja Kristaps Kaimiņš (Latvija) ar rezultātu 0:33:12, bet sieviešu konkurencē Irina Štūla – Pankoka (Latvija) ar rezultātu 00:39:34.

Vislielāko dalībnieku skaits pulcēja 5 km distance, kurā uz starta izgāja 10 973. Līdzīgi kā iepriekšējos gados uz 5 km distances goda pjedestāla stāvēja tikai Latvijas sportisti. 5 kilometrus visātrāk – 15 minūtēs 52 sekundēs – veica Kaspars Briška. Ātrākā sieviešu konkurencē bija Diāna Panovska ar rezultātu 00:19:34.

Tomēr Rīgas maratonā bija traģisks gadījums – tā laikā miris aptuveni 25 gadus jauns vīrietis, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta pārstāve (NMPD) Ilze Bukša.

Vīrietim, kurš bija devies 10 kilometru distancē, skrienot pēkšņi palicis slikti. Tuvumā esošā NMPD brigāde centusies vīrieti atdzīvināt un veikusi ilgstošu reanimāciju, tomēr skrējēja dzīvību vairs nav izdevies glābt.

Kopumā šī gada maratonā pēc palīdzības pie mediķiem vērsušies daudz mazāk cilvēku nekā citus gadus, stāstīja Bukša. Iespējams, tas saistīts ar laika apstākļiem, jo šogad nebija karsts, skaidroja dienesta pārstāve.