Latvijas valsts tēla veidošanā būtu jāpiedalās ikvienam iedzīvotājam
Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir ne tikai Latvijas kā ES dalībvalsts pienākums, bet arī iespēja popularizēt mūsu valsts kultūru, tradīcijas, vērtības un sasniegumus visai Eiropai. Tomēr valsts tēlu ir sarežģīti veidot, ja neesam nodefinējuši to, kādu to redzam vispirms jau mēs paši, un pēc tam – kā lietas, ar ko lepojamies, mērķtiecīgāk pasniegt citu valstu iedzīvotājiem. Turklāt ne vienmēr to, ko bieži mēdzam stāstīt par sevi, vēlas dzirdēt arī citi.
Tā, piemēram, patlaban vēstījumi par Latviju ir ļoti dažādi – sākot no dziedošās tautas, Dziesmusvētkiem un zilajām govīm, beidzot ar jūgendstila ēkām, Latviju kā otru zaļāko valsti pasaulē un nevienprātīgi vērtēto ekonomiskās krīzes uzvaras „veiksmes stāstu”, par kuru iekšpolitiski smīkņājam. Arī valsts tēla spodrināšanas kampaņas ir bijušas daudz un dažādas, bet tām pietrūkusi pēctecība un vienots stratēģisks vēstījums.
Šajā kontekstā svarīgi ir atcerēties, ka valsts tēla veidošanā piedalās ikviens iedzīvotājs – teju divi miljoni cilvēku, no kuriem daļa ikdienā saskaras ar citu valstu iedzīvotājiem.
Tāpēc valsts pārvaldei vērtības, kuras plānots piedāvāt ārzemniekiem, pirmkārt, būtu „jāpārdod” saviem cilvēkiem, jo bez mūsu pašu vienotas izpratnes par savu identitāti un sasniegumiem būs grūti iestāstīt, kāpēc pie mums braukt atpūsties un kāpēc ar mums sadarboties biznesā citu valstu iedzīvotājiem. Īpaši svarīgi tas būs 2015.gada pirmajos sešos mēnešos, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, un kad Latvijai tiks pievērsta pastiprināta Eiropas politiķu, uzņēmēju, iedzīvotāju un masu mediju uzmanība. Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvijā varētu ierasties ap 25 tūkstošiem cilvēku, arī liels skaits ārvalstu žurnālistu, kuru klātbūtne būs īpaši būtiska notiekošo pasākumu atspoguļošanā Eiropas vadošajos medijos.
Un te ir jautājums – ko vidusmēra Latvijas iedzīvotājs zina par gaidāmo prezidentūru un valsts sasniegumiem, kas varētu interesēt citvalstu pārstāvjus? Kā liecina pētījumu centra SKDS 2014.gada jūlijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja „Uzskati par Latvijas dalību ES un informētība par prezidentūru ES Padomē”, par Latvijas prezidentūru šā gada jūlijā zināja 55% Latvijas iedzīvotāju, kas, no vienas puses, nav slikts rādītājs, ņemot vērā iedzīvotāju zemo interesi par notikumiem ES struktūrās, ko apliecina kaut vai mazā vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās. Tomēr, no otras puses, aptaujas rezultāti neparāda iedzīvotāju kaut vai virspusēju izpratni par prezidentūras nozīmi un iespējamiem ieguvumiem Latvijai kā tās vadītājai.
Iedzīvotāju izpratnes veidošana un atbalsta sekmēšana par valstij svarīgām tēmām, tai skaitā valsts tēlu, ir nevis iedzīvotāju, bet gan politiķu kompetences jautājums.
Tāpēc nav saprotams, kāpēc līdz šim par prezidēšanu komunikācija ar iedzīvotājiem ir bijusi tik minimāla? Arī tagad Valsts kancelejas izsludinātais konkurss par Sabiedrības informēšanas kampaņu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kuras ietvaros ir plānots uzrunāt gan latviešus, gan cittautiešus, izmantojot interneta portālus un sociālos tīklus, ir nedaudz novēlots un publiskajā telpā pretrunīgi vērtēts. Protams, labāk vēlu, nekā nekad!
Nav šaubu, ka Latvija organizatoriskā ziņā spēs visu izdarīt kā pieklājas, godam apliecinot savu varēšanu visas lielās Eiropas saimes priekšā. Esam jau vairākkārt parādījuši savas spējas starptautisku pasākumu rīkošanā. Taču, vai spēsim prezidentūru izmantot, lai parādītu mūsu sasniegumus, kas savukārt veicinātu jaunu kontaktu dibināšanu un projektu īstenošanu kultūras, tūrisma, uzņēmējdarbības un citās jomās?
Latvijas prezidentūras laikā priekšplānā ir izvirzīta digitālā prioritāte, kuras ietvaros Latvijai ir būtiski sasniegumi, ar ko lepoties – piemēram, bezvadu interneta pārklājums, interneta ātrums, publisko bibliotēku tīkls, e-prasmju apmācības, e-pārvaldes risinājumi u.tml. Digitālo sasniegumu izcelšana zināmā mērā sakrīt ar pasaulē zināmā valstu zīmolvedības eksperta Saimona Anholta kādreiz izteiktajiem priekšlikumiem Latvijas tēla uzlabošanai, kurš pirms vairākiem gadiem veica Latvijas starptautiskās reputācijas pētījumu (35 pasaules valstīs, kopumā aptverot teju 26 tūkstošus respondentu). Tas parādīja, ka viena no vērtībām, kas globālās sabiedrības acīs liecina par progresīvu, veiksmīgu, apbrīnas vērtu mūsdienu pasaules valsti, ir tehnoloģiju attīstība.
Tāpat nevar nepiekrist S.Anholta idejai par zīmola eksportprecēm, kuras bieži kalpo kā iedarbīga valsts „vizītkarte” un ir īpaši noderīgas gadījumos, kad valstij ir negatīva politiskā vai sociālā reputācija. Viņaprāt, preces parasti tiek uzskatītas par politiski un kulturāli neitrālām, un pasaules klases zīmoli ar Latvijas vārdu ir ļoti vajadzīgi. Līdz šim šajā lauciņā galvenokārt darbojušies uzņēmēji – ar tehnoloģiskajām inovācijām „iekarojot” gan Eiropas, gan citu valstu tirgu, tādējādi netiešā veidā veidojot arī valsts tēlu. Taču būtiski, lai šo sasniegumu popularizēšana ietu roku rokā ar valsts pārvaldes stratēģiju un no tās izrietošajām aktivitātēm, kura tomēr ir galvenā valsts reputācijas kaldinātāja.
Tāpēc sāksim Latvijas vērtības un sasniegumus vispirms komunicēt saviem iedzīvotājiem, lai sekmētu mūsu pašu iedzīvotāju piederību valstij, kurā dzīvojam, jo emocionālās un garīgās saites ar savu zemi ir liela priekšrocība, lai gūtu ievērību arī starptautiskajā arēnā. Tāpat kā ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, arī ārējais tēls visupirms ir iekšējā tēla spogulis.
Autors ir SIA „Communications & Strategies” valdes loceklis
Komentāri (31)
Bet 01.12.2014. 15.02
Kas vainas Latvija svalsts reputācijai?
Dzīvojam labi, bet īdam, kā tādi ņergas!
12
Normunds > Bet 01.12.2014. 15.44
Skolotājiem jūs nemaksājat, tāpēc paši jenotu troļļi nezin kā raksta “alkohols”.
0
Normunds > Bet 01.12.2014. 15.42
tu esi jenotu partijas trollis?
0
Normunds > Bet 01.12.2014. 15.17
Kotad tu īdi, kā ņerga?
0
Centrum > Bet 01.12.2014. 21.20
Kas tev,jefiņ,Pastendē tik sūdīgi ar attīrīšanas iekārtām,tik baigi kaunies no sava darba.Piepelnies pudeles lasot?
0
Normunds > Bet 01.12.2014. 18.19
Centrum, es tev atklāšu noslēpumu, lasīt un rakstīt māca skolā, nevis šņabja bodē.
0
Ēriks > Bet 01.12.2014. 20.44
Centrums mācījies,pudeles gar nostādinātājiem vācot,pat etiķi no etiķetes nespēj atšķirt.
0
Centrum > Bet 01.12.2014. 16.31
Kurš gan labāk par biezpiengalvu Normundu zina kas uz pudeles etiķes rakstīts,katru dienu to cilājot un ņerkstot par krāvēja algu.
Otrs antiņš no attīrīšanas ietaisēm dreb par vietas zaudēšanu,būs sievai vienai pogas jāspaida.
0
Ēriks > Bet 01.12.2014. 15.44
Centrums toties saelpojies pie nostādinātājiem spēcinošo gaisu,tagad varēs visus pamācīt,kā pareizi jādomā.
0
Centrum > Bet 01.12.2014. 15.39
Biezpiengalva Normunds pie pirmdienas pārlapījis jēgu.Alkahols noēdis tavas smadzenes,pridurok.
0
Normunds > Bet 01.12.2014. 21.43
Izskatās, ka tavs skolotājs vērsis uzmanību uz ļiberastu “vērtībām”.
0
Centrum > Bet 01.12.2014. 19.16
Tev laba skolotāja bijusi,zinājusi uz ko vērst tavu uzmanību.
0
Ēriks > Bet 01.12.2014. 21.22
Jefiņš esi tu pats,centrums,izrādīdams visiem savu auKsto kultūras līmeni:D Gluži kā īsts vatņiks.
0
lno 01.12.2014. 08.51
Atbilde autoram: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/537487-davai_parspelesim_auksta_kara_finalcelienu
2
Normunds > lno 01.12.2014. 15.23
Bet skolotāji, lai pastāv pie ratiem.
0
Normunds > lno 01.12.2014. 15.22
100 miljoni eur reputācijas spodrināšanai! Neslikts budžets priekš PR.
0
lno 01.12.2014. 09.13
No Dienas: “Latvijai būs iespēja mainīt vēju Eiropā,” tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pirmdienas rītā sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Šteinbuka norādīja, ka Latvijas prezidentūras ES laikā konflikts Austrumukrainā netiks atrisināts, taču Latvijas spēkos būs iespējams ietekmēt tā virzību un attīstību,
1
+5
0
Atbildēt
@TanteSidra > lno 01.12.2014. 16.51
šis raksts ir aicinājums darīt lietas kuras nevajag darīt, tā kā te zemāk saka Ēriks: “…aicinājums ārzemniekiem karināt makaronus uz ausīm un spraust tajās batonus.”
Latvijai nav sasmērēta reputācija tāpēc “valsts tēla spodrināšanas kampaņa” tai nav vajadzīga, uz šādu lietu valsts naudu nevajadzētu izgāzt.
lno, paldies, labs Toma Ostrovska raksts TVNET http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/537487-davai_parspelesim_auksta_kara_finalcelienu
“…Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis brīdināja: «Krievijas iebrukums Ukrainā šodien ir galvenais, svarīgākais. Bet lielas briesmas mums draud, ja Putins pats noticēs saviem meliem…”
zināms ka Pūtinam nav interneta jo to viņš nesaprot un ienīst toties viņa telpās ir ļoti daudz televizoru kas rāda visas RUS programas, informāciju par to kas jauns un kas notiek gan pareizi gan nepareiziticīgā pasaulē viņš iegūst no saviem TV.
Toms Ostrovskis raksta par to kas Latvijai ir jādara no 2015.gada 1.janvāra prezidējot ES Padomē, par to kas ir mūsu valsts pienākums.
0