Atklāta vēstule tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam
Augsti godātais Tieslietu ministra kungs!
Vakar, 10. novembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma”, atbildot uz jautājumu par viendzimuma pāru iespējām sakārtot mantiskās tiesības, Jūs apgalvojāt, ka problēmas nepastāv un visu iespējams sakārtot ar līgumu palīdzību. Konkrētāk, Jūs teicāt: „Nav nekādu problēmu. Šīs problēmas pārspīlē cilvēki, kuri nezina, ka šādas iespējas ir.”
Vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz virkni problēmu, ar ko sastopas viendzimuma pāri un ko nekādā veidā nav iespējams novērst. Mēs arī uzskatām, ka Jums kā Latvijas Republikas tieslietu ministram ir jābūt labi informētam par normatīvajiem aktiem, kas daļai Latvijas sabiedrības ierobežo tiesības sakārtot savas mantiskās un cita veida juridiskās attiecības. Jā, ir vairākas problēmas, kuras viendzimuma pāri var atrisināt ar pilnvaru un līgumu palīdzību. Taču ir vairāk tādu, kuras iespējams risināt tikai daļēji vai nav iespējams risināt vispār.
Lūk, daži konkrēti piemēri, kad partnerattiecību regulējuma neesamības dēļ viendzimuma pāriem, lai realizētu tiesības, kas precētiem pāriem ir gluži pašsaprotamas, ir jāpārvar ievērojami ekonomiski šķēršļi. Ir arī problēmas, kas neskar mantisko attiecību pusi, taču rada nevienlīdzību, kas ir acīmredzama viendzimuma pāru diskriminācija. Un nepastāv iespēja šo nevienlīdzību novērst, reģistrējot savas attiecības, kā tas iespējams pretēja dzimuma pāru gadījumā.
Mantojuma tiesības
Tas ir mīts, ka mantojuma tiesības iespējams sakārtot ar mantojuma līguma vai testamenta palīdzību. Piemēram, ja tiek noslēgts mantojuma līgums vai atstāts testaments, neatraidāmajiem mantiniekiem tos ir iespējams apstrīdēt un pretendēt uz neatņemamo mantojuma daļu. Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, ko mantinieks mantotu pēc likuma. Tātad viena dzimuma partneris var nesaņemt visu īpašumu, neskatoties uz to, kas rakstīts testamentā vai mantojuma līgumā. Tāpat partnerim nav tiesību apstrīdēt testamentu vai mantojuma līgumu, ja viņš tajā nav iekļauts.
Valsts nodevas darījumos ar nekustamo īpašumu
Kārtojot īpašumu lietas, jāmaksā valsts nodevas, kuru apmērs nekādi nav uzskatāms par nenozīmīgu. Personai, kura likuma izpratnē nav uzskatāma par ģimenes locekli (viendzimuma partneri bez partnerattiecību regulējuma par tādu uzskatīt nevar), šīs nodevas ir augstākas nekā personai, kura likuma izpratnē ir par tādu uzskatāma. Tā kā viendzimuma pāriem netiek nodrošināta iespēja noslēgt partnerattiecības, rodas ievērojami lielākas izmaksas par darbībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu.
Dāvinājumi
Viendzimuma partneriem nav tiesību saņemt dāvanas no otra partnera, nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja dāvanas vērtība pārsniedz noteiktu summu, vai dāvana nav paredzēta izglītības iegūšanai vai medicīnisku pakalpojumu apmaksāšanai. Tātad jebkurš dāvinājums no viena partnera otram, kas precētiem pāriem netiek aplikts ar nodokli, viendzimuma pāriem partnerattiecību regulējuma neesamības dēļ izmaksā 24% no darījuma summas.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi
Viendzimuma partnerim nepienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, ja dzīvesbiedrs nestrādā.
Procesuālās tiesības
Ar pilnvarām un līgumiem neko nevar mainīt procesuālajās tiesībās. Piemēram, administratīvajā procesā un civilprocesā viendzimuma partnerim nav tiesību atteikties liecināt pret dzīvesbiedru. Savukārt, kriminālprocesā tikai radinieks var tikt atzīts par cietušo, ja sākotnējais cietušais ir miris. Tātad bez partnerattiecību regulējuma partnera nāves gadījumā viendzimuma partneris nevar tikt atzīts par cietušo.
Pabalsts nāves gadījumā
Viendzimuma partnerim nereģistrētās attiecībās nav tiesību uz pabalstiem dzīvesbiedra nāves gadījumā. Pretēja dzimuma pāriem, kuriem ir bijusi iespēja reģistrēt attiecības, šādas tiesības tiek nodrošinātas.
Imigrācijas un uzturēšanās tiesības
Latvijas Republikā uzturēšanās atļauju saistībā ar ģimenes apvienošanu var saņemt tikai Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais. Tātad viena dzimuma partnerim, ja viņš ir ārzemnieks, bez partnerattiecību regulējuma vispār nav iespējas iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Pārim nav iespēju būt kopā, izņemot, ja pāris pamet Latviju.
Īres tiesības
Viendzimuma partnerim nav tiesību savā īrētajā dzīvojamajā telpā iemitināt dzīvesbiedru bez izīrētāja piekrišanas. Ja viens partneris īrē dzīvojamo telpu, bet izīrētājs nedod piekrišanu otra partnera iemitināšanai konkrētajā dzīvojamajā telpā, otram partnerim nav tiesiska pamata ne apmesties šajā dzīvojamajā telpā, ne deklarēt tajā savu dzīvesvietu. Vienīgais veids, kā risināt šo netaisnību, ir partnerattiecību reģistrācija, jo tad izīrētāja piekrišana nebūtu nepieciešama, un pāris varētu apmesties vienā dzīvesvietā.
Bērni
Viendzimuma pāriem bija, ir un būs bērni. Viendzimuma partnerim nav iespējas adoptēt otra partnera bioloģisko/-os bērnu/-us, un tādējādi pilnvērtīgi pildīt vecāka pienākumus un izmantot vecāka tiesības. Tādējādi netiek ņemts vērā fakts, ka bērnu (vai bērnus) audzina abi partneri. Netiek ievērotas bērna labākās intereses – nav tiesiskas saiknes ar nebioloģisko vecāku, bērns nevar mantot no nebioloģiskā vecāka, kā arī nebioloģiskajam vecākam nav nekādu tiesību gadījumā, ja bioloģiskais vecāks ir gājis bojā vai ir saslimis. Ir ierobežotas iespējas ceļot. Ir virkne ierobežojumu gadījumos, ja, pārim ar bērniem atrodoties ārzemēs, notiek kāda neparedzēta situācija. Piemēram, nebioloģiskais vecāks viens pats nevar ar bērnu atgriezties dzimtenē.
Turklāt papildus šiem klaji diskriminējošajiem faktoriem netiek izrādīta elementāra cieņa pret visiem savas valsts pilsoņiem. Piekritīsiet, ka reti kurš pretēju dzimumu pāris dodas reģistrēt savu laulību tikai, lai nodrošinātu partnerim mantošanas vai citas tiesības. Cilvēki pieņem lēmumu reģistrēt savas attiecības, jo viņi viens otram vēlas teikt „Jā” ģimenes, draugu un arī valsts priekšā. Cilvēki veido ģimeni, jo vēlas būt kopā, dalīt priekus un bēdas, gādāt un rūpēties vienam par otru. Šo attiecību reģistrācija ir veids, kā paziņot valstij un sabiedrībai par savu vēlmi pavadīt dzīvi kopā un publiski apliecināt abpusēju mīlestību. Tiesiskā aizsardzība ir būtisks papildinājums, taču nebūt neaizstāj attiecību reģistrācijas emocionālo pusi, kas nav mazāk svarīga, un viendzimuma pāriem šobrīd ir liegta.
Tāpēc atgādinām, ka Jūs esat tieslietu ministrs ne tikai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru savienības personīgi atbalstāt, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem. Aicinām Jūs pārstāt ignorēt procentuāli ne tik iespaidīgas, bet tomēr skaitliski ļoti nozīmīgas Latvijas sabiedrības daļas intereses. Cieņa un atzīšana no valsts puses nepieciešama visiem. Arī valstij ir vajadzīgs katrs mūsu līdzcilvēks.
LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” vārdā,
Kristīne Garina, valdes priekšsēdētāja
Rīgā, 2014. gada 11. novembrī
Komentāri (146)
zanE. 11.11.2014. 13.06
…Egils Levits:
– “Savā dziļākajā būtībā ģimenes izpratni patiešām var uzskatīt par vēsturiski ļoti stabilu kategoriju. Jautājums ir cits, proti, pēdējā pusgadsimtā plurālistiskā sabiedrībā ģimene vairs nav, kā līdz šim ierasts, faktiski vienīgā savstarpējās lojalitātes, uzticības un gādības savienība starp cilvēkiem, kuru raksturo kā emocijas, tā pienākums.
Blakus ģimenei ir parādījušās arī citas sadzīves formas, piemēram, nereģistrētas heteroseksuālas un homoseksuālas partnerattiecības, “kopģimenes” u. c. Reaģējot uz šīm izmaiņām sabiedrībā, dažas valstis ir paplašinājušas laulības kā ģimenes centrālā elementa juridisko definīciju, lai arī šādas privātas starpcilvēciskas savienības varētu daļēji vai pilnībā izmantot ģimenes juridiskās priekšrocības.
Citas laulības jēdzienu nav paplašinājušas, bet papildus radījušas jaunas juridisku attiecību formas, kas tiek piemērotas šādām netradicionālām savienībām, piemēram, “reģistrētas partnerattiecības”. Lielākajā daļā valstu šīs reālās izmaiņas tomēr ir palikušas cilvēka personiskās brīvības sfērā un vēl nav radušas atspoguļojumu tiesību sistēmā.
Es personiski uzskatu, ka līdzšinējais tradicionālais ģimenes un laulības juridiskais jēdziens ir jāsaglabā, jo šī tradīcija stabilizē sabiedrību. Citas sadzīves formas nav jāvērtē zemāk, cilvēki, kas tās izvēlas, nedrīkst tikt diskriminēti, taču tās pēc savas būtības ir citādas, tās nav salīdzināmas, tādēļ tās nevajadzētu sajaukt ar tradicionālās ģimenes un laulības formām, kurām ir sava pašvērtība. Taču papildus varētu tikt radīti citi juridiski institūti, kas varētu adekvāti risināt šo jauno sadzīves formu problēmas.”
11
andrejs > zanE. 11.11.2014. 14.42
Laulāties vai nelaulāties ir katra cilvēka brīva izvēle.
—————
Tieši tā – un pašlaik gejiem šī izvēle ir liegta.
/////////////////////////////
vai tad viņi vēlas laulāties? Bet es, naivais, domāju, ka runa ir par “partnerattiecībām”…
0
andrejs > zanE. 11.11.2014. 13.54
Latvijā laulībā dzimuši 55,4% bērnu. Ja 44,6% vecāku nereģistrē attiecības, cik vēl ir to, kas kopā vienkārši dzīvo nereģistrējušies!?
——————————————–
un šie 44,6 % vecāku kaut kā pārāk neuztraucās par mantošanu, dāvināšanu bez nodokļa nomaksas, un citām baisajām problēmām, ar kurām saskaras geju “pāri”.
Laulāties vai nelaulāties ir katra cilvēka brīva izvēle.
0
aivarsk > zanE. 11.11.2014. 13.43
Levitam ir zināma taisnība.
Bet ir vēl viens aspekts ir tāds, ka likums nedrīkst kopēt realitāti, ja “visi zog”, zagšana nedrīkst kļūt legāla, tāpēc, ka “daudzi tā dara”!
Latvijā laulībā dzimuši 55,4% bērnu. Ja 44,6% vecāku nereģistrē attiecības, cik vēl ir to, kas kopā vienkārši dzīvo nereģistrējušies!?
Kāds pamats domāt, ka homoseksuālisti reģistrēsies??? Kāpēc radīt likumus “pa tukšo”? Lai 0,1% no sabiedrības varētu čakarēt 96% heteroseksuāļu?
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-teju-puse-bernu-dzimst-neregistretas-attiecibas.d?id=42798504#ixzz3Il9bvP2T
0
Kalvis Apsītis > zanE. 11.11.2014. 15.53
>>> Tieši tā – un pašlaik gejiem šī izvēle ir liegta.
======
Nav tiesa. Cilvēkiem stājoties laulībā, neviens neprasa, kāda ir viņu orientācija. Laulības institūtam nav būtiska cilvēka piederība vienai vai otrai subkultūrai – lai tie būtu geji, goti vai emo. Būtiski, lai bērnam jau kopš dzimšanas brīža būtu divi likumīgi vecāki. Laulība šai ziņā nav slikta garantija – un joprojām daudzi cilvēki to izvēlas.
0
aivarsk > zanE. 11.11.2014. 21.02
zanE …Kalvi…man prieks, ka Tev ir paveicies ar mīlošiem vecākiem….taču…
____________________________
Var jau just, ka Znei nav tā veicies…
Ja ZanE te pieminēja šķirto laulību statistiku, tad vai labāk nebūtu šīs bezjēdzīgās homoseksuālo attiecību reģistrēšanas kampaņas vietā, enerģiju un naudu tērēt ģimenes stiprināšanai? Piemēram, nodrošinot bezmaksas ģimenes konsultācijas un psihologu atbalstu krīzes gadījumos, stimulēt ar nodokļu likumdošanu precētus cilvēkus, ne tos, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Ko vienotība ir izdarījusi heteroseksuālu ģimeņu labā???
0
Kalvis Apsītis > zanE. 11.11.2014. 18.03
>>> Kas jums NA atbalstītājiem par tad niķi? Kad trūkst argumentu izliekaties, ka nesaprotat par ko runa.
======
Māris Sants ir bijis laulāts un audzinājis bērnus. Oskars Vailds – tāpat. Es ļoti labi saprotu, par ko ir runa – laulība ir institūcija, kura nodrošina bērna tiesības uz abiem likumīgiem vecākiem. Protams, arī nav perfekts (un ne vienmēr garantija nostrādā), bet vismaz nekas drošāks pagaidām nav izdomāts.
“Viendzimuma laulība”, diemžēl, to nevar nodrošināt principā. Bērnam tiek nolaupītas viņa tiesības uz vienu vai abiem vecākiem. Par pieaugušo interesēm viss būtu OK, bet man, teiksim, dzīvē ir ļoti palīdzējis tas fakts, ka man bija divi mīloši vecāki – tētis un mamma. Viņi bija ļoti sakarīgi cilvēki, aktīvi piedalījās manā audzināšanā – un esmu pateicīgs, ka neviens no viņiem netika jau pirms manas dzimšanas noreducēts līdz dzimumšūnas donora līmenim.
0
Kalvis Apsītis > zanE. 11.11.2014. 20.52
>>> ZanE: …esi paskatījies, kāda ir šķirto laulību statistika?…laulība ir garantija?
=========
Sigh… Nu ja laulība nav gana laba bērnu interesēm, tad varbūt var piedāvāt kaut ko labāku?
0
nomale > zanE. 11.11.2014. 13.59
Andrejs. …Laulāties vai nelaulāties ir katra cilvēka brīva izvēle. …
————————
Maigi izsakoties – tā nav taisnība! Izlasi rakstu vēlreiz!!!
0
nomale > zanE. 11.11.2014. 17.37
Kalvis Apsītis. …Nav tiesa. Cilvēkiem stājoties laulībā, neviens neprasa, kāda ir viņu orientācija….
———————–
Kas jums NA atbalstītājiem par tad niķi? Kad trūkst argumentu izliekaties, ka nesaprotat par ko runa. Vai divus gejus Latvijā salaulās? Esat drošs?
0
zanE. > zanE. 11.11.2014. 18.22
…Kalvi…man prieks, ka Tev ir paveicies ar mīlošiem vecākiem….taču…Tavs arguments – “Būtiski, lai bērnam jau kopš dzimšanas brīža būtu divi likumīgi vecāki. Laulība šai ziņā nav slikta garantija – un joprojām daudzi cilvēki to izvēlas.” – piedod, bet neiztur kritiku….
…esi paskatījies, kāda ir šķirto laulību statistika?…laulība ir garantija?…vai tas nav pašapmāns?…2013.gadā uz 11 436 noslēgtajām laulībām šķirtas ir 7 031 laulības…cik simtus un tūkstošus vēl pieskaitīsim, kuri laulību oficiāli nav šķīruši, jo tās arī ir izmaksas, ko ne visi var atļauties, taču kopdzīve sen vairs nepastāv….NA izstrādās likumprojektu, kas aizliegs šķirt laulību?…
…varam sevi mānīt un izlikties, ka heteroseksuāļu laulības ir kaut kas svēts un tikumisks, tomēr reālā dzīve pierāda pavisam ko citu…
….statistika:
http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__laulibas/IL0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3
0
e > zanE. 11.11.2014. 14.38
Laulāties vai nelaulāties ir katra cilvēka brīva izvēle.
—————
Tieši tā – un pašlaik gejiem šī izvēle ir liegta.
0
nomale 11.11.2014. 12.47
Latvijā tieslietu ministrs vispār neko nedara, ne par ko neatbild un ne par ko nerūpējas. Tas nav viņa kompetencē.
1
andrejs > 11.11.2014. 18.25
toties nomaļveidīgie dod priekšroku Ušakovam nevis Lembergam. Vai nav baisa līdzība ar “latvju sociāldemokrātiem”, kas 40. gadā ar ziediem sagaidīja krievu tankus. Ka tik atbrīvoties no Ulmaņa “diktatūras”…
0
Aldis Kaufmanis 11.11.2014. 13.54
Labi uzrakstīta, faktos balstīta vēstule., kura būtu pelnījusi tikpat godīgu atbildi no ministra puses. Tā tas notiktu paragmātiskā rietumu sabiedrībā, kur dažādu viedokļu paudēji tiek cienīti un patiesība tiek meklēta argumentos.
1
+1
-13
Atbildēt
@edge_indran > Aldis Kaufmanis 11.11.2014. 13.58
——-
Ak, šie pragmatiskie Rietum-krātijas iedzīvotāji:
“Berlīne arī nav pārāk tālu no Rīgas, ko vairāk cēla tieši vāci, nevis latvji. Baisi iedomāties par tālākajiem iznācieniem no skapja un brīdi, kad cilvēku un dzīvnieku tiesības saplūdīs vienās – cilvēkdzīvnieku tiesībās.
P.S. Plakāts no š.g. Berlīnes zoofilu tiesību manifestācijas. Zem tā lasāms teksts:
«ZETA organized as part of zoophiles Rights Day demonstration in Potsdamer Platz in Berlin. The occasion is the first anniversary of the decision of the Federal Council on the bestiality ban against discrimination of people attracted to animals.» http://www.nebruks.lv/?p=3126
0