Straujuma vēlētos, lai viņas darbības laikā Latvijas iedzīvotāju skaits atkal palielinātos virs diviem miljoniem
Nākamajās Saeimas vēlēšanās ilgstoši slimojošā veselības ministre Ingrīda Circene netiks piedāvāta kā “Vienotības” šā amata kandidāte, intervijā “Dienai” teikusi premjerministre Laimdota Straujuma, kuru “Vienotība” Ministra prezidenta amatam grasās piedāvāt arī pēc vēlēšanām.
“Es varu pilnīgi noteikti pateikt, ka Circene nebūs veselības ministre,” sacījusi politiķe, nesniedzot skaidru atbildi, kādas savukārt būs pašlaik kritiku saņēmušās izglītības ministres Inas Druvietes (Vienotība) pozīcijas vēlēšanās: “Par Druvietes kundzi neesmu domājusi. Jo viņai kā ministrei nevaru izteikt pārmetumus, problēmas vairāk ar ierēdniecību, kas nestrādā.”
Jautāta, vai Circene amatu pametīs vēl šīs Saeimas laikā, Straujuma skaidrojusi, ka pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Circenei slimības lapa būs līdz jūlija beigām. “Ministrijā nepieciešams ministrs. Īpaši tādā jomā, kur strādājošie ir satraukti un gaida risinājumus. Kad pēc svētkiem atgriezīšos no Briseles, risinājums būs jāatrod. Tas nav vienkārši. Jo prasīt demisiju cilvēkam, kas slims, no vienas puses neētiski. (…) Jā, risinājums ir vienoties ar Circenes kundzi par viņas pašas demisiju,” raksta LETA, atsaucoties uz Straujuma teikto intervijā laikrakstam.
Runājot par problēmām veselības nozarē, Straujuma stāstījusi, ka ir lūgusi Veselības ministrijai sagatavot informāciju pa gadiem, “kādi pakalpojumi tiek apmaksāti, cik tam vajadzīga nauda, ko mēs gribam un ko varam sasniegt līdz 2020.gadam”. “Lai pie viena galda kopā ar visām medicīnas organizācijām varam to izdiskutēt. Lai skaidrs, kas ir tas pakalpojumu grozs, ko valsts var atļauties. Veselības nozarei un arī klientiem jāzina, kas ir valsts apmaksāts un ko var saņemt. Kad ar ministriju un nozari būs izrunāts, tiksimies ar Finanšu ministriju. Jāskatās, ko varam.”
Vaicāta, kuras nozares var sagaidīt budžeta līdzekļu pieaugumu, Straujuma atzīmējusi aizsardzības vajadzības, kurām ne tikai ilgtermiņā, bet arī nākamā gada budžetā būs jāparedz konkrēta papildu nauda.
Līdz 1.augustam ministrijas iesniegs savas budžeta prioritātes, bet pieprasījumu vērtēšana tiek plānota pēc vēlēšanām – 7.oktobrī. Straujuma pieļauj, ka šogad saistībā ar vēlēšanu laiku ministrijas prasīs vairāk līdzekļu nekā parasti, tomēr viņa ir pārliecināta, ka lēmumus pieņemt izdosies: “Katru gadu ar to tiekam galā. (…) Mēs nevaram dzīvot ārpus iespējamiem līdzekļiem. Modelis jāveido tā, kādas ir iespējas.”
Straujuma sola, ka priekšvēlēšanu gājienus atteiks visiem ministriem, arī savējiem. “Piemēram, visu cieņu izglītības un zinātnes ministrei, bet, ja runa ir par 75 miljoniem pedagogu algām, es valdībā gribu redzēt izvērtējumus. Viņiem ir izstrādāti divi skolotāju algu finansēšanas modeļi, ko tagad saskaņo ar arodbiedrībām. Es ceru, ka Finanšu ministrijas Budžeta departaments veiks precīzus aprēķinus, lai ministri var saprast.”
Savukārt runājot par demogrāfiju, Straujuma vēlētos, lai viņas darbības laikā Latvijas iedzīvotāju skaits atkal palielinātos virs diviem miljoniem. “Mērķis jāliek virs diviem miljoniem. Mēs nedrīkstam domāt, ka būs mazāk,” sacījusi politiķe, solot, ka uzlabojums tiks panākts uz dzimstības pieauguma rēķina. “Ir atbalsta politika, redzēsim, kāds būs efekts pēc gada. Un uz reemigrācijas. Kas attiecas uz imigrāciju, iespējams, ka pēc četriem gadiem atsevišķās nozarēs būs nepieciešams darbaspēks ar konkrētu izglītību. Tāpēc mums pašiem jāvelta liela uzmanība izglītībai.”
Komentāri (22)
Uldis Šneiders 25.06.2014. 10.18
Ir samērā jocīgi, ja lielākoties visas “ņemšanās” ap veselības nozari sākās pēc Dombrovska demisijas. Kažoki metās uz otru pusi. Truli, bet Latvijai tipiski un raksturīgi ir tas, ka vairāk par “Nē!” no nozares pārstāvjiem neko nedzird. Protams, ģimenes ārsti ir gatavi uz visu, lai tikai nerisinātu savas profesionalitātes problēmas, arodbiedrība līdzīgi kā izglītības nozare tikai bļauj par algām un naudu (kur ņemt?), tikai ne brīdi nedz redz, nedz dzird kaut mazāko ideju, kas darāms būtu… (Par komunikāciju ar nozari – nez kur “gulēja” nozare, kad Circene par finansu plāniem runāja jau 2004. gadā. Par “pacientu aizmiršanu” – pacientus var neaizmirst, viņi “neaizmirsti” var sēdēt un gaidīt… Runa še par naudu un tēriņiem…)
0
dro 25.06.2014. 10.43
Ukrainas notikumu kontekstā ‘Jaunais vilnis’ nebūtu jāaizliedz, domā Straujuma
http://www.delfi.lv/#ixzz35dPdI4Fa
5
dro > dro 25.06.2014. 11.42
zanE. Ak tad Tev Naudiņš kļuvis par autoritāti?:):):)
0
Ieva Aile > dro 25.06.2014. 13.33
Naudiņš varētu iestāties Vienotībā,būtu skaista rokāde asiņu atsvaidzināšanai pirms vēlēšanām.
0
Ieva Aile > dro 25.06.2014. 11.54
Arī devītā maija svinības ir jauks kultūras pasākums ar dziesmām un dejām,nesaprotu,kāpēc tur vēl vilkt klāt politiku.
0
aigarsaboltins > dro 25.06.2014. 12.39
Ar interesi gaidu deģenerāļa rostina komentāru par Kremļa slampu naudiņu.
0
andris902 > dro 25.06.2014. 11.37
…Romāns Naudiņš (NA) attieksmi pret “JV” paudis izvērstāk:
– “Tiek kultivēts viedoklis, ka Jaunā Viļņa īstenais mērķis esot – uzspiest savu kultūru, gaumi, citas vērtību kategorijas. Tā esot vēlme atgriezt Latviju atpakaļ PSRS, tādēļ šādam festivālam Latvijā neesot vietas.
To visu lasot un klausoties, nākas secināt, ka mums piemīt šaura domāšana un gribu teikt: tautieši attopieties! Neradiet mākslīgi problēmas, kuru patiesībā nav, pārtrauciet katrā lietā saskatīt sazvērestības ar politisku nokrāsu!
…
Jaunais Vilnis ir vienīgais tik plaša mēroga pasākums Baltijā un viens no lielākajiem festivāliem Eiropā. Par gaumi nestrīdas. Ja netīk tāda stila mūzika, neviens nespiež to klausīties. Tas ir raksturīgs kūrorta pasākums, kas atnes ienākumus Latvijai. Tad kāpēc to neņemam vērā, bet radām valstiska mēroga ažiotāžu, jaucot klāt vēl politiku? Vai tas ir mazvērtības komplekss mūsos pašos, vai provinciālisms, vai bailes pašiem no savas ēnas? Vai kāds no Jaunā Viļņa līdzjutējiem ir nokārtojis savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa vai noslaucījis muti Latvijas karogā, kā to ir darījuši daži citu valstu tūristi? Neesmu dzirdējis.
Mums jātiek vaļā no viensētas domāšanas un jāatbrīvojas no komunistiskās domāšanas žņaugiem – kad viens otrā saskatām ienaidnieku, bet visapkārt redzam sazvērestības teorijas.
Mūsdienās nav iespējams dzīvot noslēgtā vidē, ir jāmācās domāt plašāk.”
http://www.romansnaudins.lv/viedoklis/jaunais-vilnis-beidzies-kaislibas-turpinas
… :)
0
dro 25.06.2014. 10.27
Smieklīgi. Tracis komunālajā virtuvē. Nesaskaņas vairs nevar atrisināt pie izlietnes, jāsauc palīgā kaimiņu bābas:)
0