LPSR VDK dokumenti ir jāpēta vēsturniekiem

Atklātā vēstule Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam

Šā gada 8.maijā Latvijas Republikas Saeima trešajā lasījumā izskatīs grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

To skaitā ir arī likuma grozījums: „VDK dokumentu zinātnisko izpēti atbilstoši šā likuma mērķim veic Ministru kabineta izveidota speciāla starpdisciplināra komisija.” Minētā likuma izmaiņas ir sevišķi svarīgas, jo padomju okupācijas režīms apzināti slēpa patiesību. Tādēļ par to, kā darbojās totalitārisma sistēma, Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām zina maz.

Lēmuma pieņemšana par LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu izpēti un publicēšanu – kā to paredz likuma grozījums: „VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā”, pavērtu iespēju izzināt, rekonstruēt un saprast, kā funkcionēja padomju sistēma, tās varas un kontroles mehānismi, kas tajā bija pavēļu devēji, organizētāji un izpildītāji.

Mūsuprāt, padomju režīma izpētei jānotiek kvalitatīvi un atbilstoši vislabākajai zinātniskajai praksei. Tāpēc ierosinām un uzsveram, ka Ministru kabineta komisijai jārūpējas par zinātniskās izpētes finansiālu nodrošināšanu, savukārt pētniecība jāuztic vēsturniekiem, publicēšana – institūcijām ar gadiem ilgu dokumentu zinātniskas apstrādes un publicēšanas pieredzi. Piemēram, Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA), kura krājumā ir tūkstošiem VDK un ar to nesaraujami saistītās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) dokumenti. LNA var lepoties ar jau paveikto darbu – datu bāzēm un dokumentu publikācijām par no Latvijas deportēto iedzīvotāju likteņiem, arī ar apjomīgu zinātnisko izdevumu „Aizvestie”.

Bez valsts finansiāla atbalsta likuma grozījumi paliks tikai uz papīra.

Finanšu trūkuma dēļ netika izpildīts 1994.gadā pieņemtā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” viens no svarīgākajiem mērķiem – „dot iespēju politiski vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem”.

Pētniecības tieša nodošana pašu vēsturnieku atbildībā paātrinās izpētes ātrumu un kvalitāti. Līdzšinējā valsts pieredze, veidojot dažādas izmeklēšanas un izpētes komisijas, diemžēl liecina, ka tās darbojas lēni un neefektīvi.

Mūsuprāt, Ministru kabineta komisijai jādefinē veicamā darba mērķus un hronoloģija. Lai vispusīgi izzinātu padomju represīvo sistēmu, nav jākoncentrējas vienīgi uz VDK dokumentiem, bet LPSR VDK darbība jāanalizē kontekstā ar visas PSRS varas sistēmas darbību, LKP un LPSR izpildvaras darbību.

Sabiedrības pastiprināta uzmanība ir pievērsta 1960.-1980.gadu represīvajai un kontroles sistēmai. Laikposmam, kuru pieredzējusi lielākā daļa mūsdienu Latvijas iedzīvotāju un kurā tika tiesāti Gunārs Astra, Lidija Lasmane u.c. Latvijas neatkarības cīnītāji. Tādēļ izpētes un publicēšanas darbs hronoloģiski jākoncentrē tieši uz šo periodu.

Zinātnisko pētniecību kvalitatīvi var veikt vēsturnieki, nevis ierēdņi. VDK arhīva mantojuma pētniecības deleģēšana ierēdņiem var raisīt aizdomas un neizpratni par valsts attieksmi pret šo, salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, neizprotami novilcināto, sabiedrības un valsts turpmākai attīstībai nozīmīgo darbu.

Likuma grozījumu pieņemšana un pētniecības nodošana vērsturniekiem, būs solis uz priekšu totalitārās pagātnes un tās seku pārvarēšanā. Birokrātiska un formāla pagātnes apzināšana nepaver ceļu drošai nākotnei.

Dr.hist. Ritvars Jansons

Dr.hist. Ainārs Bambals

Dr.hist. Mārtiņš Mintaurs

Dr.hist. Edvīns Šnore

Mg. hist. Jānis Kapustāns

Dr.hist. Jānis Taurēns

Dr.hist. Daina Bleiere

Prof. em. Dr. Valters Nollendorfs

Dr.hist. Aija Kalnciema

Dr.hist. Gints Zelmenis

Rudīte Kalpiņa, publiciste

Liāna Langa, publiciste un dzejniece