Nacionālboļševiks Beness Aijo pievienojies Krimas “pašaizsardzības spēkiem”

Iestāšanās Krimas “pašaizsardzības spēkos” Benesam Aijo var maksāt Latvijas pilsonību

Krimas “pašaizsardzības spēku” rindas papildinājis arī pazīstamais nacionālboļševiku aktīvists un Latvijas pilsonis Beness Aijo, kuram pēc ierašanās Krievijas okupētajā pussalā izsniegta uniforma, bet drīzumā tikšot piešķirta arī Kalašņikova triecienšautene, vēsta LETA.

Iestāšanās Krimas “pašaizsardzības spēkos” Benesam Aijo var maksāt Latvijas pilsonību, jo Latvijas pilsonības likums paredz, ka par brīvprātīgu dienestu citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā personai Latvijas pilsonība tiek atņemta. Latvijā Aijo iepriekš vairākkārt sodīts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

Garā intervijā Krievijas informācijas aģentūrai “Ura.ru” Aijo paziņojis, ka Krimā viņš ieradies, lai cīnītos par “nacionālo un sociālo taisnīgumu” un krievu tiesībām.

Aijo stāstījis, ka pēdējos gadus viņš dzīvojot Londonā, strādājot dažādus gadījumdarbus, jo, viņaprāt, “pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija pārvērtusies par banānu republiku”.

Nacionālboļševiku aktīvistam ir arī savs redzējums par Kijevā notikušo. Pēc viņa domām, Ukrainā pie varas nonākuši “rietumu kapitāla un oligarhu reakcionārās aprindas”, bet Maidana aktīvisti esot “daļēji uzpirkti, daļēji apreibināti ar degvīnu un narkotikām”, kas pēc tam sarīkojuši nekārtības, “piekaujot cilvēkus, sagrābjot veikalus, izlaupot preces (..) un rupji un neglīti apejoties ar mierīgajiem un pieklājīgajiem likumsargājošo iestāžu pārstāvjiem – miliciju un Berkutu”.

Intervijā Aijo arī sūrojas par Latvijas “700 000 nepilsoņu” grūtībām, reālo Latvijas nepilsoņu skaitu pārspīlējot vairāk nekā divas reizes.

Tik pat dziļa izpratne viņam ir arī par Krimā dzīvojošo krievu skaitu, kas, pēc Aijo domām, veido 85% no pussalas populācijas. Saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu 58% no Krimas populācijas veido krievi, kas savukārt Ukrainā kopumā ir mazākumtautība. Ukraiņi veido 24% no Krimas iedzīvotājiem, bet tatāri – 12%.

Aijo arī atklāja, ka aizvadītajā gadā mēnesi pavadījis Palestīnā, kur “izgājis apmācību Palestīnas nometnēs un iesaistījies cīniņā pret Izraēlas agresoru”. Intervijā nacionālboļševiku aktīvists atklāti stāsta, ka “ar akmeņiem apmētājis izraēliešu agresorus”, kā arī izgājis “nelielu apmācību lauka apstākļos Palestīnā”.

Tūlīt pat Aijo, kas savulaik bijis aktīvs krievu atklāti neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas (NBP) biedrs, gan pauž sašutumu, ka pie vara Ukrainā nonākusi “fašistisko eironacistu” rokās un par Kijevā “izskanējušajiem aicinājumiem sist žīdus”, neskatot savos izteikumos nekādu pretrunu ar paša aizvadītajā gadā piekopto “cīņu pret izraēliešu agresoru”.

Nacionālboļševiku aktīvists arī atklāti stāsta par savām gaitām Krimā. “Es iestājos pašaizsardzības rindās. Mani uzņēma ļoti labi. Pašaizsardzības vienības veido brīvprātīgie, kas veic militarizētu dienestu. Piemēram, tagad mēs naktīs dežurējam, sargājam armijas daļu, kā arī veicam organizatoriskus pasākumus dažādās vietās pilsētā,” stāsta Aijo.

Pēc ierašanās Krimā Aijo mītiņā, kurā pausts atbalsts iestājai Krievijā, pamanījis aicinājumu brīvprātīgajiem pievienoties “pašaizsardzības spēkiem”.

“Man pateica, ka man jādodas uz kaut kādu vietu Puškina ielā un jāvēršas pie vada komandiera. Es ierados un sacīju, ka esmu Latvijas pilsonis. Man teica atnākt vēlāk ar pases kopiju. Es atnācu, mani sagaidīja cilvēki armijas formās,” stāstīja Aijo.

Viņam uzdoti daži jautājumi un pēc tam izsniegta militārā forma, ieskaitot viņu “pašaizsardzības spēkos”.

Pēc Aijo sacītā, Krimā darbojas viena “starptautiska antifašistu brigāde, kuru veido ukraiņi, krievi, baltkrievi, viens gruzīns un viens ebrejs no Ļvovas”.

Aijo arī pavēstīja, ka visiem “pašaizsardzības spēkos” uzņemtajiem kaujiniekiem ir jādod uzticības zvērests Krimas tautai. Viņam gan ieteikts “ar zvēresta došanu nedēļu pagaidīt. Es domāju, lai uz mani paskatītos kaujas apstākļos”.

Vienlaikus Aijo pauda satraukumu, ka līdz ar Krimas pievienošanos Krievijai viņam kā Latvijas pilsonim nāksies kārtot vīzu, lai varētu uzturēties Krimā. Pašlaik viņam kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsonim ir tiesības 90 dienas Ukrainā uzturēties bez vīzas.

Jautāts par iespējamo tālāko notikumu attīstību Ukrainas krīzē, Aijo iezīmē vīziju, kurā Krievija ir apvienota ar Ukrainu, Baltkrieviju un Kazahstānu.

“Mēs nostiprināsimies Krimā, tā kļūst par Krievijas daļu, un mūsu stratēģiskās pozīcijas nostiprināsies, lai pēc tam ietu tālāk […] uz Doņecku, Harkovu, Odesu, Nikolajevu, Donbasu utt. Mēs iesim tālāk uz šīm pilsētām un, iespējams, pat līdz Kijevai,” sola Aijo.

Par savu misiju viņš uzskata “ukraiņu tautas glābšanu no neonacistiem”, brīdinot, ka iestāšanās ES novedīs pie “kraha un degradācijas”.

Aijo ilgojoties pēc “plaukstošas Ukrainas un tautu draudzības Ukrainā”, un Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas vienotības ar “jauno Krieviju”, pareģojot, ka “galu galā uzvarēs tautu draudzība un darbaļaužu solidaritāte”.