Kažociņš atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas komisijas vadītāja amata (papild.)

Viņš atzīst komunikācijas kļūdas

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata. Par to viņš paziņojis valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (Vienotība) adresētā vēstulē.

Kažociņš vēstulē kā atkāpšanās iemeslu min priekšlaicīgi uzrakstīto vēstuli labdarības organizācijai “Ziedot.lv”, kurā tika izmantoti nepārbaudīt fakti, kā arī komunikācijas kļūdas ar sabiedrību.

Tā kā šāda izmeklēšanas komisija Latvijā tiek veidota pirmoreiz, Kažociņš uzskata, ka ar savu nepārdomāto rīcību ir zaudējis sabiedrības uzticēšanos un apdraudējis komisijas turpmāko darbību. Tāpēc viņš nolēmis atkāpties no komisijas vadītāja amata.

Vēstulē premjerministram Kažociņš norāda, ka Latvijā šāda rakstura sabiedriska komisija tiek veidota pirmo reizi, līdz ar to normatīvajos aktos nav nostiprināts process, kā izveidot neatkarīgu, publisku komisiju, lai izvērtētu nelaimes gadījumus. Viņš atzīst, ka Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas veidošanas procesā tika pieļautas komunikācijas kļūdas starp iesaistītajām pusēm, kas sabiedrībā radīja šaubas par komisijas patiesajiem mērķiem.

“Tāpat vēlos atzīt, ka pēc tam, kad sabiedriskās komisijas locekļi uzklausīja cietušo pārstāvju viedokli par palīdzības sniegšanu, es priekšlaicīgi uzrakstīju vēstuli, ar kuru vēlējos pievērst uzmanību iespējamiem trūkumiem palīdzības sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Vēstulē tika izmantoti nepārbaudīti fakti, par ko personīgi uzņemos pilnu atbildību,” uzsver Kažociņš.

Kažociņš arī atvainojas visiem, kuri ir aizskarti iepriekš minētās vēstules dēļ, kā arī izsaka līdzjūtību un pauž cieņu visiem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem.

Vēlos paust nožēlu par Jāņa Kažociņa lēmumu iesniegt atlūgumu un atteikties no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas vadītāja amata, – trešdien pēc iknedēļas tikšanās ar prezidentu žurnālistiem pauda demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš sacīja – ir skaidrs, ka ir pieļautas kļūdas komisijas darbā jau pašā sākumā. “Varbūt Kažociņš uzskatīja, ka tādā veidā šai komisijai viņa vadībā būtu grūti turpināt darbu un baudīt sabiedrības uzticību, kas ir nepieciešams šāda veida komisijai,” minēja Dombrovskis.

Komisijas nākotne vēl nav skaidra. Dombrovskis plāno tikties ar komisijas locekļiem, lai šo situāciju izrunātu un vienotos par tālāko risinājumu.

“Providus” rosina komisiju veidot no jauna

Sabiedriskās politikas centrs “Providus” rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas spilgti parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā, informē centra pētniece Iveta Kažoka.

Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic „sabiedriskās tiesas” funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas, informē centrs.

Neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Tāpēc “Providus” aicina komisiju veidot no jauna, pirms tam atrodot atbildes uz šiem jautājumiem. Komisijas izveides procesam jābūt pārdomātam un kvalitatīvam, ar jēgpilnu sabiedrības līdzdalību. Tas nozīmē, ka tiek nodrošināta visaptveroša informācija, un līdzdalība netiek organizēta „ķeksīša pēc”, kā tas notika šajā gadījumā.

“Providus” joprojām atbalsta ideju sistēmiski izvērtēt Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sagatavot priekšlikumus par izmaiņām, kuru nepieciešamību izgaismoja novembra traģēdija.

Izveidojušos situāciju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskajā komisijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar komisijas locekļiem pārrunās un tālākos risinājumus komisijas darbībai meklēs nākamnedēļ vai nākamā gada sākumā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Jau ziņots, ka iepriekš izstrādātā komisijas izdevumu tāme sabiedrībā raisījusi diskusijas par komisijas izšķērdīgumu. Saskaņā ar minēto tāmi komisijai būtu jāpiešķir vairāk nekā 150 000 latu.

Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī ”Sabiedrības par atklātību – Delna” pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ pārtraukusi pildīt “Delnas” padomes priekšsēdētājas pienākumus.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

(papildināta ar “Providus” viedokli)