Ekspertīzi veikuši sertificēti būvinženieri Aldis Grasmanis, Valērijs Vasiļjevs un Didzis Žīgurs
Būvniecības uzņēmuma “Re&Re” nolīgtu neatkarīgu Latvijas ekspertu – sertificētu būvinženieru – pirmais slēdziens, izvērtējot Zolitūdē sabrukušā veikala projekta dokumentāciju, liecina, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pieļautas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju un jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja, vēsta LETA.
Par to paziņojumā informē būvniecības uzņēmums “Re&Re”, kas neatkarīgiem Latvijas sertificētiem būvinženieriem pieprasījis ekspertīzi par Zolitūdes traģēdijas iemesliem.
Vakar “Re&Re” saņēmis pirmo atzinumu dzīvojamā ēkas un tirdzniecības centra tehniskā projekta būvkonstrukciju daļas ekspertīzei. Gala slēdziens tiks sagatavots pēc pilna apjoma aprēķinu veikšanas un pielietoto materiālu laboratorijas testu slēdzienu saņemšanas.
Ekspertīzē, ko veikuši sertificēti būvinženieri Aldis Grasmanis, Valērijs Vasiļjevs un Didzis Žīgurs, izvērtējot projekta dokumentāciju un veicot kontrolaprēķinus, secināts, ka tirdzniecības centra Priedaines ielā 20 jumta pārseguma sagrūšanas galvenie iemesli ir šādi: tehniskā projekta būvkonstrukciju izstrādes stadijā ir pielaistas rupjas kļūdas slodžu noteikšanā uz pārseguma konstrukciju, kā arī jumta nesošo tērauda kopņu apakšējās joslas savienojošam mezglam aprēķināta un izprojektēta nepietiekama nestspēja, kas ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par nepieciešamo.
“Re&Re” turpina veikt ekspertīzes notikušā cēloņu noskaidrošanai.
Uzņēmums uzaicinājis starptautisku būvkonkstruktoru pakalpojumu uzņēmumu “BRE Global”, lai tas veiktu pilnu aprēķinu analīzi, kā arī materiālu ekspertīzi, tikko tiks dota pieeja objektam.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas – par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja rezultātā iestājušās smagas sekas. Patlaban kriminālprocesā norit izmeklēšana.
Gan lielveikalu, gan tai blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja “Homburg” grupas uzņēmums “Homburg Zolitude”. Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē, kad tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās sagruvušais “Maxima” veikals, patlaban pieder ar “Maxima Latvija” saistītajam SIA “Tineo”.
Zolitūdes kompleksa otrās kārtas – 12 stāvu dzīvokļu kompleksa – celtniecība tika sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.
“Re&Re” ir ģenerāluzņēmējs šī projekta būvdarbiem.
Komentāri (62)
aigarsaboltins 29.11.2013. 10.11
Ja projektētāji būtu norādījuši, ka kopņu salaidumos bultskrūvju vietā jāizmanto sērkociņi, Re&Re tā arī būtu darījusi? Vai varbūt Re&Re būvdarbus arī vada ģeogrāfi vai biologi?
2
oskaar > aigarsaboltins 30.11.2013. 01.38
Teikums —– Re&Re būtu jābūt atbildībai par projekta REALIZĀCIJU kopumā – pasūtītāja priekšā. Ne par projekta izstrādi, bet par to, lai ēka būtu uzbūvēta pēc projekta.
Un, ja ēka tika uzbūvēta atbilstoši projektam, tad, manuprāt, Re&Re varētu vainot tikai pie tā, ka celtniecības gaitā nav veikusi projekta ekspertīzi.
Savukārt, ja Vikom Inustry bija Re&Re izvēlēts apakšuzņēmējs, tad jautājums varētu būt- vai izgatavotās konstrukcijas atbilda tam, kas bija paredzēts projektā. Un, ja neatbilda, tad vaina jau varētu būt Re&Re lauciņā. Bet pirms tehniskās ekspertīzes prātot par to- vai konstrukciju parametri atbilda projektam, droši vien ir bezjēdzīgi.
Vēl jau ir variants, ka kļūda bija jau projektā, bet Re&Re, pasūtot konstrukciju, taupības nolūkos pasūtīja nedaudz vārgāku kā projektā paredzēto- ar pārliecību, ka viss būs labi. Tas ir tikai minējums, absolūti neorientējoties tēmā- kā celtniecībā tiek taupīti līdzekļi. Iespējams, ka attiecībā uz nesošajām konstrukcijām tā nemēdz notikt nekad.
0
mēbeļu izgatavošana > aigarsaboltins 29.11.2013. 22.34
Nezinu, kā ir likumos, noteikumos, līgumos, bet Re&Re būtu jābūt atbildībai par projekta REALIZĀCIJU kopumā – pasūtītāja priekšā. Ne par projekta izstrādi, bet par to, lai ēka būtu uzbūvēta pēc projekta.
Bet citādi – darba dalīšana, un katrs nodarbojas ar saviem uzdevumiem savā specialitātē. Nezinu, vai kļūdai slodžu aprēķinā bija jābūt acīmredzamai vien apskatoties, ko tad būvlaukumā ir atvedis un samontējis Vikom Industry. Ja pareizi sapratu, tā kompānija bija Re&Re (izvēlēts) apakšuzņēmējs, līdz ar to būtu loģiski, ka Re&Re būtu jāatbild (saskaņā ar līgumu) pasūtītāja priekšā par darbu izpildi – vismaz garantijas periodā.
Kam tad pienākās kriminālatbildība, neņemos kategoriski apgalvot, bet škiet, ka vismaz projektētājam, varbūt arī tiešajam jumta konstrukciju darbu veicējam. Varbūt arī ģenerāluzņēmējam…
0
maija_ancite 29.11.2013. 10.30
Tad jau tās Ķīnā ražotās skrūves arī RE&RE piegādāja projektētāji, kad TV bija skaidri redzams ka ne jau trūka skrūves, tiem plastilīna uzgriežņiem tika norauta vītne.
0
Þanis Bezmers 29.11.2013. 11.52
Neaizstāvu būvniekus, kuri ierakstās vispārējā nejaucības vidē. Bet. Šeit nav runa par acīmredzamām lietām. Izteiksmīgas metaforas domātas daiļdsrbiem. Viens piemērs: kinostudijā butafori uztaisija no putuplasta čuguna margu sekciju butaforiju, ko blakus īstajām margām ar aci no pāris metru attāluma nevarēja atšķirt. Atšķirība izpaudās kad tā iekrita ūdenī. Senatnē zelts monētas pārbaudīja ar zobiem. Padomju laikos dažās atbildīgākās ražotnēs tika veiktas saņemto sastāvdaļu kvalitātes atbilstības pārbaudes, neuzticoties ražotājam. Vai būvniekam, montierim jāpārbauda uzgriežņu mehaniskās īpašības un kā? Ar zobiem? Viņam jāatbild lai visi uzgriežņi tiktu vienmērīgi pievilkti ar normētu griezes momentu ar dinamometrisko atslēgu. Mūsu laikā nevar darbināt amatnieciskos principus, kad celtnieks pats pētīja grunti, pats izlēma kādus pamatus taisīt, pats gādāja materiālus un ievēroja tradīcijas. Mūslaiku darba dalīšana to visu ir pārveidojusi, uzlabojusi un vienlaicīgi pasliktinājusi. Jo atsevišķie darītāji vairs nevar uzticēties viens otram, saprot.ka ir iespējams peļņas dēļ “uzmest” viens otru un vajadzības gadījumā paslēpties viens aiz otra, kas arī šajā gadījumā tiks darīts.
7
+2
-5
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+8
-3
Atbildēt
+9
-3
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@Arvis > Þanis Bezmers 29.11.2013. 12.41
Un Kalnmeijers kā jebkurš domājošs cilvēks atzina, ka viņu instrukcija ir viņu darīšana un viņu rīcībā nav nekā nepareiza. Kalnmeijeram – bikses nost: tūdaliņu sabiedrībā domājošiem cilvēkiem nav vietas!
0
Arvis > Þanis Bezmers 29.11.2013. 11.56
Ir skaidrs, ka veikala sagrūšanā ir vismaz viens vainīgais (bet varbūt vesels bars). Vai tas ir būvētājs, kontrolētājs vai materiālu piegādātājs – tas jānoskaidro izmeklēšanai, un cietums šoreiz tukšs nedrīkst palikt nekādā gadījumā. Ir tikai skaidrs, ka vainīgs nav tas, kas noziedzīgi nepareizi uzbūvētajā mājā pārdeva pončikus.
0
Arvis > Þanis Bezmers 29.11.2013. 12.28
Kāds tam būtu sakars ar ēkas sabrukšanu?
0
Vineta > Þanis Bezmers 29.11.2013. 19.58
Bet
jo galvenais visā šajā traģēdijā, kura notika, bija uzspļaušana signalizācijai!
Šeit nav viens vainīgais, tikai nedrīkst aizmirst, ka arī zivs galva ir sapuvusi.
0
Ojārs > Þanis Bezmers 29.11.2013. 12.34
sakars tāds, ka skanot trauksmei vajadzēja evakuēt cilvēkus, kā to darītu jebkurš domājošs cilvēks. Un nevajag te uzvelt atbildību apsargiem vai pārdevējiem – viņi ievēroja instrukciju. Maximas pārstāvji paši to VAIRĀKKĀRT atzina – apsargs rīkojās atbilstoši viņu dotajai instrukcijai.
0
austrisv > Þanis Bezmers 29.11.2013. 14.10
es arī šoreiz piekrītu Andrejam, jo galvenais visā šajā traģēdijā, kura notika, bija uzspļaušana signalizācijai! Būtu evakuējuši cilvēkus, tad tāda traģēdija sistu tikai pa būvnieku un ipašnieku makiem, bet liktens diemžēl, izlēma savādāk.
0
Ojārs > Þanis Bezmers 29.11.2013. 12.22
vainīgs nav tas, kas noziedzīgi nepareizi uzbūvētajā mājā pārdeva pončikus.
————-
Tas par Gintarasu, kurš “nezināja”, ka veikals pieder maximai?
0