Būvinženieris: Lielākā kļūda Zolitūdes projektā – būves divas kārtas (precizēta, papild.)

Kļūdu pieļāva gan arhitekti, gan projektētājs, gan Rīgas pilsētas būvvalde

Zolitūdes traģēdijas sekas būtu bijušas daudz mazākas, ja šis projekts nebūtu sadalīts divās būvniecības kārtās – pirmajā kārtā uzbūvēts lielveikals, bet otrajā kārtā tam blakus celts daudzstāvu nams un veikti būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko.

Projekts bija jāpabeidz vienā būvniecības kārtā un tad arī kā vienots objekts jāpieņem ekspluatācijā. “Uzskatu, ka, sadalot projektu divās būvniecības kārtās, kļūdu pieļāva gan arhitekti, gan projektētājs, gan Rīgas pilsētas būvvalde, kas šādu projektu akceptēja,” sacīja Zaičenko, paužot viedokli, ka tie ir arī galvenie atbildīgie par notikušo.

“Šajā gadījumā būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta ir klasificējami kā ēkas rekonstrukcija, būtībā uz strādājoša lielveikala jumta bija būvlaukums jeb paaugstinātas bīstamības zona. Te neder aizbildināšanās, ka būvdarbu veikšanu atļāvis ēkas īpašnieks “Homburg” un ēkas nomnieks “Maxima Latvija”. Darbu organizēšanas projektu izstrādā projektētājs, šajā gadījumā “HND Grupa”, to paraksta arhitekts un projektu kopumā akceptē vai noraida būvvalde,” skaidroja Zaičenko.

Būvinženieris uzsvēra, ka būvlaukumos ir aizliegts izvietot celtnieku vagoniņus kravu pārvietošanas, pacelšanas un nolaišanas zonās, kā arī aizliegts cilvēkiem tuvoties kravai, ja tā pacelta augstāk par 50 centimetriem no zemes. Taču Zolitūdes lielveikalā cilvēki atradās tieši zem būvlaukuma, uz kura tika veikti būvmateriālu pacelšanas un nokraušanas darbi.

Saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem, izstrādājot projektus ekspluatācijā esošo būvju rekonstrukcijai vai paplašināšanai, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus jānorāda, kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos – plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos.

“Te ir liels jautājums – vai projektētājs, izstrādājot darbu organizēšanas projektu, norādīja, kādus darbus drīkst un kādus nedrīkst veikt, nepārtraucot ekspluatācijā esošās ēkas pamatfunkciju izpildi,” sacīja Zaičenko, piebilstot, ka darbu organizēšanas projekta paskaidrojuma rakstā ir jānorāda sadarbība starp būvuzņēmēju un rekonstruējamās vai paplašināmās būves apsaimniekotāju, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai paplašināšanas darbu veikšanu.

Tāpat par notikušo atbildīgs ir arī projekta pasūtītājs – SIA “Homburg Zolitūde”, jo tieši pasūtītājs ir tas, kas norīko projekta vadītāju, pasūtītājs ir arī atbildīgs par to, kas notiek būvlaukumā, slēdz līgumu par būvuzraudzību, norādīja Zaičenko. Līgums tika noslēgts ar juridisku personu SIA “CM Consulting”, bet būvuzrauga pienākumus veica Mārtiņš Draudiņš.

Zaičenko skaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus, projekta sagatavošanas koordinatora un projekta izpildes koordinatora iecelšana neatbrīvo pasūtītāju un projekta vadītāju no atbildības par darba aizsardzības prasību ievērošanu.

Zaičenko arī uzsvēra, ka saskaņā ar būvnormatīvu “Būvuzraudzības noteikumi”, būvuzrauga pienākums ir nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei, kā arī, ja nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju.

“Tas ir vēl viens neatbildēts jautājums – vai būvuzraugs veica noteikumos paredzētās darbības? Ja būvuzraugs ir starp aizdomās turamajām personām, tad jājautā, vai viņš turpina veikt uzraudzību citos būvobjektos? Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Draudiņš ir atbildīgais būvuzraugs Latvijas Universitātes Torņakalna kompleksā,” sacīja Zaičenko.

Par pieaicināto ekspertu Valteru Celmiņu Zaičenko pirmdien atsauc informāciju – noticis pārpratums. 

Arī arhitektu birojs „Kubs” Ir.lv norāda, ka Valters Celmiņš nav veicis šā būvprojekta ekspertīzi. To veicis Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Andris Gulbis, “Kubs” vārdā vēsta sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ansonska.

Saskaņā ar noteikumiem par būvprojekta ekspertīzi, atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu, kopā ar būvprojekta atbildīgo projektētāju ir solidāri atbildīgs par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Atbildīgajam ekspertam jāapdrošina sava profesionālās darbības atbildība par veiktās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.

Būvinženieris arī piebilda, ka saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, izņemot dzīvojamās mājas, ir jāizstrādā rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam un ne retāk kā vienu reizi gadā saskaņā ar šo plānu jāorganizē praktiskās nodarbības. “Nav informācijas, ka “Maxima Latvija” būtu rīkojusi šādas praktiskās nodarbības,” piebilda Zaičenko.

Būvniecības gaitā mainīts Zolitūdes lielveikala jumta metāla konstrukciju veids

Zolitūdes lielveikala “Maxima” būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina ēkas inženierprojekta autora SIA “HND grupa” īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

“Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,” sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. “Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,” skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. “Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,” piebilda Sergets.

Lielveikalā izmantoto jumta metālkonstrukciju ražotāja un piegādātāja SIA “Vikom Industry” ražošanas projektu vadītāja Svetlana Andrianova biznesa uzsvēra, ka ražotājs garantē piegādāto metāla konstrukciju atbilstību projektā prasītajai kvalitātei.

“Sijas tika izgatavotas atbilstoši projektam. Skrūves mēs neražojam, tāpēc tās tika iepirktas SIA “Eurobolts”, taču visai skrūvju partijai bija atbilstības deklarācija, kas apliecina to atbilstību prasībām,” piebilda Andrianova.

Šīs konstrukciju izmaiņas kā iespējamo traģēdijas iemeslu min arī būvnieku piesaistītais eksperts, būvinženieris Valters Celmiņš. Viņš Latvijas Televīzijai stāstīja, ka sākotnēji metāla kopnes plānotas vienlaidus, bet tieši “Vikom Industry” esot piedāvājusi tās mainīt uz divdaļīgām, jo tādas vieglāk uzstādīt. Pēc Celmiņa vārdiem, diemžēl projekta inženierprojektētāji akceptējuši šādu “ne labu savienojuma veidu”.

Lai arī šādas savienotas kopnes netiek rekomendētas, Celmiņš uzsvēra, ka konstrukcijām vajadzējis izturēt plānotās slodzes. Viņš domā, ka vajadzētu būt arī citiem papildus faktoriem – nepietiekami izturīgām skrūvēm, neplānotām pārslodzēm vai kam citam.

Būvkonstrukciju speciālista Valtera Celmiņa viedokli par iespējamiem ēkas sabrukšanas iemesliem skatieties video šeit.

Zolitūdē ceturtdienas vakarā sabrukušā lielveikala “Maxima” drupās atrasti jau 54 bojāgājušie, vēl septiņi cilvēki ir pieteikti kā pazuduši.

Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Kā ziņots, 2007.gada 23.februārī pansionātā “Reģi” notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.

(papildināta ar sadaļu par jumta konstrukcijām; precizēta ziņa ar “Kubs” viedokli par būvprojekta ekspertīzi)