NEPLP soda PBK par propagandu ar 1500 latiem

Lēmums pieņemts par likuma pārkāpumiem raidījumā „Cilvēks un likums”

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ar maksimālo administratīvo sodu Ls 1500 apmērā sodījusi SIA „Pirmais Baltijas Kanāls” (PBK) par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) pārkāpumiem raidījumā “Cilvēks un likums”.

Jau ziņots, ka 4.oktobrī PBK rādītajā pārraidē “Cilvēks un likums” tika pausta aizskaroša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada janvāra traģiskajiem notikumiem, izraisīja plašu sašutuma vilni Lietuvas sabiedrībā. Tajā tika apgalvots, ka 13.janvāra uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija.

Patiesībā, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

NEPLP sodu PBK piemēroja tāpēc, ka šajā raidījumā netika nodrošināts EPLL 24. pantā paredzētais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants norāda, ka “PBK uzliktais administratīvais sods par Lietuvas brīvības cīnītājus apmelojošo raidījumu “Cilvēks un likums” ir maksimālais, ko paredz Latvijas likumi”. Viņš arī atzīmē, ka NEPLP patlaban veic PBK satura monitoringu, lai pastiprināti uzraudzītu, kā šis plašsaziņas līdzeklis ievēro Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un citus normatīvos aktus, kas regulē elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. “Ja šāds pārkāpums atkārtosies, var tikt izskatīts arī jautājums par iespējamo apraides atļaujas anulēšanu,” saka Dimants.

Lēmuma argumentācijā NEPLP norāda, ka EPLL 24.panta ceturtajā daļā noteikts, ka mediju pienākums ir nodrošināt, lai “fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Pienākums atspoguļot faktus un notikumus objektīvi ietver arī pienākumu atspoguļojot viedokļus, ievērot viedokļu daudzveidību, nepārraidīt vienpusīgu propagandu.”

Savukārt raidījuma “Cilvēks un likums” sižetā par Lietuvas brīvības cīnītājiem viedokli sniedz tikai personas, kuru teiktais aizstāv viedokli, saskaņā ar kuru specvienība „Alfa” nav vainojami 1991.gada 13.janvāra traģiskajos notikumos Lietuvā. Sižeta autori šo versiju pasniedz kā neapstrīdami pierādītu. Sižetā nav lūgts to personu (piemēram, Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju, aculiecinieku, kuri redzējuši, kā bojā gājuši cilvēki u.tml.) viedoklis, kuras iespējams varētu pamatoti oponēt sižeta autoru popularizētajai notikumu versijai un no sižeta neizriet, ka tā autori būtu centušies šādu viedokli iegūt, informē NEPLP Informācijas centrs.

NEPLP uzskata, ka sižets veidots tā, lai vienu, neviennozīmīgi vērtētu 1991.gada 13.janvāra Lietuvas notikumu versiju pasniegtu kā neapstrīdami pierādītu, neskatoties uz to, ka pat no sižetā sniegtās informācijas izriet, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes šai versijai nepiekrīt. Tādējādi sižetā fakti pasniegti apzināti negodīgi. Ievērojot EPLL 25.pantā noteikto elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo atbildību, PBK bija pienākums nepieļaut šādu sižetu pārraidīšanu, ja nebija iespējams nodrošināt tādu citu viedokļu atspoguļošanu, kas līdzsvarotu sižeta acīmredzamo vienpusību. Tāpat sižetā ietvertais vienpusīgais faktu un viedokļu atspoguļojums pēc būtības mudina uz nostaļģiju pēc PSRS un ir vērtējams kā centieni diskreditēt Lietuvas (un netieši arī pārējo Baltijas valstu – Igaunijas un Latvijas) neatkarības centienus 1990.-1991.gadā. Tas ir, sižeta faktiskais mērķis ir diskreditēt Baltijas valstu valstiskumu un noliegt PSRS agresiju pret Lietuvu 1991.gada 13. janvārī.

NEPLP ieskatā, lai pienācīgi nodrošinātu viedokļu daudzveidību, PBK vajadzēja aktīvi aicināt (tieši aicinot uz intervijām konkrētas personas) sniegt viedokli sižetam pretējā viedokļa paudējiem (atbildīgās Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām) un minēto viedokli atspoguļot raidījumā.

Tādēļ, ievērojot minēto, uzskatāms par pierādītu, ka PBK, pārraidot sižetu un neatspoguļojot sižetam alternatīvus viedokļus, ir pārkāpusi EPLL 24.panta ceturto daļu, izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.5 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu – elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas veidošanas noteikumu pārkāpumu.