Filmu nozares profesionāļi izsaka neuzticību Filmu padomei un Nacionālā kino centra vadītājai
Vairāki pazīstami kino profesionāļi izteikuši neuzticību Ginta Grūbes vadītajai Filmu padomei, kā arī Nacionālā kino centra (NKC) direktorei Ilzei Gailītei-Holmbergai “par apzinātu cenšanos maldināt sabiedrību un radīt nepatiesu priekšstatu par noskaņojumu filmu veidotāju vidē”. Vienlaikus viņi atbalsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu paredzēt finansējumu SIA „Studija F.O.R.M.A” spēlfilmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanai.
Režisori Aigars Grauba, Arvīds Krievs, Dzintra Geka, Māris Putniņš, Andrejs Ēķis, Vilnis Kalnaellis, Jānis Vingris, Roze Stiebra, Ansis Bērziņš, Ivars Seleckis un Jānis Streičs aicina Kultūras ministriju sākt reorganizāciju filmu nozares pārvaldē, lai saskaņā ar nozares stratēģiju, kura ir ietverta jaunajās kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam “Radošā Latvija”, uz Nacionālā Kino centra bāzes izveidotu Latvijas Filmu institūtu līdzīgu tiem, “kādi sekmīgi darbojas mums kultūras ziņā tuvajās Ziemeļvalstīs un arī daudzviet citur Eiropā”.
„Esam gandarīti, ka Saeimas komisija radusi papildus iespēju piešķirt nozarei līdzekļus, un mūsu kolēģiem būs iespēja pilnvērtīgi realizēt lielu, ambiciozu un Latvijas simtgades kontekstā nozīmīgu projektu. Komisijas lēmums, tāpat kā nesen pieņemtais Filmu likums, uzrāda būtisku pagriezienu varas attieksmē pret nozīmīgu kultūras nozari – latviešu kinematogrāfiju, kura gadiem ilgi ir bijusi atstāta novārtā. Tas ir cerīgs sākums un, mūsuprāt, pareizs virziens ieilgušās krīzes pārvarēšanā,” minēts paziņojumā presei.
Vēstuli parakstījušie kinorežisori vērsušies ar vēstuli Saeimā, lūdzot atbalstīt finansējuma piešķiršanu SIA “Studija F.O.R.M.A” spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam.
„Uzskatām, ka Saeimas politiskais atbalsts nozarei ir būtisks situācijā, kad ilggadējā Nacionālā kino centra vadība nav spējusi izvest nozari no krīzes,” rakstīts vēstulē. Filmu profesionāļi norāda, ka kino finansējums valstī būtiski nav audzis kopš krīzes šakuma 2008.gadā.
Filmu nozares pārstāvji aicina ne tikai rast iespēju atbalstīt filmu „Dvēseļu putenis”, bet arī Saeimai uzņemties iniciatīvu uzņemties izveidot komisiju Nacionālā pasūtījuma programmas izveidei filmu nozarē, „tai skaitā, paredzot nozīmīgu finansējumu filmu projektiem valsts simtgadei”.
Savukārt Grūbe teicis, ka tā ir apzināta maldināšana, ka kāds no Filmu padomes būtu pret filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanu. Lietas būtība ir tikai un vienīgi, lai finansējumu sadala tiesiski korektā veidā un kas šīs filmas veidotājiem to neliktu zaudēt tad, ja iespējamais Saeimas lēmums tiktu pārsūdzēts Eiropas Komisijā.
Grūbe uzsvēra, ka Filmu padome pirms lēmuma pieņemšanas esot uzklausījusi Finanšu ministrijas un Konkurences padomes ekspertu atzinumu. Tas esot parādījis, ka Saeimai pirms šāda piešķīruma tas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāpamato, kāpēc nav iespējams realizēt Filmu likumā noteiktu publiskā finansējuma sadali, ziņo LETA.
Saeima ir informēta par Filmu padomes darbu pie nozares stratēģijas un jauno politisko iniciatīvu izstrādes. Tai ir iespēja piešķirt papildu finansējumu nozarei filmu daudzveidības veicināšanas iniciatīvas gaitā, kuru plānots sākt jau 2014.gadā, nevis nostāties pret nozari, komentēja Grūbe.
Ir.lv jau rakstīja, ka trešdien Saeimai tika nosūtīta Filmu padomes vēstule, ko bija parakstījis Grūbe, aicinot vienai mākslas filmai “Dvēseļu putenis” paredzēto gandrīz miljonu latu lielo finansējumu iekļaut Kultūras ministrijas budžeta jaunās politikas iniciatīvas apakšprogrammās “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” vai “Latvijas filmu daudzveidības veicināšana”.
Filmu padome arī aizstāv atklāta konkursa nepieciešamību, izraugoties to laimīgo, kam tiks lielais valsts fnanšu atblasts, jo, piešķirot līdzekļus vienam konkrēta komersanta projektam bez atklāta konkursa, nav skaidrs, kādi finansiālie un mākslinieciskie kritēriji tiek piemēroti šim filmas projektam. Padomes vēstulē norādīts arī, ka valsts atbalsts filmu projektiem ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienību.
SIA “Filmu studija RIJA” direktors un producents Vilnis Kalnaellis, kurš arī parakstījis vēstuli Saeimai, Ir.lv piektdien norāda, ka filmu nozares profesionāļi aicina jauno kultūras ministri Daci Melbārdi sākt nopietnas reformas filmu nozarē. Viņi arī aicina Melbārdi atcelt Gintu Grūbi no Filmu padomes, kā arī meklēt NKC direktores vietas izpildītāju. Kalnaellis norāda, ka NKC direktore Gailīte-Holmberga centru ir vadījusi deviņus desmit gadus un nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo „no krīzes neesam jau piecus gadus izgājuši”.
Producents norāda, ka, protestējot pret finansējuma piešķiršanu filmai „Dvēseļu putenis”, Gailīte-Holmberga un Grūbe vēršas kā pret Saeimu, tā pret pašu kolēģi – Gati Upmali, „un tas ir nekorekti”.
Vēstuli Saeimai, pēc Kalnaeļļa teiktā, ir parakstījuši tie cilvēki, „kas ir kino personības, kas kaut ko izdarījuši, lai kino Latvijā būtu” un tā nav organizācija, kas vāca biedru parakstus. Kalnaellis teic, ka šis ir tikai pirmais solis. Viņš cer uz produktīvu diskusiju ar jauno kultūras ministri.
Vēl Kalnaellis vērš uzmanību, ka uz Saeimu jau ir aizsūtīta Latvijas kino producentu asociācijas vārdā parakstīta vēstule, kurā nav izteikts atbalsts Saeimas Izglītības komisijas iecerei atbalstīt “Dvēseļu puteni”. Šo vēstuli Kalnaellis nosauc par nepatiesu, jo pēdējā asociācijas sēdē balsojums dalījies puse uz pusi, kas nozīmē, ka nav bijis vienprātīgs pret viedoklis.
Vēl viena organizācija – Latvijas Kinematogrāfistu savienība – arī oficiālā vēstulē Saeimai atbalstījusi finansējuma piešķiršanu konkrētajam Gata Upmaļa projektam „Dvēseļu putenis”. Organizācijas priekšsēdētājas Ievas Romanovas parakstītajā vēstulē norādīts, ka kinematogrāfistu vidū valda dažādi viedokļi par šo atbalstu projektam, atšķirīgi no Nacionālā kino centra un Filmu padomes viedokļa.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi valsts 2014.gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas “Dvēseļu putenis” ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Topošās filmas producents ir Gatis Upmalis no studijas “F.O.R.M.A.”, kas jau pērn saņēma projektam valsts finanšu atbalstu – Saeima 2013.gada budžetā atbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu piešķirt 25 000 latu filmas “Dvēseļu putenis” projektam.
Komentāri (49)
raimondsb_mail_lv 02.11.2013. 10.55
Režisoriem, rakstniekiem un pārējiem mākslas pasaules pārstāvjiem ir ļoti savdabīgs skats uz to, kā tiek pieškirti līdzekļi kultūras nozarēm un kāda politika aiz tā visa stāv. Lielākoties viņiem labs skaitīsies tas politiķis un ministrs, kas dod viņa nozareiz, bet pēdējais nelietis būs tas, kas atņem. Vērā netiek ņemts ne valsts ekonomiskais, finansiālais stāvoklis,ne arī tas, no kuras partijas tas nāk un kādos nolūkos. Hermanim, piemēram, vislielākais maita(pēc Zatlera) liekās Repše, jo kaut kad, veidojot budžetu un knapinoties, esot atņēmis naudu kultūrai.
Manis cienītajai Norai Ikstenai vislabākā kultūras ministre šķiet Demakova, jo bagātīgi piešķīrusi naudu kultūras nozarēm. Un te jau netiek ņemts vērā, ka Demakova šķiedās ar naudu treknajos gados, kur valdīja “gāzi grīdā” politika, ka Demakova(tipiskā Tautas partijas stilā) bīdīja lielus projektus, kur visa viņas pārstāvētā partija un pārējie ierēdņi regulāri “vārījās” uz to.
Mūsu valsts kultūras darbiniekam galvenais ir dabūt naudu un tālāk viņš neaizdomājās. Pilnīgi dabīgi tas būtu normālā, pārtikušā, valstī, kur korupcija nebūtu tik augstā līmenī, kā mums, un naudas piešķiršana nebūtu sajaukusies ar partiju politiskajām interesēm.
Režisors Streichs, kura māka uzņemt filmas nav apšaubāma, kā pēdējais gnīda lien pie visām partijām pēc kārtas, lai tikai tiktu pie finansēm.
Te Streichs bija piekundējies pie TP, kad tā “rullēja”, tad viņš nelīda ārā no LNT, oligarhu un PLL propogandas priekšvēlēšanu raidījuma, ko organizēja Ēķis. Pēcāk jau mēs varējām manīt viņu starp Zatlera piekritējiem Daugavmalā.
Visur un vienmēr pie rullējošās partijas stavēs tādi “streichi”, kuriem interesēs tikai naudas iegūšana un, kuri nedomās par to, ka savu vārdu atļauj izmantot politikāņiem savās interesēs.
Te laimīgas ir abas puses – gan partija, kura iešķipelējusi naudu kādai kultūras nozarei un vienlaicīgi dabūjusi uzslavas(reitinga pieaugumu) no konkrētā, tautā mīlētā makslinieka, gan apsviedīgais kultūras pārstāvis, kas ar naudu laimīgs aizrikšo kalpot mūzai, neaizdomājoties tālāk par sekām, ko radīs viņa atbalsts politiķiem.
0
Aldīna 03.11.2013. 05.14
Raksta virsraksts “Finansējums “Dvēseļu putenim” sanaido kino veidotājus” ir dzeltenās preses cienīgs, jo rakstā neko tādu nesalasīju … IR, kurp ejat?
0
peerku 03.11.2013. 08.49
Kultūras cilvēki, kas vienmēr uzsver savu izredzētību, ļoti bieži nav nekādi cēli, ēteriski kultūras bruņinieki, drīzāk merkantīli rīkļu rāvēji, kas, lai paši izdzīvotu un pakāptos uz citu mazāk uzstājīgu kolēģu rēķina, gatavi uz jebkādām batālijām.
0