Atbilde Dāvja Stalta 2013.gada 4.septembra publikācijai par Ķemeru sanatoriju
Izlasot Dāvja Stalta publikāciju, kura 2013.gada 4.septembrī ievietota portālā ir.lv, jāsecina, ka deputāts ne līdz galam izprot, ko nozīmē tiesiska un demokrātiska valsts, kādas ir katra indivīda, tai skaitā citas valsts pilsoņu tiesības, tiesu un zvērinātu advokātu loma tiesiskā sabiedrībā.
Saistībā ar SIA ”Ominasis Latvia”, kurai pieder Ķemeru sanatorijas komplekss, maksātnespēju pie zvērinātu advokātu biroja ”Raidla, Lejiņš & Norcous” ir vērsies ar spēkā esošu Saūda Arābijas tiesas lēmumu iecelts mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administrators, likvidators un pilnvarotā persona, kuras uzdevums ir aizsargāt mantinieku intereses. Mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administrators ir pieteicis kreditoru prasījumus.
Ieguldīti 10 miljoni
Maksātnespējas likuma 8.pants noteic, ka nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar nodrošinājuma līdzekļiem. Tātad atbilstīgi Maksātnespējas likumam, lai persona iegūtu nenodrošinātā kreditora statusu, tās prasījumam nav jābūt iekļautam kreditoru reģistrā.
Mirušajam Omar Salih Al-Hamdi piederošais Ķemeru sanatorijas komplekss tika nopirkts atklātā, Privatizācijas aģentūras rīkotā izsolē. Vairāku gadu laikā Omar Salih Al-Hamdi tieši vai ar viņam piederošo sabiedrību starpniecību ir ieguldījis Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanā vairāk nekā 10 miljonus latu. Investīciju apjoms nav nekāds noslēpums. Tas izriet gan no Privatizācijas aģentūras valdes 2009.gada 26.maija lēmuma, gan no SIA ”Ominasis Latvia” gada pārskatiem un kontu izdrukām, kuras ir pieejamas maksātnespējas administratoram. Mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas prasījumi pret SIA ”Ominasis Latvia” nav nodrošināti.
Ievērojot minēto, zvērinātu advokātu birojs Raidla Lejiņš & Norcous, pildot Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātiem advokātiem noteikto pienākumu aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses, pievērsa visu iesaistīto pušu uzmanību tam, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību būtu pretrunā Maksātnespējas likuma 6.panta 4.punktam un 111.panta 2.daļai. Šāds veids nenodrošinātu mantas pārdošanu par iespējami augstāku cenu un neveicinātu visu kreditoru prasījumu apmierināšanu tādā apmērā, kādā tas būtu iespējams, ja Ķemeru sanatorijas komplekss tiktu pārdots izsolē.
Nav taisnīga atlīdzība
Vēl 2013. gada maijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija liecināja, ka par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi ir izrādījuši interesi 17 investori, bet MSIA ”Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administrators A.Kreics publiski pauda viedokli, ka izsole varētu notikt 2013.gada vasaras beigās un jau 2013.gada rudenī sanatorijā varētu saimniekot jaunais investors. Tikai 2013.gada jūnija pašās beigās sabiedrībai pēkšņi tika paziņots, ka Ķemeru sanatorijas izsole tomēr netiks organizēta, jo īpašumu bez izsoles par īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību vēlas iegādāties Jūrmalas pilsētas dome.
Te der norādīt, ka īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība parasti ir ievērojami zemāka nekā tirgus vērtība. Tas rada risku, ka tādejādi tiktu aizskartas arī mirušā Omar Salih Al-Hamdi īpašuma tiesības, jo īpašums tiktu atsavināts par pirkuma maksu, kuru nevar uzskatīt par taisnīgu atlīdzību.
Pastāvot šādiem apstākļiem, pārsteidz Latvijas Saeimas deputāta retorika, saucot advokāta norādi uz to, ka tiks izmantoti visi tiesiskie līdzekļi, tai skaitā iesniegtas prasības tiesā, par ”draudiem” un ”kaķa lāstiem”, savukārt advokāta veiktu klienta pārstāvību – par ”mušu lidošanu uz medu”.
Stalta kungam, kas savā rakstā citējis un ”analizējis” daudzus likuma pantus, nāktos arī zināt, ka jebkura dokumenta apstrīdēšana tiesā vēl nedod pamatu pasludināt, ka dokuments nav derīgs, kamēr vien tiesa tā nav lēmusi.
Īpaši apbēdina fakts, ka klaju neizpratni par tiesu varas lomu demonstrē likumdevējas varas pārstāvis.
Al-Hamdi kunga publisku nosaukšanu par ”it kā mirušu”, pamatojoties uz to, ka Latvijas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija nav saņēmusi nāvi apliecinošus dokumentus, nevar uztvert citādi kā vien par neizdevušos un pret mirušā palicējiem absolūti netaktisku joku. Līdz šim Latvijā, šķiet, nebija noteikts, ka par mirušiem tiek atzītas tikai tās personas, kuru nāvi apliecinoši dokumenti iesniegti parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Gribas ticēt, ka Stalta kungs tiešām mēģina rīkoties valsts interesēs. Tomēr kopumā haotiskā svaidīšanās starp Maksātnespējas likumā paredzēto Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošanu izsolē, potenciālo investoru uzrunāšanu un vēlēšanos sanatoriju lēti pārdot Jūrmalas pilsētas domei (kura nespēj vai negrib atklāt savus plānus par tālāko rīcību ar sanatoriju), vedina domāt, ka dažu personu galvās pastāv plāns, saskaņā ar kuru Ķemeru sanatorijas kompleksu ir paredzēts nodot šobrīd sabiedrībai nezināmam investoram, apejot visiem atklātu un pieejamu izsoli.
Šāda rīcība nekādi neveicina investoru uzticību Latvijas valstij un vēlēšanos veikt ieguldījumus Latvijas unikālajos kurortoloģijas un citos dārgumos.
Sandija Novicka ir zvērināta advokāte, Ģirts Lejiņš – partneris zvērinātu advokātu birojā ”Raidla Lejiņš & Norcous”.
Komentāri (29)
maija_ancite 06.09.2013. 18.16
Nuja. Šeit skaita tikai to naudu, kuru investors ir ieguldījis, bet tās vērtības kuras tagad viņa saimniekošanas laikā tur ir nolaupītas neviens neskaita un no ieguldītā neatskaita. Visu cer izšķirt ar veiksmīgu izsoli, tikai cik tā būs godīga, ja jau tagad ir zināms ka Jūrmalas dome to ļoti centīsies iegūt atbalstot valsts iedzīvotāju vēlēšanos? Ir skaidrs ka te advokātiem ir milzu iespējas sarīkot izsoles atdarinājumu ar iepriekš sarunātiem solītājiem un pamatīgi iedzīvoties uz Jūrmalas domes rēķina naudu pēc tam savā starpā sadalot. Te to prot veikli, jo tā taču ir tikai nodokļu maksātāju nauda, tātad bezsaimnieka līdzekļi kurus drīkst nozagt. Tā te zog visu laiku no skandāla uz skandālu.
0
dro 06.09.2013. 16.45
Cik Ķemeru sanatorijā ieguldīti līdzekļi var vēl pastrīdēties. Ieguldījuši 10 miljonus un tos atstājuši izlaupīšanai? Advokātiem jau sirds nesāpēs, ja ēku pametīs ziemai bez apsardzes un apkures. Interesanti, cik gadus investori “attīstīja” objektu, gadus 10, vairāk?
0
peerku 08.09.2013. 10.36
> andrejsg dissidente
Kāpēc kādam būtu jāmaksā milzu nauda, lai “viss tiktu norakts un aizmirsts”? Neredzu loģiku.
Man liekas, ka, ja Jūrmalas pashvaldībai nav naudas un nav arī biznesa plāna, bet ir skaidrs, ka būs uzmaksas pat tikai uzturot, labāk, lai notiek izsole, kāds investors ar naudu un biznesa plānu nopērk, citādi var iznākt, ka valstij jāglābj pashvaldība no bankrota.
8
0
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@oskaar > peerku 08.09.2013. 12.39
Vai Jums, cien. DD1, zanE un dissidente, ir skaidrība, kāpēc kopš 1998. gada Ominasis Latvija nav spējis vai vēlējies pabeigt restaurāciju un “iedarbināt” šo kūrortu? Man tas nav saprotams. Bet gan jau kāds toreizējās politikas zinātājs itin labi zin- kādēļ pie šī itkā “gardā kumosa” tika tieši Ominasis Latvija un neviens cits? Vai nevar būt tā, ka tas līdzinās dissidente iepriekš pieminētajām cukurfabrikām?
Ja sanatoriju izsolē nopirks kāds, kurš ieinteresēts Ķemeru kūrorta neattīstīšanā, tad tieši tā arī notiks. Un neviens viņam nevarēs uzspiest nekādus noteikumus. Atšķirībā no Ominasis Latvija, kuram kaut kādi noteikumi par nepieciešamajiem ieguldījumiem tomēr tika uzspiesti, un ieguldījumi tik tiešām ir veikti.
Un vēl- tas, kurš nopirks sanatoriju, iegūs tikai skaisto ēku un nelielu zemes strēmeli ap to- objekta sastāvā nav ārstniecisko minerālu avoti.
Par Jūrmalas pašvaldības naudu un plāniem: augusta beigās bija lasāma intervija ar Jūrmalas Domes priekšsēdētāju Trukšņa kungu, kurā viņš itin pārliecinoši (manuprāt) izklāstīja situāciju: http://nra.lv/latvija/101283-truksnis-kemeri-iet-boja-valsts-mazspejas-del.htm
Es neesmu nekāds ZZS piekritējs, un arī NRA neuztveru kā drošu ziņu avotu, bet intervija bija sakarīga.
0
Eleonora Maisaka > peerku 08.09.2013. 12.57
andrejsg
“1998. gada Ominasis Latvija nav spējis vai vēlējies pabeigt restaurāciju”
Vai “Ominasis Latvija” objektu nopirka jeb par “latvijas ceļa” pederastiem iedoto kukuli noprihvatizēja? Tagad to pašu grib atkārtot Jūrmalas dome. Kas par velti, tam jau nav vērtības.
Būtu interesanti uzzināt, kas varētu būt tik ļoti ieinteresēts Ķemeru kūrorta neattīstīšanā?
___________________________________
Un vēl- tas, kurš nopirks sanatoriju, iegūs tikai skaisto ēku un nelielu zemes strēmeli ap to- objekta sastāvā nav ārstniecisko minerālu avoti.
Varbūt šī bilde trukšņiem, munkeviciem un hlevickiem ko atgādina. “Darītāji”, blaaa!
http://forums.kso.lv/uploads/1202607339/med_gallery_7038_230_491115.jpg
0
oskaar > peerku 08.09.2013. 13.11
Ak, vai- Atkal Jūs ar lamuvārdiem!
Nu beidziet taču- kāpēc nevar bez necenzētiem izteicieniem??? Var jau būt, ka Jūs domājat visu to labāko, bet, uzduroties uz Jūsu kārtējo nekulturālo izteicienu- negribas tālāk vairs lasīt.
Un droši vien pats saprotat, ka šai te bildei nav absolūti nekāda sakara ar to, kas saucas Ķemeru sanatorija un kuru paredzēts vai nu pārdot Jūrmalas pašvaldībai, vai kādam izsoles dalībniekam.
Šī te Jūsu bilde attiecas uz objektu, kurš jau sen, sen tiek piedāvāts iegādei par Ls 1 (viens)! Bet neviens viņu nepērk.
Un- jāsaka- man arī būtu interesanti uzzināt- kas ir ieinteresēts Ķemeru kūrorta neattīstīšanā. Kāpēc Ominasis Latvija 15 gadu laikā tā arī “nepalaida” šo kūrortu???
0
peerku > peerku 08.09.2013. 17.54
Tieši par to jau ir bažas, lai Ķemeru baltais kuģis nekļūtu par otru “sagriezto kuģi”. Nesaskatīt iespējamos klupšanas akmeņus var tikai aklais.
0
oskaar > peerku 08.09.2013. 17.56
zanE
Paldies par atbildi. Netekšu, ka man viss kļuva pavisam skaidrs, bet daļēji- pilnīgi noteikti.
0
andris902 > peerku 08.09.2013. 17.02
…andrejsg…. atbildes varētu sniegt NA Rīgas mēra amata kandidāte un bijusī “Ominasis Latvija” juriskonsulte Baiba Broka….diemžēl, tā ir sensitīva tēma, par kuru B.Broka izvairās runāt….
-“Vēsturiskās Ķemeru sanatorijas kompleksa privatizācijas process ilga vairāk nekā desmit gadus. Bet arī pēc tam to vajājušas dažādas neveiksmes: krietni iekavējušies atjaunošanas darbi; kompleksam piederošajās ēkās vairākkārt notikuši ugunsgrēki un publiski parādījušās arī ziņas par zādzībām. Turklāt pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem šogad pasludināta arī sanatorijas īpašnieka “Ominasis Latvia” maksātnespēja.
Tas iezīmējis vairākas dīvainības un interesantas sakritības ap Ķemeru sanatoriju. Jautājumus raisa uzņēmuma “Arhiidea” aktivitāte, gan pieprasot “Ominasis Latvia” maksātnespēju, gan pēc tam panākot jau izsludinātās izsoles atlikšanu. Tiesību zinātāji norāda – šāda rīcība ir dīvaina, jo tādējādi uzņēmums tikai attālina brīdi, kad kā kreditors saņems tam pienākošos naudu.
Tai pat laikā tas krietni mainījis notikumu gaitu – visticamāk, tālāko procesu saistībā ar Ķemeru kompleksa pārdošanu noteiks maksātnespējas administrators. Savukārt tas vairs nenozīmē, ka obligāti jānotiek izsolei.
„Pastāv arī iespēja, likumā noteikta, ka administrators var vienoties ar nodrošinātiem kreditoriem, tiem, kam ir hipotēka, nerīkot izsoli un pārdot īpašumu bez izsoles. Līdz ar to, ja tiesu izpildītājs tiek noņemts no trases, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota, tad tālāk faktiski visas darbības veic administrators. Un izsoles kārtība faktiski atšķiras no tiesu izpildītāju kārtības, tādā nozīmē, ka otrā izsole, ko organizē administrators notiek ar lejupejošu soli,” skaidro Jānis Kārkliņš, advokāts, Latvijas Universitātes asociētais profesors.
Šeit redzama vēl viena interesanta nianse. Maksātnespējas administrators šajā gadījumā ir Ainars Kreics. Viņa birojs Rīgā atrodas turpat, kur jau ilgstoši ar interesēm Ķemeru lietā saistītā administratora Aigara Lūša birojs. Kreics gan uzsver, ka tā ir tikai sakritība.
Taču ar to sakritības nebeidzas – Lūsis ir viens no Nacionālās apvienības ietekmīgākajiem biedriem, un tieši šī politiskā spēka pārstāvji bijuši saistīti ar Ķemeru lietu daudzu gadu garumā.
1996.gadā, kad ekonomikas ministrs bija “tēvzemietis” Guntars Krasts, valdība pieņēma lēmumu Ķemeru sanatoriju nodot privatizācijai. Bet nepilnus divus gadus vēlāk, kad Krasts jau bija sēdies premjera krēslā, tika apstiprināti arī privatizācijas noteikumi un noslēgts līgums ar “Ominasis”.
Savukārt pašreizējā Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka pirms ienākšanas politikā bija “Ominasis” juridiskā konsultante. Tagad Broka ir arī tieslietu ministra padomniece. Bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš arī ir Nacionālās apvienības biedrs, sola pastiprināti uzraudzīt šīs lietas virzību, pieprasot regulāras atskaites no maksātnespējas administratora.
Broka šādu iespējamo interešu iezīmēšanos gan dēvē par sazvērestības teorijām: „Man katrā gadījumā šādas sazvērestības teorijas nav zināmas, un es redzu, ka viss notiek likuma ietvaros. Tātad ir tiesa, kas ir vērtējusi par maksātnespējas pieteikumu, vai tas ir pamatots vai nav, to ir skatījušas visas ieinteresētās institūcijas un likumā paredzētā kārtībā tālāk norisinās tiesas process. Ja kādam kaut kas nepatīk, tad likums arī paredz instrumentus, kādā veidā apstrīdēt šo maksātnespējas procesu.”
Te atliek piebilst – maksātnespējas apstrīdēšana visnotaļ ir iespējama. Un, ja tas notiks brīdī, kad vērtīgie īpašumi Ķemeros jau būs pārdoti, sekas var būt arī tiesvedības vai sodi, ko nāksies maksāt valstij. Sevišķi ņemot vērā, ka “Ominasis Latvia” mirušā īpašnieka mantinieki pamazām sāk interesēties par saviem īpašumiem Latvijā.
Tādēļ pagaidām tas, vai Ķemeru baltais kuģis nekļūs par otru “sagriezto kuģi”, paliek atklāts jautājums.”
http://www.lsm.lv/lv/analize/vai-kemeri-bus-otrs-sagrieztais-kugjis.a54983/
0
Eleonora Maisaka > peerku 08.09.2013. 11.29
DD1
“Man liekas, ka, ja Jūrmalas pashvaldībai nav naudas un nav arī biznesa plāna”
Ir vēlēšanās pasaimniekot.
0
andris902 > peerku 08.09.2013. 11.05
…..jāpiekrīt Tevis teiktajam….nu, varbūt līdz bankrotam nenonāks, bet būs labs iemesls šantāžai, lai diedelētu naudu no valsts un pirms vēlēšanām tēlotu gādīgos saimniekus un rādītu ar pirkstu uz ļauno un skopo valdību….
….visiem tik ātri aizmirsies Liepājas metalurga gadījums, kaut gan tiem bija gan biznesa plāns, gan “sagatavots” audita rezultāts….bet šeit ir tikai gaisā pasviesta ideja….
….ir dzirdēts, ka uz Ķemeru sanatoriju varētu pretendēt kāds no mūsu lielajiem valsts uzņēmumiem, kas sanatoriju spētu gan atjaunot, gan nodrošināt tās pilvērtīgu darbību, bet….likumi, likumiņi….
0