Vēsturnieks: Obama Baltijā veido aliansi pret Krieviju

Baltijas valstis atkal esot sagaidījušas savu „zvaigžņu stundu”

ASV prezidents Baraks Obama sācis uzbrukumu no flanga, veidojot pret Krieviju vērstu aliansi netālu no tās robežām – Baltijas jūras reģionā. Baltijas valstis izraudzītas par šīs politikas atbalsta punktiem reģionā. Tā 30.augustā notikušo Baltijas valstu prezidentu tikšanos Vašingtonā ar Obamu vērtē politologs un vēstures zinātņu doktors Aleksandrs Sitins, vēsta igauņu medijs “Postimees”.

Atšķirībā no viņa Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žanete Ozoliņa portālam “Delfi” teikusi, ka Baltijas valstu prezidentu un ASV valsts galvas Obamas kopējai tikšanās nav bijis skaidra vēstījuma un to pārmācis Sīrijas jautājums.

Sitins „Postimees” apgalvo, ka šīs četru prezidentu tikšanās kopīgais paziņojums satur visus Baltijas valstīm svarīgos ASV sniegtā ārpolitiskā atbalsta jautājumus un atzīst baltiešu panākumus pēcpadomju attīstības periodā. Šis paziņojums, pēc vēstures zinātņu doktora domām, Baltijas valstīm sniedzis visu, ko tās vēlējušās – sākot no drošības garantijām, beidzot ar enerģētikas atbalstu.

Ne mazāk svarīgi ir, ka šī tikšanās Baltijas valstīm iezīmē kvalitatīvi jaunu līmeni Eiropas Savienības un ASV sarunās par transatlantisko tirdzniecību un investīciju partnerību.

Tomēr, pēc Sitina teiktā, galvenais esot tas, ka ASV organizē pietiekami plašu pieeju no Baltijas reģiona puses – tajā skaitā jāietver arī septembra sākumā paredzētā tikšanās Stokholmā ar ziemeļvalstu līderiem, kurā tikšot apspriestas visas pretrunas starp ASV un Krieviju. Kā norāda politologs, šo jautājumu skaitā ir gan cilvēktiesības, gan Irānas kodolprogramma, gan stratēģisko ieroču ierobežošana un, protams, arī Sīrijas konflikta jautājums.

Pēc politikas analītiķa domām, ASV, citiem vārdiem sakot, organizē savdabīgu „subreģionālo Baltijas aliansi”, lai palielinātu reģionālo drošību. „Ir skaidrs, ka lielā mērā šāda ģeopolitiska subjekta izveide pie Baltijas jūras vērsta pret Krieviju,” apgalvo Sitins.

Viņš „Postimees” teic, ka Baltijas valstis atkal esot sagaidījušas savu „zvaigžņu stundu” – tās kļuvušas par ASV stratēģiskajām partnerēm un ASV politikas atbalsta punktiem gan reģionā, gan Eiropā. „No šīs situācijas, īpaši Lietuva kā pašreizējā ES vadošā valsts, centīsies sev gūt maksimālu labumu un starptautiskās autoritātes paaugstināšanu,” saka Sitins.

Kā zināms, ASV prezidents Obama septembra sākumā Stokholmā tiksies ar ziemeļvalstu līderiem. Zviedrijas premjerministra Fredrika Reinfelta divpusējā tikšanās ar Obamu notiks 4. septembrī, kad ASV prezidents ceļā uz G20 apspriedi Sanktpēterburgā ieradīsies Zviedrijas galvaspilsētā, bet pēc tās Obama tiksies ar ziemeļvalstu līderiem.

Paredzēts, ka darba vakariņās piedalīsies Obama, Reinfelts, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs, Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita un Islandes premjerministrs Sigmundurs Gunlaugsons. Obama atcēlis divpusējo tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un tā vietā nolēmis ierasties darba vizītē Zviedrijā.