Darvas piliens vai daži organizatoriski trūkumi?

Vēlreiz par pūļa drūzmēšanos pirms Dziesmusvētku noslēguma koncerta Mežparka estrādē

Vispirms vēlos pateikt paldies visiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem par viņu sniegumu, degsmi un izturību visas svētku nedēļas garumā. Dziesmu svētki ir un paliek tautas svētki. Taču šādu lielu svētku organizatoriem līdz ar to ir arī milzu atbildība – nodrošināt gludu svētku norisi.

Svētku pēdējā diena (7. jūlijs) bija karsta un saulaina. Svētku gājiens bija iespaidīgs un neparedzēti garš – vairāk nekā sešas stundas! Līdz ar to gan gājēji, gan skatītāji krietni nogura. Tā kā gājiens ievilkās, tad laiks līdz noslēguma koncerta sākumam plkst. 19 krietni saīsinājās.

Tajā dienā arī mēs ar sievu, sagaidījuši radus un draugus svētku gājiena beigās, steigšus devāmies uz Mežaparku, lai savlaicīgi ierastos uz koncertu. Līdzīgi kā daudzi svētku apmeklētāji, arī mēs bijām iegādājušies biļetes internetā (“Biļešu paradīzē”), kas mums izdevās tikai pēdējā nedēļā un par ko bijām ļoti priecīgi.

Pēc patīkami saspiestā brauciena ar tramvaju no pilsētas centra uz Mežaparku, devāmies uz estrādi. Izstāvējuši rindu, mēs estrādē iekļuvām kādas 15 minūtes pirms plkst. 19, kad bija paredzēts koncerta sākums. Arī koncerta dalībnieki stāvēja rindās kopā ar skatītājiem ārpus estrādes. Viss bija iekavējies.

Bet mums par lielu pārsteigumu mēs uz sēdvietām nevarējām nokļūt, jo apsargi nevienu uz tām nelaida, lai gan pulkstenis vēl nebija 19 un skatuve vēl bija tukša. Koncerta apmeklētāji ar ielūgumiem tika ielaisti, bet pārējiem nācās drūzmēties un uzklausīt ieteikumu, ka iekļūšana ir pa nākamo eju no estrādes augšas.

Devāmies uz otro ieeju (jau lielāka pūļa sastāvā), kur noskaidrojās, ka jāturpina ceļš uz trešo eju – tikai tur visus laidīšot iekšā. Kad nonācām tur, saņēmām ziņu, ka vispār uz sēdvietām doties vairs nevar – būs jānogaida pirmās trīs dziesmas. Tā stāvējām pie ejas, kamēr pūlis aiz mums kļuva aizvien lielāks un skaļāks.

Ar laiku izspiedās cauri dziedātāji ar Dziesmu svētku karogu. Koris turpināja lēnām uziet uz skatuves. Pēc brīža ļaužu grupai spiedās cauri sieviete, kura atbrīvoja ceļu mūsu kultūras ministrei. Turpinājām stāvēt. Kad Dziesmu svētku karogu nonesa lejā uz skatuvi, eja atbrīvojās un pūļa neizpratne pieauga. Cilvēki nesaprata, kāpēc viņi nevar doties uz savām sēdvietām.

Aiz manas muguras pieauga cilvēku daudzums, kas apsargus vispār neredzēja un nedzirdēja. Spiediens no aizmugures arvien pastiprinājās. Cilvēki apsargiem ieteica, ka varētu taču pa grupiņām laist uz vietām, lai pūlis nomierinātos. Jāpiemin, ka koncerts tobrīd vēl nebija sācies. Taču apsargi bija saņēmuši savu rīkojumu – nelaist nevienu iekšā un stūrgalvīgi turējās pie tā.

Pūlim spiežoties, ar sievu nonācām pirmajā rindā pie apsargiem. Cilvēku sašutums aiz mums auga augumā. Tā arī no sargiem nesagaidījām saprotamu skaidrojumu aizliegumam doties uz sēdvietām pa tukšajām ejām, kamēr koncerts vēl nav sācies, bet koris turpina ieņemt vietas. Bija izveidojusies situācija: no muguras spiežas neizpratnes pilns pūlis, bet priekšā stāv apsargi. Kad mana sieva tika izpiesta no pūļa, viņai bija jāizvairās no apsarga tvēriena. Lai neturpinātu šo nu jau nepatīkamo situāciju, mēs devāmies uz savām sēdvietām un ieņēmām tās vēl pirms koncerta sākuma. Lieki minēt, ka svētku sajūta bija nedaudz sabojāta ne tikai mums, bet daudziem pūlī esošajiem cilvēkiem.

Ir jāuzdod jautājums: kāpēc šāda situācija vispār izveidojās? Manuprāt, tomēr koncerta organizatoriem šeit būtu, par ko padomāt.

Aizvērtās ejas 15 minūtes pirms plkst. 19, kas biļetē norādīts kā koncerta sākums un paredzētais sākums acīm redzami kavējas, varēja radīt arī daudz nopietnākas sekas. Esmu vairākas reizes atradies lielos pūļos un zinu, ka tie pēkšņi var kļūt nekontrolējami. Pūlī, kas drūzmējās pie ejas, bija gan grūtnieces, gan vecāki ar maziem bērniem. Organizējot jebkuru šādu pasākumu, ir jādomā par to, kā cilvēki virzīsies, kā viņus informēt utt.. Galvenais, ka ir jāspēj pielāgoties esošai situācijai un novērst bīstamu pūļu veidošanos. Tas šoreiz netika darīts.

Par brīvprātīgo un apsargu darbu – protams, viņi tikai centās pildīt savu darbu un to, kas viņiem uzlikts par pienākumu. Paldies viņiem par to! Lēmumus un rīkojumus pieņēma citi.

Laimīgā kārtā neviens netika ievainots. Taču ir dīvaini dzirdēt, ka cilvēki tiek vainoti skaļā un nepieklājīgā uzvedībā. Tas nozīmē arī ignorēt faktu, ka organizatorisku problēmu dēļ mākslīgi izveidojās nekontrolējami pūļi pie ejām uz skatītāju sēdvietām. Jāpiemin, ka koncerts ilga gandrīz 6 stundas plānoto 4 stundu vietā. Sagaidīt, ka cilvēki nepārvietosies koncerta laikā ir visnotaļ neprātīga cerība.

Tādēļ vainot tautu nepiedienīgā uzvedībā tautas koncerta laikā ir nevietā. Cerams, ka uz nākamiem svētkiem ne tikai estrāde būs paplašināta, bet arī organizatoriski tiks padomāts, kādā veidā cilvēki nokļūs līdz sēdvietām bez liekiem satraukumiem un tiks novērsta bīstama pūļa veidošanās iespēja. Jo cilvēks, kas ir ieradies uz koncertu pirms tā sākuma, būtu tiesīgs ieņemt savu sēdvietu un justies kā līdzvērtīga tautas daļa šajos svētkos.

Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotība