Radošiem kvartāliem lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi

Ne jau lielveikalus un betona klučus uz Rīgu brauc skatīt ārzemju tūristi

Domājot par Rīgu kā topošo Eiropas Kultūras galvaspilsētu, nedrīkstam aizmirst, cik nozīmīga loma šajā svarīgajā notikumā būs pilsētas vizuālajam tēlam, ko veido tās arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības. Ikviena liela starptautiska notikuma veiksme vienmēr lielā mērā ir bijusi atkarīga no tā rīkotājpilsētas prasmes izcelt savu savdabību un „uzspodrināt ģimenes relikvijas”.

Esmu pārliecināts, ka mēs, rīdzinieki, esam stipri savā nacionālajā pašcieņā, un tāpēc 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta iztiks bez skolnieciskiem centieniem par visu varu pierādīt ārzemniekiem, cik esam mūsdienīgi, globāli un “tādi paši kā jūs”. Mēs savā Baltijas metropolē, paldies Dievam, esam sveši pārmērībām un būsim arī pārslimojuši kaiti redzēt progresa simbolu katrā debesīs uzslietā betona klucī.

Pošot Eiropas kultūras galvaspilsētu, neaizrausimies tikai ar aktuālo un “aktuālo”. Atgādināsim – turklāt varbūt vispirms paši sev, pēc tam arī ārzemju viesiem – par gadsimtos veidotām kultūras vērtībām, ko uzkrājusi mūsu pilsēta. It īpaši, ja to uzspodrināšanai nav vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Viena no šīm pilsētas pērlēm, Kalnciema ielas vēsturisko koka ēku kvartāls, ir apskatāms, aptaustāms un izbaudāms paraugs tam, ko spēj darbīgs entuziasms savienojumā ar precīzi veiktu investīciju. Pierādījums, ka šāds risinājums būs efektīvs arī citu nolaistu kultūras vērtību, nākamo tūristu “magnētu” un rīdzinieku dzīves vides sakopšanā.

Atcerēsimies, ka vēl sen vairākas no šīm ēkām, kas tagad kļuvušas par daudzu Rīgas viesu godavārtiem (diez vai viņus ieintriģē pirms tam redzētie lielveikali un dzīvokļu torņi), šķita satrupēšanai lemti grausti.

Taču notika brīnums. Valdība, rīkojot NATO galotņu sanāksmi Rīgā, lai sakoptu Kalnciema ielu, pat pārkāpa politiskos principus, jo ieguldīja valsts naudu – 369 937 latus -privātā un pašvaldības īpašumā. Tomēr šis tas vēl ir palicis nepadarīts – lielā mērā diemžēl arī tāpēc, ka pēc tam, kad NATO sanāksme beidzās, priekšlikumi Rīgas domei turpināt investēt nebūt ne lielus līdzekļus kvartāla veiksmīgas renovācijas pabeigšanā vairs neatrada atsaucību.

Kultūras vērtību kopšana un kvartāla attīstība nav pateicīgs uzdevums, un tāpēc privātīpašumā esošo vēsturisko ēku uzturētāji gluži pamatoti cer saņemt no Rīgas domes atbalstu, kas to praktiski neapgrūtina – nekustamā īpašuma nodokļa atlaides veidā.

Aizvadītais laiks ir pierādījis, cik toreiz apšaubītais ieguldījums bijis veiksmīgs un negaistošs – kvartāls kalpo kā Rīgas vizītkarte, dod jaunas kultūras un pulcēšanās iespējas rīdziniekiem un saglabā senās Pārdaugavas tēlu. Tāpēc gan valsts, gan Rīgas dome netieši, bet ar uzviju atpelna savas investīcijas.

Manuprāt, darbs un aizrautība, ko Kalnciema kvartāla patrioti ieguldījuši šajā vietā, noteikti gandarījams ar nodokļu atlaidi 100 procentu apjomā. Turklāt loma, kāda šiem pilsētas „godavārtiem” būs Eiropas kultūras pilsētas notikumu laikā, ir pelnījusi arī precīzu pašvaldības finansiālo atbalstu, kas būtu ieplānojams Rīgas nākamā gada budžetā. Ceru, ka līdzīgās domās ir ikviens Rīgas domes deputāts.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība