SVF šogad Latvijas izaugsmi prognozē 4% apmērā (papildināta)

SVF: Ieviestie uzraudzības un regulēšanas pasākumi palīdzēs ierobežot nerezidentu noguldījumu riskus

Latvijā turpinās spēcīga ekonomikas atgūšanās, secina Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un šogad prognozē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 4% apmērā, raksta LETA.

Vienlaikus SVF misija norāda, ka pastāv riski, kas varētu bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, un viens no šādiem riskiem ir metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” finanšu grūtības un potenciālais ražošanas kritums, kā arī valsts garantijas rūpnīcas aizņēmumam.

SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars pirmdien preses konferencē sacīja, ka Latvija no makroekonomiskā viedokļa ir labā stāvoklī. Inflācija un tekošā konta deficīts ir zemā līmenī un arī vidējā termiņā saglabāsies tādā līmenī, secinājusi SVF misija.

Nesen ieviestie uzraudzības un regulēšanas pasākumi uz nerezidentu apkalpošanu orientētajās bankās palīdzēs ierobežot augošo nerezidentu noguldījumu riskus, secinājusi SVF misija Latvijā.

Nerezidentu depozītu pieauguma temps Latvijas bankās ir pierimis kopš 2012.gada vidus, nav arī redzama būtiska iepriekš Kiprā noguldītās naudas pieplūde Latvijā, šodien žurnālistiem preses konferencē atzina SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Tomēr SVF brīdina, ka nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts – puse no noguldījumu apmēra, tādējādi ir jāsaglabā modrība. Labākais veids, kā šo risku vadīt, ir spēcīga nozares uzraudzība, sacīja SVF misijas Latvijā vadītājs, aicinot nodrošināt stingru nozares pārraudzību.

SVF atzinīgi novērtē šogad februārī noteiktās pastiprinātās likviditātes prasības uz nerezidentu apkalpošanu orientētajās bankās, secinot, ka tas ir labs papildinājums jau noteiktajām augstākām kapitāla prasībām šīm bankām.

Kā ziņots, lai nodrošinātu atbilstošu likviditātes riska pārvaldīšanu uz nerezidentu apkalpošanu orientētajās bankās, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) februārī pieņēmusi grozījumus uzraudzības politikā, ieviešot papildu instrumentus, kuru piemērošanu nosaka katrai bankai individuāli.

Šie grozījumi paredz stingrāku likviditātes prasību piemērošanu bankām, kurās nerezidentu noguldījumi pārsniedz 20% no aktīviem. Individuāls likviditātes rādītājs tiek noteikts atkarībā no nerezidentu noguldījumu īpatsvara bankas aktīvos un var sasniegt 60%.

Banku grupai, kuru skāra jaunās prasības, to ieviešanas brīdī vidējais likviditātes rādītājs bija 70% robežās, biznesa portālu “Nozare.lv” iepriekš informēja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Banku nozarei tas nozīme turpināt pārvaldīt likviditāti atbilstoši katras bankas biznesa modelim un pasīvu termiņstruktūrai, kā tas arī ir pašlaik, skaidro FKTK. Šādas prasības tika ieviestas kontekstā ar banku darbības regulējumu “Bāzele III”.

Attiecībā uz nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas apkalpošanu FKTK ieviesusi speciālu pasākumu kopumu to pārraudzībai. Atbilstoši biznesa modelim uz nerezidentu biznesu orientētām bankām FKTK nosaka individuālu kapitāla prasību un likviditātes līmeni atbilstoši bankas biznesa modelim un ar to saistītiem iespējamiem riskiem. Arī katra banka savā darbības stratēģijā nosaka mērķa likviditātes līmeni un kapitāla pietiekamību, kādu tā uzturēs atbilstoši savam biznesa modelim.

SVF eksperti Latvijā uzturējās no 7.maija.

Aprīļa sākumā SVF paziņoja par pastāvīgās pārstāvniecības biroja Latvijā slēgšanu, norādot, ka Latvija ir atguvusi makroekonomisko stabilitāti. SVF pārstāvniecība Latvijā tiks slēgta šā gada vasarā, kad fonda pārstāvis Deivids Mūrs beigs savu misiju Latvijā.

SVF pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā atvēra 2009.gadā pēc starptautiskās palīdzības programmas apstiprināšanas. Latvija pagājušajā gadā pirms termiņa atmaksāja krīzes laikā starptautiskajā aizdevumu programmā saņemto SVF aizdevumu.

(papildināta ar viedokli par nerezidentu noguldījumiem)