LTV darbinieki: Pārliecinošu līderi neieraudzījām

Toties NEPLP pārstāvji pēc diskusijas saredz jauno LTV vadības komandu

Kamēr Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji pirmdienas diskusijā saredz jauno LTV valdes komandu, kurā būtu apvienota gan pieredze darbā LTV, gan arī biznesa vadībā un mārketingā, LTV darbinieki uzskata, ka neviens no kandidātiem uz Latvijas televīzijas vadītāja amatu nav sevi parādījis kā pārliecinošu līderi.

Pēc NEPLP pirmdien rīkotās diskusijas un tikšanās ar LTV darbiniekiem Ir.lv aptaujātie televīzijas darbinieki norādīja, ka TV vadībā jābūt cilvēkam, kurš labi izprot sabiedriskā medija būtību un ir politiski neietekmējams.

Tā žurnāliste Inga Šņore, kas veido raidījumu “de facto”, uzsvēra – svarīgi, lai tālākais LTV valdes kandidātu atlases process būtu caurspīdīgs un lai pēc lēmuma pieņemšanas arī tiktu paskaidrots, kāpēc ir izvēlēts konkrētais kandidāts.

“Sabiedriskā televīzija vienmēr bijusi vieta, kur politiķi mēģina savu ietekmi realizēt. Jebkurā gadījumā, ja pēc tam, kad kandidāti būs iecelti amatos, mēs jutīsim kādus [politiskās] ietekmēšanas mēģinājumus, noteikti par to neklusēsim,” uzsvēra Šņore.

Šņore uzskata, ka neviens no kandidātiem uz valdes priekšsēdētāja amatu neparādīja sevi kā pārliecinošu līderi. “Katram kandidātam redzēju, gan plusus, gan mīnusus. Varbūt, ja visus saliktu vienā, tad kaut kas tur sanāktu, bet tagad viennozīmīgi nevaru pateikt, kurš būtu īstais uz vadītāja amatu. Tāpēc ir personāla atlases kompānija, kurai rūpīgi jāvērtē kandidāti. Man abu kungu [domāts Ivars Belte un Rolands Tjarve], kas pretendē uz valdes priekšsēdētāja amatu, uzstāšanās īsti pārliecību neradīja, savukārt Ginta Krivma likās pārāk frāžaina.”

Arī raidījuma “100g kultūras” projekta vadītāja Ieva Rozentāle uzskata, ka diskusijā neviens no kandidātiem sevi neparādīja kā pārliecinošu līderi. Visi bijuši vairāk vai mazāk līdzvērtīgi, taču tieši tas raisa šaubas un neskaidrību par kandidātu potenciālu. Pēc Rozentāles teiktā, ir svarīgi, lai vadībā būtu mediju jomā pieredzējis cilvēks, kas izprot sabiedriskā medija jēgu un būtību.

 “Neuzskatu, ka šādos amatos var darboties cilvēki bez pieredzes šajā jomā un bez pieredzes sabiedriskajā medijā vispār,” teica Rozentāle. “Varbūt reklāmas speciālistiem ir daudz radošu ideju, bet ar to vien nevar darboties sabiedriskajā medijā. Uzskatu, ka obligāti ir nepieciešama pieredze, un nevar cilvēks bez pieredzes un no citas nozares vienkārši nākt un darboties sabiedriskā medija vadībā,” teica Rozentāle, komentējot programmu vadītāja “European Hit Radio”un “Radio Super FM” Patrika Grīvas un reklāmas aģentūras “Lowe Age Latvia” izpilddirektora Sergeja Ņesterova iekļaušanu pretendentu lokā programmu attīstības jautājumos.

Vislielāko pārliecību no satura vadības cilvēkiem Rozentālei radījusi LTV 7.kanāla redaktores Janas Semjonovas kandidatūra – “viņai ir pieredze televīzijas darbā un viņa piedāvāja skaidru redzējumu”. Savukārt valdes priekšsēdētāja amatam no tiem, kas bija, pārliecinošākais licies “Video International Ukraine” ģenerāldirektors Ivars Belte.

Pavisam sadrūvējies bija LTV portālu direktors Gatis Madžiņš, kurš pats kandidējis Latvijas televīzijas valdes konkursā. Viņš teica, ka nepatīkami pārsteigusi kandidātu argumentācija – būt kritiskiem pret visu esošo sabiedriskās televīzijas darbu, nepiedāvājot konkrētus risinājumus. “Es biju pārsteigts, ka vairums kandidātu pozicionēja sevi, kritizējot visu esošo un norādot, ka viss ir slikti, nevis piedāvāja savus risinājumus situācijas uzlabošanai. Kritizēt – tas, protams, ir vieglākais ceļš, kā sevi parādīt,” sacīja Madžiņš.

Lai arī savos komentāros Ir.lv ļoti atturīgs bija NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants norādot, ka “komandā var būt ikviens no tiem cilvēkiem, kas šodien piedalījās diskusijā”, viņa vietniece Aija Dulevska diskusijā saskatījusi jauno LTV valdes komandu, kurā būtu apvienota gan pieredze darbā LTV, gan arī biznesa vadībā un mārketingā. “Ļoti ceru, ka tas nebūs velts darbs,” Ir.lv teica Dulevska. Kuri konkrēti ir šie komandas “spēlētāji”, Dulevska gan neatklāja.

Viņai nav bijis pārsteigums arī viena no pretendentiem uz LTV ģenerāldirektora amatu “Video International Ukraine” ģenerāldirektora Ivara Beltes atbildes, kad diskusijā viņam vaicāja par tā saucamo Nila Ušakova e-pasta sarakstes skandālu, kurā atklājās, ka politiķis dod norādījumus Pirmajam Baltijas kanālam (PBK) par tā satura veidošanu. Belte no 2007.gada bija “Baltijas Mediju alianse”, kam pieder PBK, izpilddirektors. Diskusijā žurnālisti no Beltes galu galā “izspieda” atbildi, ka nav pieņemama politiķu iejaukšanās medija satura veidošanā. Savukārt Dulevska teica, ka Belte neesot bijis “viņas trijniekā”, ar to domājot katra NEPLP locekļa atbalstītos valdes kandidātus.

Vaicāta, kāpēc LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē gan mārketinga, gan reklāmas darbinieki, jo tikai LTV 7.kanāla satura redaktore Jana Semjonova no žurnālistiskā skatpunkta uzskatāma par satura veidotāju ar pieredzi, Dulevska Ir.lv teica, ka šie kandidāti izvēlēti savas stratēģiskās domāšanas dēļ, kas esot viena no lielākajām LTV problēmām.

Dulevska arī saprot, ka ideālais variants valdes veidošanā ir grūti sasniedzams, tāpēc, konkursā izraugoties jauno LTV vadību, būtu nepieciešams konsensa lēmums. “Ja divi no NEPLP ir par vienu kandidātu, divi – par otru, un izšķirīgā balss ir priekšsēdētājam, tā nevarētu būt. Lēmums par [LTV valdi] ir pārāk nopietns jautājums, lai atbildību par to uzņemtos tikai divi cilvēki. Tāpēc nepieciešams konsenss,” saka Dulevska.

Dulevska uzskata, ka liels potenciāls, veidojot jauno LTV komandu, ir “aiz konkursa strīpas” palikušie kandidāti, kuru potenciālu varētu izmantot jaunie LTV valdes locekļi.

Lēmums par jauno LTV valdi tiks pieņemts 7.martā, ja nekas līdz tam nenoies greizi. Vaicāta par to, ka viens no konkursa dalībniekiem Roberts Putnis ir vērsies Administratīvajā tiesā, apstrīdot šo konkursu, Dulevska teica, ka tas, protams, var ietekmēt lēmuma pieņemšanas procesu, bet apturēt konkursa gaitu NEPLP nevēlas, jo konkursa rezultātu gaida ne tikai sabiedrība, bet visi LTV strādājošie.