Satversmes tiesai prasa galīgi izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai
Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien apturēja tiesvedību ar kreisajām politiskajām organizācijām par “nepilsoņu referendumu”, kā arī nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST) par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” atbilstību Satversmes 1. un 2.pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai.
Lēmums nav pārsūdzams, aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Tiesā tika apstrīdēts Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro kārtu par tā saukto “nepilsoņu referendumu”. Ar iesniegumu tiesā par šo pašu jautājumu vērsās ar apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) saistītās kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvji un “Apvienības pret nacismu” vadītājs Jānis Kuzins.
Senāts pēc lietas izskatīšanas nonācis pie secinājuma, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai – kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību -, jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi.
Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības “nulles variantam”, kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šīm personām jebkādus nosacījumus un nepārbaudot viņu patieso un efektīvo saikni ar Latviju, secināja Senāts.
Šāda pavērsiena sekas var būt apdraudējums nepārtrauktības doktrīnas attiecināšanai uz Latviju starptautiskajās tiesībās, turklāt nonāktu pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kas noteic Latvijas kā 1918.gada 18.novembrī proklamētās neatkarīgās valsts eksistenci, un 2.pantu, kas ietver Latvijas suverēnās varas nesēju – tautu – kā vienu no valsts identitātes elementiem.
Vienlaikus Senāts atturējās ar savu spriedumu galīgi izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai un nosūtīja pieteikumu ST. Ievērojot ST pērnā 19.decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu tā dēvētajā “valodas referenduma” lietā ietvertos argumentus, Senāts secināja, ka vispārīgi CVK ir kompetence izskatīt jautājumu par to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmei, taču ir šaubas, ciktāl un kādā veidā šāda atbilstība jāpārbauda.
Apsverot varas dalīšanas principu un to, ka Administratīvā procesa likums neparedz administratīvajai tiesai kompetenci vērtēt likuma normu atbilstību Satversmei, kā arī to, ka tieši ST piemīt kompetence vērtēt tiesību normu atbilstību Satversmei, Senāts uzskatīja, ka veids, kādā nonākt pie atbilstības vai neatbilstības konstatēšanas, ir vērsties ar pieteikumu ST.
Turklāt lietā Senāts pieņēma lēmumu noraidīt pieteicēju lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu – uzdot CVK pieņemt lēmumu par parakstu vākšanas sākšanu likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” ierosināšanai, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto CVK lēmumu.
Kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” koordinators Andris Tolmačovs teica, ka tāds Senāta lēmums ir nelikumīgs, jo ST ir tiesības izvērtēt likumprojektu, kad tas stājas spēkā, nevis pirms tam, un šādu precedentu viņš nodēvēja “par pirmo Latvijas vēsturē”. Tas, viņaprāt, nozīmē, ka Senāts nodarbojas ar “pingponga spēlēšanu”. Tolmačovs bijis pārsteigts un šokēts par tādu lēmumu, norādot, ka Senāts vienkārši nevēlējās uzņemties atbildību. Tomēr viņš pauda cerību, ka ST šo pieteikumu nepieņems.
CVK 2012.gada 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums netika atzīts par “pilnīgi izstrādātu”, kā tam būtu jābūt saskaņā ar Satversmes 78.pantu.
Komentāri (25)
My Paradise, My Rules 11.02.2013. 20.38
Esmu pārliecināta, ka, turpinot malt nepilsoņu problēmu, agri vai vēlu atjaunosies runas par Ženēvas 1949. gada konference. Tā tika “apklusināta”, Latvijai apsolot ieviest nepilsoņu institūciju. Ja nāks “lielais spiediens” par nepilsoņu apdāvināšanu ar pilsonību, pacelsies balsis, kas Eiropai to atgādinās. Tagad vairs nav tie laiki, kad Eiropai bija bail “kaitināt” Krieviju. Tagad Eiropai pašai ir nepilsoņu, imigrantu problēmas un arī Krievija ir mainījusies. Diemžēl ne uz labo pusi.
0
austrisv 11.02.2013. 15.56
“vērsties Satversmes tiesā (ST) par likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” atbilstību Satversmes 1. un 2.pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai.”
Cik zinu, tad atjaunojām taču 1918. gada republiku ar tās pilsoņu kopumu!
Tātad ,lūdzu nepilsoņi,- naturalizējieties, kas jums gan to liedz!
Latviešu valodas nezināšana ir jums šķērslis pilsonības iegūšanai, bet tā nu ir jūsu vaina, ja esat tik dumji, ka ilgus gadus nodzīvojat valstī, kuras valodu nezināt.Paši vainīgi.
5
dace_roze_lmt_lv > austrisv 11.02.2013. 17.46
Galvenā tava problēma ir tā, ka fašisms neies cauri. Tas nozīmē, ka gan ASV, gan ES turpinās SPIEST uz Latviju, lai tā padarītu nepilsoņus par pilsoņiem.
Pajautājiet kaut vai komisāram Nilam Muižniekam.
0
dace_roze_lmt_lv > austrisv 11.02.2013. 23.46
“Suverēna valsts”? Vai tas ir joks?
Latvija atpalikusi cilvēku kopa, kā Dienvidslāvijas republikas ar tās plosošo karu, tikai jūs esat mierīgāki, bet attīstībā esiet tie paši atpalikušie austrumeiropieši. Jā, Krievija ir tāda pati. Nu, un? Tas nepadara jūs par atīstītākajiem.
0
nefratete > austrisv 12.02.2013. 00.28
Super_e-y-e, Tu atkal centies sajaukt ābolus ar tomātiem. Valsts suverenitātei ar valsts attīstības līmeni nav tieša sakara.
Suverenitāte (franču: souveraineté — “augstākā vara”) ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem. Tam ir ne tikai politiska, bet arī sociāla un ekonomiska nozīme. (izvilkums no wiki. Ja nepatīk latviešu, ņem krievu, tur būs uzrakstīts tas pats, tikai plašāk, at atsaucēm uz Ž.Ž.Ruso un tautu kā suverēnās varas nesēju kā arī tālāku suverenitātes jēdziena attīstību tiesību filozofijā, nepatīk, ņem angļu viki ar atsaucēm par suverenitātes jēdzienu vēl senāk – sākot ar romiešu domātājiem un viduslaiku eiropu, līdz apgaismībai un attīstībai modernajā pasaulē).
Attīstītas valsts jēdzienam savukārt tiešas saiknes ar suverēnas valsts jēdzienu nav. Pieņemu, ka ar valsts attīstību Tu domāji attīstību Tautas attīstības indeksa izpratnē (ANO attīstības programmas izpratnē lietotais HDI). Šeit tev laikam arī nāksies vilties – lai gan salīdzinot ar rietumeiropas valstīm Latvija ir mazāk attīstīta, pasaulē ir krietns daudzums valstu, kurā ne Tu ne es ne arī lielais vairums eiropiešu nespētu dzīvot, jo līdz mūsu pierastajam attīstības līmenim tur ir kā līdz mēnesim.
0
nefratete > austrisv 11.02.2013. 20.19
Jēziņ, kāds fašisms, vai Tu fašisma definīciju vispār zini? Es vēl varu saprast loģisko saiti kliegšanai “fāšizm ņeproidjot” tad, kad ir runa par leģionāriem un leģionu, bet nepilsoņu jautājumam vispār ar fašismu nav nekāda sakara. Pēc tavas loģikas suverēnas valsts lēmums par to, kam piešķirt pilsonību, kam nē ir pamats kliegt “fāšizm ņeproidjot”? Man tev ir sliktas ziņas – visas pasaules valstis uzskatāmas par fašistiskām.
0
austrisv > austrisv 11.02.2013. 19.20
Tomēr atļaušos tev atbildēt, jo nevis ES spiedīs uz Latviju, bet kā zināms, tad Nils muižnieks pārstāv EP, kurā liela ietekme ir Krievijai, kurai pašai ir milzu problēmas ar citu valstu pilsoņiem.
0