FOTO: Latviešu lielie svētki Austrālijā

Ieskats aizvadītajās Austrālijas Latviešu 54.Kultūras dienās, par kurām Latvijā runā kultūras ministres vizītes dēļ

Austrālijas Latviešu 54.Kultūras dienas (KD) sākās 26.decembrī, turpinājās sešas saulainas un karstas dienas, noslēdzoties ar balli 31.decembrī. Šīs mūsu kultūras sešas svētku dienas bija no rīta līdz vakaram piepildītas ar dažādiem sarīkojumiem: ar dziesmu, deju, tēlotāju mākslu…

Skaists bija šis nedēļu garais kopā pavadītais laiks. Sabrauca un sanāca simtiem cilvēku no visas Austrālijas un citām pasaules malām, lai dziedātu, dejotu un būtu kopā latviskā garā, lai svinēt latviešu kultūras svētkus. Kopš 1951.gada Kultūras dienas agrāk notika katru gadu, bet tagad katru otro gadu laikā pēc Ziemassvētkiem līdz jaunajam gadam.

Bija ļoti liels gandarījums apzināties, ka Latvijas valdība beidzot izrāda interesi par saviem pilsoņiem Austrālijā, par ko liecina kultūras ministres aktīvā piedalīšanās un līdzdarbošanās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās.

Latvijas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, kas Kultūras dienu dievkalpojumā teica sprediķi, apmeklēja gandrīz visus sarīkojumus. Dievkalpojumu kuplināja radošā apvienība „Mūza” – mūziķi no Latvijas: Pēteris Endzelis, Andris Poga, Sondra Lejmalniece un Ints Dālderis; pie ērģelēm – adelaidiete Lilita Daenke.

Kultūras dienu Atklāšanas koncertā pirmie klātesošos sveica KD rīkotāji Inta un Juris Skābe. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds aicināja Latvijas kultūras ministri Jaunzemi-Grendi atklāt Kultūras dienas. Koncertā uzstājās trio „Šmite Kārkle Cinkuss” un radošā apvienība „Mūza” no Latvijas, bijušais adelaidietis, vijolnieks Gunārs Larsens ar meitu Rasmu no Šveices un folkloras ansamblis „Jumalēni” no Melburnas Jolantas Lārmanes vadībā. Šī nepilnu divu stundu garā programma sniedza priekšstatu par bagāto latviešu kultūras pūru – par izciliem māksliniekiem gan ārpus Latvijas, gan Latvijā.

Pēc koncerta Adelaides Latviešu namā „Tālava” sekoja pieņemšana un atklāšanas ballīte. Te nu bija iespēja satikties seniem draugiem, paziņām un viesiem gan no dažādām Austrālijas pilsētām, gan arī no tuvākām un tālākām pasaules valstīm – Amerikas, Vācijas, Ķīnas, Jaunzēlandes un, protams, Latvijas. Atkalredzēšanās prieks, sarunas, iepazīšanās, draudzība, smaidi un patiesa sirsnība.

Mākslas darbu izstādē, kuras tēma šogad bija „Austrālijas un Latvijas daba”, savus darbus bija izstādījuši 35 mākslinieki ar 80 mākslas darbiem dažādās tehnikās. Izstādi atklāja Anlijas pilsētas (kura iedzīvotāju skaita ziņa līdzīga Venspilij) mērs Loklans Klains (Lachlan Clyne). Latvijas kultūras ministre bija klāt atklāšanā, tikās ar pilsētas mēru, māksliniekiem un viesiem.

No pūralādes izpērk zeķes

Tūdaļ pēc Mākslas izstādes atklāšanas Aneslijas koledžas dārzos norisinājās Ģimenes svētki un īsts gadatirgus – „Zelta pūralāde”. Laiks bija silts, bet ne pārāk karsts, apmeklētāju bija daudz. Interesantas nodarbības bērniem bija organizējusi un daļu no tām vadīja Adelaides Latviešu pamatskolas pārzine Iveta Leitase. Tirdziņā, kā jau pūra lādē, bija daudz un dažādas, galvenokārt latviskas lietas, sākot ar Ilzes Švarcas darinātām sudraba rotaslietām un beidzot ar tautiskos rakstos adītām vilnas zeķēm. Tās, neskatoties uz to, ka Austrālijā patlaban ir vasaras vidus, tika nadzīgi pirktas. (Lielā ātrumā tika izpirktas vīriešu vilnas zeķes, tik nepajautāju čaklajai adītājai, vai pircēji bija paši valkātāji vai viņu sievas, vai mātes.)

Gadatirgū bija arī daudz dažādas atrakcijas un nodarbības bērniem, piemēram, piparkūku dekorēšana, ziedu vainadziņu vīšana, ar kuriem galvā pēc tam varēja nofotografēties; lielu jautrību bērniem izraisīja slidināšanās uz ledus gabala (īsta!) +30°C siltumā.

Pirmo reizi KD ietvaros bija jauns dziesmu sarīkojums tieši ģimenēm – koncerts „Lai dzied ģimenes!” Izrādās, ka Austrālijā ir daudz varenu latviešu dziedošo ģimeņu, kuras uzstājās, dziedot un spēlējot dažādus mūzikas instrumentus. Sarīkojuma beigās visas ģimenes vienojās vienā dziesmā. Manuprāt, ļoti jauks un sirsnīgs sarīkojums, ko būtu vērts turpināt, jo cik tad bieži mazbērniem, vecākiem un vecvecākiem ir iespēja kopā muzicēt uz skatuves.

KD arī nav iedomājamas bez teātra. Sidnejas Latviešu teātra grupa izrādīja Anšlava Eglīša lugu „Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Kaut arī šī luga ir pazīstama un vairākkārt iestudēta Austrālijā, tā guva lielu atsaucību. Skatītāju zāle bija pārpildīta, un pēc izrādes kā pateicība aktieriem – Ivetai Ronei, Lindai Ozerei, Andrim Karikam un Jānim Čečiņam – skanēja ilgi, ilgi aplausi, kā arī ziedu veltes. Dekorācijas bija veidojuši mākslinieki no Sidnejas Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis, un, kā pēc izrādes teica kultūras ministre, dekorācijas bija izcilas.

Ivars Cinkuss – Latvijas nākamo, XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku virsdiriģents un Noslēguma koncerta Mežaparkā mākslinieciskais vadītājs – tikās ar aptuveni 50 latviešu dziedātājiem no dažādām Austrālijas pilsētām. Tie ir Austrālijas apvienotā latviešu kora „Atbalss” dalībnieki, kuri šovasar gatavojas doties uz Latviju un dziedāt Dziesmu svētku koncertā.

No Latvijas uz KD bija atbraukušas arī Latvijas Nacionālā kultūrizglītības centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa un tautas deju skolotāja Gunta Skuja. Viņas apmācīja tos tautas deju dejotājus, kas iecerējuši šogad braukt uz Latviju, lai piedalītos Latvijas XV deju svētkos.

Ar lielu atsaucību tika uzņemti mūziķi no Latvijas Pēteris Endzelis, Andris Poga, Sondra Lejmalniece, Ints Dālderis, vienā vārdā – radošā apvienība „Mūza”. Savā koncertā viņi iepazīstināja ar dažiem latviešu klasiskās mūzikas skaņdarbiem. Speciāli šim braucienam un speciāli šim sastāvam Andris Poga bija aranžējis vairākas Emīla Dārziņa dziesmas, kuras dziedāja Ivars Cinkuss. Dārziņa „Melanholisko valsi” šādā aranžējumā daudzi dzirdējām pirmo reizi; ļoti aizkustinoši un lieliski. Pēc koncerta aplausi nevarēja vien rimties; kā vēlāk izteicās kāda skatītāja- „Mēs vēlētos, lai koncertam būtu vēl trešā un ceturtā daļa…”

Kopīga dejošana un dziedāšana

Adelaides Universitātes Skota teātrī norisinājās tautas deju uzvedums „Nāk rudentiņis”. Tajā piedalījās septiņas deju kopas no Adelaides, Sidnejas, Kanberas un Melburnas; pavisam ap 70 dejotāju. Sešu mūziķu grupa „Vepons ov rok” – Vēsma Putniņa, Tija Lodiņa, Valda Biezaite, Inguss Purēns un Mārtiņš Ozols – Ances Deksnes vadībā, dziedot un spēlējot, pavadīja dejotājus. Mūziķi dzīvo dažādās Austrālijas pilsētās, kas nebūt nav tik tuvu, tādēļ apsveicams, ka mūziķi ar īpašu rūpību bija sagatavojuši pavadījumus katrai dejai, lai vairāk izceltu tās raksturu, ritmu, noskaņu. 

Uzveduma teicējs Māris Caune – laba dikcija, piemēroti piemeklētas tautas dziesmas, kas labi raksturoja un papildināja deju uzveduma gaitu. Uzveduma vadītāja Rasma Celinska bija sastādījusi interesantu programmu, iekļaujot tajā ne tikai daudzas Austrālijā labi pazīstamās horeogrāfes Skaidrītes Dariusas dejas, bet arī astoņas jaunas dejas, kas šajā vakarā piedzīvoja pirmuzvedumu. Vairāk nekā 560 skatītāju pildīja zāli un balkonu. Deju uzvedumā piedalījās 14 skolas bērni un 13 spēļu grupas mazuļi ar savu tēti vai māmiņu. Atkal – pārpildīta skatītāju zāle un aplausi negribēja vien rimties.

Viens no daudzajiem KD sarīkojumiem bija rotkales Ilzes Švarcas referāts „Latviešu rotu vēsture un to ornamenta simbolika” – rūpīgs, pārdomāts izziņas faktiem bagāts un daudzām fotogrāfijām papildināts stāstījums. Liels bija viņas gandarījums, kad pēc referāta viņas sniegumu atzinīgi novērtēja kultūras ministre.

Adelaides Latviešu namā koncertu sniedza trio” Šmite Kārkle Cinkuss”. Vairākās dziesmās viņiem pievienojās Edgars Kārklis. Te notika arī viņu jaunā, Latvijā ieskaņotā kompaktdiska „Gaviles” atklāšana. Zanes Šmites, Kristīnes Kārkles-Puriņas un Ivara Cinkusa spēcīgās balsis ar savu vienkāršību un patieso tautiskumu uzbūra noskaņu, aizvedot publiku Latvijas laukos, līgo vakarā… Koncerts bija ļoti labi apmeklēts, publika atsaucīga un gandarīta. Viņu dziedātā „Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās” izskanēja kā Kultūras dienām radīta.

Pēc šā koncerta sekoja pārsteigums – KD Rīcības komitejas priekšsēdis Juris Skābe iepazīstināja ar animācijas filmu un tās autoru Raijanu (Ryan) Grobinu. Viņš latviski nerunā, bet ir latviešu izcelsmes, un viņu interesē paša latviešu senči un latviešu vēsture. Noskatījāmies viņa veidoto filmu par „Turaidas Rozi”; šo teiksmu filmā stāsta Astra Kronīte.

KD laikā sportistiem norisinājās Austrālijas Latviešu meistarsacīkstes (ALM) un kongress. Austrālijas latviešu skolotāji pulcējās uz konferenci, kurā arī piedalījās LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Kā viens no KD centrālajiem notikumiem, protams, bija kopkora koncerts Adelaides Latviešu namā. Visas biļetes bija izpārdotas. Koris un kora koncerti jau allaž bijuši ļoti populāri – tie KD apmeklētāji, kas paši korī nedziedāja, bija atrodami publikā. Kopkora koncerta rīkotājs Aldis Sils, gatavojot koncerta programmu saka: „…esmu izvēlējies dziesmas, kas man ir mīļas no manas dziedošās pagātnes, dziesmas no Dziesmu svētku programmas, jo tad cilvēki varētu iemācīties tās dziesmas, un tad paši dosies uz Dziesmu svētkiem Latvijā, tad arī tādas dziesmas, kas varbūt nav dziedātas Austrālijā, bet ir labas kora dziesmas un ir vērts mūsu repertuārā tādas iekļaut.” Dažas no Alda izvēlētajām dziesmām, piemēram, „Sasala jūriņa” bija pirmatskaņojums Austrālijā.

Koncertā skatītāju rindās bija LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Varētu teikt, ka Adelaides Latviešu nama Tālava Lielā zāle bija ne tikai cilvēku pilna, tā bija pārpildīta – vairāk nekā 540 skatītāju un 165 koristi, mūziķi.

Koncerta sākumā Latvijas valsts himnu diriģenta Alda Sila vadībā nodziedāja kopkoris, pievienojoties visiem klātesošiem. Piecas dziesmas diriģentes Astras Kronītes un Ivara Cinkusa vadībā nodziedāja apvienotais vīru koris 35 dziedātāju sastāvā.

Koncerta otrajā daļā koristiem pievienojās Adelaides Filharmonijas kora (Philharmonia Chorus) 44 dalībnieki un diriģentes Lilitas Daenkes, diriģentu Alda Sila un Ivara Cinkusa vadībā izpildīja astoņas dziesmas. Programmas izskaņā pēdējai dziesmai „Pūt, vējiņi!” pievienojās arī vīru kora dziedātāji. Programmas pieteicējas koncertā bija Adelaides skolnieces Daila Šmite un Liene Brūna.

AL54. Kultūras dienu rīkotāji Inta un Juris Skābes pateicās KD rīcības komitejas locekļiem un nodeva Kultūras dienu karogu nākamo KD rīkotājam Jānim Čečiņam, kurš aicināja visus pēc diviem gadiem uz Sidneju, „uz cerību pilnām Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienām!”

Īsā laikā Lielā zāle tika pārkārtota – krēslu rindas pazuda, zāle pildījās ar galdiem un krēsliem ap tiem. Skatītāji un arī koristi – vairāk nekā 300 dalībnieku pēc garšīgu, īsti latvisku vakariņu nobaudīšanas, uzsāka dziesmas. Sadziedāšanās vakaru vadīja Aldis Sils, uz lielā ekrāna zāles priekšā parādījās dziesmu vārdi, un pianista pavadījumā viena pēc otras tika skandētas tautā zināmas, pazīstamas un iemīļotas dziesmas, un vienā brīdi dziedāšana bija pārgājusi lustīgos dančos.

Vēl gada pēdējās dienas rītā Adelaides Latviešu namā notika LAAJ (Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē) informatīvā sanāksme. Tai sekoja kultūras ministres referāts un tikšanās ar tautiešiem.

31.decembra vakarā Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu izskaņā notika noslēguma balle. Apmēram 230 viesu un pieci mūziķi dziedāja un spēlēja latviešu dančus un dejas ar tautas, populārās mūzikas un roka meldijām; bija arī pāris pazīstamas dziesmas angļu mēlē. Balle tika rīkota Adelaides Nacionālajā vīna centrā, jo Dienvidaustrālijas pavalsts ir visā pasaulē plaši pazīstama kā izcilu un labu vīnu dzimtene.

Mūzikai un dziesmām skanot, arvien ar pilnu dejas grīdu, vakars pagāja, un Jaunā gada pirmā stunda piedancoja klāt jautrībā un draugu pulkā.

Sācies jaunais – 2013. gads; laimīgu Jauno gadu! Uz tikšanos nākamajās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Sidnejā 2014.gada nogalē!

Autore ir laikraksta „Latvietis”, kas tiek izdots Austrālijā, palīgredaktore