Manam draugam, eiroskeptiķim • IR.lv

Manam draugam, eiroskeptiķim

78
Foto: AFP/LETA
Gundars Dāvidsons

Daži vienkārši iemesli par labu eiro

Esmu eiro ieviešanas piekritējs. Tā ir mana pārliecība, izvērtējot tos par un pret argumentus, ko zinu. Šie argumenti ir izklāstīti simtiem reižu, un tie, kas ir gribējuši tos dzirdēt, ir dzirdējuši. Vēl aizvien ģeopolitisko un banku risku samazināšanu es saredzu kā galvenos ieguvumus. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz man ir virkne jautājumu Tev, eiroskeptiķi, jo ir lietas, ko es tiešām nesaprotu.

Pirmkārt, ko īsti Tu gribi, kad iesaki atlikt eiro ieviešanu? Atlikšana taču nozīmē to, ka eiro ieviešanas izmaksas būs tādas pašas, tikai notiks mazliet vēlāk. Stāstīt, ka jāatliek, jo augstas izmaksas, ir mazliet jocīgi – izmaksas nemainīsies un, ņemot vērā zemās procentu likmes pasaulē, mēs diez vai kaut ko varam iegūt, ieguldot šo naudu. Tad kāda jēga? Labi – var būt jēga ir tad, ja nopietni ticam, ka eirozona tuvākajā laikā sabruks.

Taču vai tiešām Tu tici eirozonas sabrukumam vai tikai tēlo? Man tomēr šķiet, ka tēlo.

Šīs manas aizdomas apstiprināja arī diskusijas par 2013.gada budžetu. Tie deputāti, kuri ir pret eiro ieviešanu, izrādījās arī aktīvi budžeta izdevumu palielināšanas piekritēji. Es tur saredzu pretrunu.

Ja kāds aicina atlikt ieviešanu, tas nozīmē, ka viņam eirozonas sabrukums ir viens no pamatscenārijiem. Tā būtu pēckara gados nepieredzēta katastrofa. Un ja tā – mums ar steigu būtu jāmazina izdevumi, jāceļ nodokļi un jāveido dolāru aktīvu “aizsardzības fonds” pret gaidāmo katastrofu. Kāpēc nedzirdēju no Tevis šādus priekšlikumus? Dzirdēju tikai saucienus pēc vairāk tērēšanās, it kā krīze pasaulē būtu pārvarēta pilnībā un uz mūžīgiem laikiem.

Tam var būt tikai divi skaidrojumi – vai nu bezatbildība, vai tas, ka tā Tava ticība eirozonas sabrukumam ir tēlota. Es vairāk ticu otrajam skaidrojumam: kārtējo reizi muldam pa tukšo.

Vai tiešām tā mīli latu, vai tikai tēlo? Kā cilvēks, kurš cieši saistīts ar Latvijas Banku, es jūtos pacilāts, kad stāsti par savu mīlestību uz latu. Es lepojos par kolēģu darbu. Kas to būtu domājis, ka 20 gados mēs panāksim to, ka latam uzticas vairāk nekā otrai svarīgākajai rezervju valūtai pasaulē – eiro!

Es māju ar galvu un pieklājīgi smaidu, taču dziļākajā būtībā man tomēr liekas, ka tu liekuļo. Neesmu pirmo dienu uz pasaules. 20 neatkarības gadu laikā esmu redzējis neskaitāmus uzbrukumus latam. Katras bankas bankrotu pavada drūzmēšanās pie valūtas maiņas punktiem. Nebrīnos arī, ka mūsu amatpersonu deklarācijās dominē eiro depozīti un kredīti eiro. Lai nu kas, mēs labi zinām, ko nozīmē jēdzieni “transakciju izmaksas” un “valūtas risks”. Varbūt tādi dāņi nezina, bet mēs zinām.

Vēl pirms nieka trīs gadiem bija brīdis, kad Latvijas Banka mainīja miljoniem cilvēku un uzņēmumu negribētu latu pret eiro, noguldījumu procentu likmes bankās uzskrēja līdz padsmit procentiem, jo bankas izmisīgi meklēja cilvēkus, kuri ticētu latam.

Mēs tā mīlam latu, bet mūsu mīlestība nav sevišķi pastāvīga – ka tik kas, tā skrienam mainīt uz eiro.

Taču tas nav nekas slikts, Tava eiro mīlestība ir racionāla. Arī man ir eiro depozīti. Vienkāršs iemesls – pietiekami daudz vērtīgu aktīvu ir valstīs, kuras lieto šo valūtu. Ir grūti iedomāties masveidīgu pāreju uz dolāru Vācijā. Pat sabrūkot Vācijas akciju tirgum, vienmēr varēsi nopirkt tur folksvāgenu, ja tev būs tā nauda, kas ir viņiem. Latvijai nekā tāda nav – ja mūsu ekonomika sabruktu, viss būtu jāpērk, maksājot nevis latos, bet eiro.

Bet mums ir cilvēki, kuri uzskata, ka ar latu varēšot “attīstīt ekonomiku”. Arī šie cilvēki nerunā skaidru valodu. Viņi neskaidro to, ka šī “attīstīšana” (kā noprotams) nozīmē ilgstošu un pastāvīgu lata vērtības kritumu un attiecīgi visu tirgojamo preču inflāciju. Es uzskatu, ka šāda “attīstīšana” ir neprāts un ātri novestu pie ekonomikas sabrukuma. Taču atkal – nav īsti svarīgi, ko es uzskatu, svarīgāks jautājums ir: vai Tu tiešām gribētu saņemt savu algu šādos “attīstītāju latos”, kuri visu laiku zaudētu vērtību?

Dažu eiroskepticismu es saprotu. Ir cilvēki (neatkarīgi no nacionalitātes), kuriem “jo sliktāk Latvijai, jo labāk”. Viņiem personiski sāp tas, ka Latvija tomēr izkārpījās no krīzes bedres. Viņiem parasti ir uzkrājumi vai citi aktīvi, kuri dod ienākumus ārvalstu valūtās, bet priekš citiem viņi eiro negrib, jo acīmredzot cer, ka eiro neieviešana nesīs sabrukumu, kurš tad visu uz pasaules kaut kā pārveidos par labu viņiem. Nu jā, viņiem man īpaši nav ko teikt.

Taču ir cits eiroskeptiķis. Tāds, kurš Latviju mīl, bet viņš ir vīlies, netic nekam un uzskata, ka eiro ir elites projekts, ar kuru viņam nav nekāda sakara. Pie viņa gan es vēršos: – Tu, “neticu nekam” eiroskeptiķi, vai tiešām Tu esi pārliecināts, ka ieriebsi kādam citam, nevis kārtējo reizi pats sev? Ceru, ka jau nākamajā dienā pēc balsojuma pret eiro ieviešanu es, ejot pa ielu, neredzēšu Tevi valūtas maiņas punktā, mainot tā mīlētos latus… pret ko īsti? … pret eiro.

Autors ir cand.oecon, Latvijas Bankas ekonomists

 

Komentāri (78)

silvija_vitina 28.11.2012. 10.07

Ja runā par cenas celšanos tīri “fiziski” no eiro ieviešanas, nevis inflācijas dēļ vai dēļ tā, ka tirgotāji centīsies savus vienreizējos ar ieviešanu saistītos izdevumus ielikt cenā, tad mēs laikam būsim vienīgā valsts, kurā LV nomināls ir lielāks par EUR nominālu. Līdz šim tirgotāju mazā viltībiņa bija, konvertējot sīkās naudiņas uz lielo nominālu, noapaļot visu uz augšu, jo psiholoģiski, ja agrāk maizīte maksāja 100 naudiņas, bet tagad tai būtu jāmaksā, piem, 19,50, tad kāpēc lai nebūtu 19,90? Ar LV tā gluži nesanāks, jo, ja maizīte maksāja 0,70LVL., bet tagad tai cena būs 1Eur, tirgotājam būs grūti pamatot, kāpēc lai tā maksātu 1,10eur, ja konvertācija notiek pēc kursa. uz noapaļošanu nevarēs spekulēt.

Valdībai ir melnu muti jāstrādā, lai pāreja tiktu īstenota, nekāpjot uz grābekļiem, bet reizi par visām reizēm mācoties no citu valstu pieredzes. Jo pieredze taču jau ir! Savukārt tirgotāji lai pakasa pakausi, kā optimizēt savas 1x izmaksas (uz optimizāciju taču visi ir meistari)! Šobrīd tirgotāju nostāja vairāk līdzinās pozai – lai par visu maksā pircējs.

+11
-1
Atbildēt

3

    oktaavs > silvija_vitina 28.11.2012. 19.12

    Latviski švaki runājošie tirgoņi būs tie, kas netricinās mūsu ekonomiku valūtas maiņas laikā un nedomās, kā varētu labi iedzīvoties no pārejas bardaka.
    Neviens godīgs pilsonis par to nešaubās…

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Jean > silvija_vitina 28.11.2012. 19.48

    Par lielāko nominālu nav taisnība. Maltas mārciņas nomināls bija vēl augstāks (un varbūt arī Kipras valūtai)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    guna_sniedzina > silvija_vitina 28.11.2012. 21.08

    Maltas liras bija 2.50EUR par 1MTL, kadreiz nedaudz aplauzos, atklajot kartes atskaite pec samaksas par viesnicu, ka kurss ir tiesi tads,jo kludas del rekinaju precizi 1:2.
    Kipras marcinas bija vieglakas, 1.73 EUR par 1CYP.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

mjantons 28.11.2012. 09.35

Reālā dzīvē Latvijas uzņēmēji un indivīdi jau sen dzīvo € zonā, kopš piesaistes brīža. Vienīgais valūtas risks pret € ir apslēpts LV Bankas monetārajā politikā – lata devalvācijas vai kursa paaugstināšanas draudos. Ja jau ekonomikas aktivitātes pazemināšanas laikā devalvācija netika pielietota, tad atrašanās ārpus € zonas ir lielā mērā psiholoģijas jautājums, lai kādi arī nebūtu salīdzinājumi ar UK, Zviedriju, Dāniju vai Norvēģiju. Par Šveici jau nerunājot. Pēc trim nozīmīgu banku sabrukumiem Latvijā 17 gadu laikā viegli nav psiholoģiski atkopties ne uzraugiem ne klientiem. Dažādas stulbas ekonomistu diskusijas medijos par pagātnes notikumu vērtējumiem arī nepalīdz vienkārši un skaidri vērsties pie iedzīvotājiem. Par Grieķijas ( bet pirms tam Latvijas) ekonomisko palīdzību ir jārunā skaidrā valodā ar praktisku izskaidrojumu, kas ko uzņemas un kas ko var zaudēt. Skeptiķi būs vienmēr un tie tiks ekspluatēti, lai gan ar optimisti arī var tikt pakļauti šim liktenim. Informētības un izglītības ( uh, atkal jau!)
€ ir viens no iedzīvotāju praktiskā viedokļa trūkums – sākot ar 20€ zīmi to parastajā makā jāsāk locīt. Vājredzīgajiem tā ir priekšrocība – katrai vērtībai savs dizains.

+11
-2
Atbildēt

0

Janka, Janic 28.11.2012. 07.40

ļaudis pa lielo ir nozombeeti ar to eiroskepticismu un kas to dara? nu tie kam rokaas masu mediji , naak taču veeleešanas , vispirms pašvaldiibu , kuras veel joprojaam pilnas ar sarkano trubas zemnieku paliekaam , lembes kabataspartijai tas ir izšķirošs mirklis . ja zaudees šajaas tad maz ceriibu arii sekojošajaas saeimas veeleešanaas , taalaak var sekot cietums , jo pakaapeniski amatus naaksies zaudeet korišiem kurus salika pa plaultiņiem saakot ar prezidentu , beidzot ar ģeneraalprokurooru, laika palicis pavisam maz , ventspil;niekus nozombeejis ar savu Ventas balsi , kaa lielaas liidz 98 % , jaaspiež cik var uz paareejiem aarpus Ventspils , der viss ar ko tik var nomelnot konkurentus , valdiibu tai skaitaa , padarot sevi par tautmiili , kura nodziita uz nabadziibas sliekšņa protams paša izdariibu deeļ, vai ventspilniekiem maz zinaams cik miljonaaru valstii naak no Ventspils biznesa vides?, jaadomaa no tiem 98% lielaa puse tas 3/4 ir nabagu

+13
-6
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu