Manam draugam, eiroskeptiķim

Daži vienkārši iemesli par labu eiro

Esmu eiro ieviešanas piekritējs. Tā ir mana pārliecība, izvērtējot tos par un pret argumentus, ko zinu. Šie argumenti ir izklāstīti simtiem reižu, un tie, kas ir gribējuši tos dzirdēt, ir dzirdējuši. Vēl aizvien ģeopolitisko un banku risku samazināšanu es saredzu kā galvenos ieguvumus. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz man ir virkne jautājumu Tev, eiroskeptiķi, jo ir lietas, ko es tiešām nesaprotu.

Pirmkārt, ko īsti Tu gribi, kad iesaki atlikt eiro ieviešanu? Atlikšana taču nozīmē to, ka eiro ieviešanas izmaksas būs tādas pašas, tikai notiks mazliet vēlāk. Stāstīt, ka jāatliek, jo augstas izmaksas, ir mazliet jocīgi – izmaksas nemainīsies un, ņemot vērā zemās procentu likmes pasaulē, mēs diez vai kaut ko varam iegūt, ieguldot šo naudu. Tad kāda jēga? Labi – var būt jēga ir tad, ja nopietni ticam, ka eirozona tuvākajā laikā sabruks.

Taču vai tiešām Tu tici eirozonas sabrukumam vai tikai tēlo? Man tomēr šķiet, ka tēlo.

Šīs manas aizdomas apstiprināja arī diskusijas par 2013.gada budžetu. Tie deputāti, kuri ir pret eiro ieviešanu, izrādījās arī aktīvi budžeta izdevumu palielināšanas piekritēji. Es tur saredzu pretrunu.

Ja kāds aicina atlikt ieviešanu, tas nozīmē, ka viņam eirozonas sabrukums ir viens no pamatscenārijiem. Tā būtu pēckara gados nepieredzēta katastrofa. Un ja tā – mums ar steigu būtu jāmazina izdevumi, jāceļ nodokļi un jāveido dolāru aktīvu “aizsardzības fonds” pret gaidāmo katastrofu. Kāpēc nedzirdēju no Tevis šādus priekšlikumus? Dzirdēju tikai saucienus pēc vairāk tērēšanās, it kā krīze pasaulē būtu pārvarēta pilnībā un uz mūžīgiem laikiem.

Tam var būt tikai divi skaidrojumi – vai nu bezatbildība, vai tas, ka tā Tava ticība eirozonas sabrukumam ir tēlota. Es vairāk ticu otrajam skaidrojumam: kārtējo reizi muldam pa tukšo.

Vai tiešām tā mīli latu, vai tikai tēlo? Kā cilvēks, kurš cieši saistīts ar Latvijas Banku, es jūtos pacilāts, kad stāsti par savu mīlestību uz latu. Es lepojos par kolēģu darbu. Kas to būtu domājis, ka 20 gados mēs panāksim to, ka latam uzticas vairāk nekā otrai svarīgākajai rezervju valūtai pasaulē – eiro!

Es māju ar galvu un pieklājīgi smaidu, taču dziļākajā būtībā man tomēr liekas, ka tu liekuļo. Neesmu pirmo dienu uz pasaules. 20 neatkarības gadu laikā esmu redzējis neskaitāmus uzbrukumus latam. Katras bankas bankrotu pavada drūzmēšanās pie valūtas maiņas punktiem. Nebrīnos arī, ka mūsu amatpersonu deklarācijās dominē eiro depozīti un kredīti eiro. Lai nu kas, mēs labi zinām, ko nozīmē jēdzieni “transakciju izmaksas” un “valūtas risks”. Varbūt tādi dāņi nezina, bet mēs zinām.

Vēl pirms nieka trīs gadiem bija brīdis, kad Latvijas Banka mainīja miljoniem cilvēku un uzņēmumu negribētu latu pret eiro, noguldījumu procentu likmes bankās uzskrēja līdz padsmit procentiem, jo bankas izmisīgi meklēja cilvēkus, kuri ticētu latam.

Mēs tā mīlam latu, bet mūsu mīlestība nav sevišķi pastāvīga – ka tik kas, tā skrienam mainīt uz eiro.

Taču tas nav nekas slikts, Tava eiro mīlestība ir racionāla. Arī man ir eiro depozīti. Vienkāršs iemesls – pietiekami daudz vērtīgu aktīvu ir valstīs, kuras lieto šo valūtu. Ir grūti iedomāties masveidīgu pāreju uz dolāru Vācijā. Pat sabrūkot Vācijas akciju tirgum, vienmēr varēsi nopirkt tur folksvāgenu, ja tev būs tā nauda, kas ir viņiem. Latvijai nekā tāda nav – ja mūsu ekonomika sabruktu, viss būtu jāpērk, maksājot nevis latos, bet eiro.

Bet mums ir cilvēki, kuri uzskata, ka ar latu varēšot “attīstīt ekonomiku”. Arī šie cilvēki nerunā skaidru valodu. Viņi neskaidro to, ka šī “attīstīšana” (kā noprotams) nozīmē ilgstošu un pastāvīgu lata vērtības kritumu un attiecīgi visu tirgojamo preču inflāciju. Es uzskatu, ka šāda “attīstīšana” ir neprāts un ātri novestu pie ekonomikas sabrukuma. Taču atkal – nav īsti svarīgi, ko es uzskatu, svarīgāks jautājums ir: vai Tu tiešām gribētu saņemt savu algu šādos “attīstītāju latos”, kuri visu laiku zaudētu vērtību?

Dažu eiroskepticismu es saprotu. Ir cilvēki (neatkarīgi no nacionalitātes), kuriem “jo sliktāk Latvijai, jo labāk”. Viņiem personiski sāp tas, ka Latvija tomēr izkārpījās no krīzes bedres. Viņiem parasti ir uzkrājumi vai citi aktīvi, kuri dod ienākumus ārvalstu valūtās, bet priekš citiem viņi eiro negrib, jo acīmredzot cer, ka eiro neieviešana nesīs sabrukumu, kurš tad visu uz pasaules kaut kā pārveidos par labu viņiem. Nu jā, viņiem man īpaši nav ko teikt.

Taču ir cits eiroskeptiķis. Tāds, kurš Latviju mīl, bet viņš ir vīlies, netic nekam un uzskata, ka eiro ir elites projekts, ar kuru viņam nav nekāda sakara. Pie viņa gan es vēršos: – Tu, “neticu nekam” eiroskeptiķi, vai tiešām Tu esi pārliecināts, ka ieriebsi kādam citam, nevis kārtējo reizi pats sev? Ceru, ka jau nākamajā dienā pēc balsojuma pret eiro ieviešanu es, ejot pa ielu, neredzēšu Tevi valūtas maiņas punktā, mainot tā mīlētos latus… pret ko īsti? … pret eiro.

Autors ir cand.oecon, Latvijas Bankas ekonomists