Par reālām atzītas Latvijas nākotnes makroekonomiskās prognozes un arī nākamā gada budžeta deficīta mērķi
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē vismaz 5% apmērā vai nedaudz augstāku, sacīja SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars. Šāds izaugsmes temps tiks sasniegts, neskatoties uz recesiju eirozonā, vēsta „Nozare.lv”.
2013.gadā ekonomikas izaugsmes temps varētu nedaudz vājināties bāzes efektu dēļ un arī situācijas eirozonā dēļ, taču vidējā termiņā izaugsme atkal atgūsies.
Aijars atzīmēja, ka Latvijā būtiski ir samazinājusies inflācija. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā inflācija saglabāsies zema.
SVF prognozē, ka labie eksporta izaugsmes rādītāji ļaus saglabāt maksājumu bilances tekošā konta deficītu aptuveni 2% līmenī, neskatoties uz to, ka atkopjas arī imports. Vidējā termiņā tekošā konta deficīts varētu palielināties, taču tas saglabāsies ilgtspējīgās robežās, teikts SVF vērtējumā.
SVF ieskatā, kopumā Latvijas tautsaimniecības izredzes vidējā termiņā vērtējamas labi, lai gan riskus rada vājā ārējā vide. Ja nelabvēlīgie apstākļi eirozonā izraisīs stresu finanšu tirgos, varētu kāpt Latvijas aizņemšanās izmaksas. Ja Latvijas partnervalstīs Eiropā ieilgs lejupslīde, arī Latvijas atkopšanās palēnināsies un kāps tekošā konta deficīts. Latvijai ir izaugsmes potenciāls, ja tā spēs piesaistīt lielākas ārējās tiešās investīcijas un ātrāk radīt darba vietas. Lielākas izredzes īstenot pozitīvu Latvijas tautsaimniecības tālākas izaugsmes scenāriju ir gadījumā, ja pilnībā tiks īstenotas nepieciešamās strukturālās reformas, norāda SVF.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka būtiskākie jautājumi sarunā ar starptautiskajiem aizdevējiem bija saistīti ar makroekonomisko situāciju un nākamā gada budžetu. Starptautiskie aizdevēji atzina par reālām Latvijas nākotnes makroekonomiskās prognozes un arī nākamā gada budžeta deficīta mērķus. Tāpat starptautiskie aizdevēji apstiprināja prognozi, ka šā gada ekonomiskā izaugsme Latvijā ir sagaidāma ap 5% pretstatā oficiālajai prognozei, kas paredz tautsaimniecības izaugsmi 4% apmērā.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka SVF misijas vadītājs atzina Latvija pievienošanos eirozonai 2014.gadā par reālu mērķi, uzsvēra Dombrovskis.
Otrā starptautisko aizdevēju pēcprogrammas uzraudzības misija sākās novembra vidū un noslēdzas otrdien. Tās laikā tiek izvērtēta Latvijas starptautisko saistību izpilde un ekonomikas atveseļošanās progress.
Pēcuzraudzības misijā piedalās Eiropas Komisijas, SVF un Pasaules Bankas eksperti. Galvenās lietas, par kurām interesējas Latvijas partneri, ir strukturālo kritēriju izpilde, kas tika fiksēti Saprašanās memorandā, kā arī nākamā gada valsts budžets un makroekonomiskie rādītāji.
Starptautiskā aizdevuma programma ilga trīs gadus, kopumā Latvijai programmā bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). 2011.gada 22.decembrī SVF valde izskatīja pēdējo SVF misijas pārskata ziņojumu par Latvijas paveikto un atbalstīja starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanu. Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja nedaudz vairāk nekā pusi – 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu).
Starptautiskā finanšu palīdzība tika piešķirta ar nosacījumu, ka Latvija šajā laikā veiks virkni pasākumu monetārās, fiskālās un finanšu politikas jomās, kā arī strukturālās reformas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.
Starptautiskā aizdevuma programmas atmaksa sākta šogad, savukārt pēdējais maksājums Latvijai jāveic 2025.gadā.
Pēcprogrammas uzraudzības misijas Latvijā notiks divas reizes gadā līdz brīdim, kamēr Latvija būs atmaksājusi 80% no SVF aizdevuma un 70% no Eiropas Komisijas aizdevuma.
Komentāri (24)