Īrijas latvieši aicina viņiem piemērot repatriācijas likumu • IR.lv

Īrijas latvieši aicina viņiem piemērot repatriācijas likumu

38
Īrijas zemo cenu lidsabiedrība aizveduis daudzus latviešus uz jaunām mājām un darbu zaļajā salā. Foto: Ieva Čīka, LETA

Ekonomists: emigrējušo atgriešanās atkarīga no darba vietām un algas

Jaunizveidotā Īrijas latviešu nacionālajā padome (ĪLNP) aicina valdību veicināt neatkarības gados aizbraukušo valsts iedzīvotāju atgriešanos, piemērojot repatriācijas likuma normas, tajā skaitā, sniedzot arī materiālus pabalstus, pirmdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.

Īrijā dzīvojošo latviešu kolektīvi apvienojušies organizācijā – ĪLNP, kuras mērķis ir centralizēti aizstāvēt Īrijas latviešu intereses, kā arī rūpēties par nacionālās izglītības un kultūras saglabāšanu, ziņo LETA. ĪLNP apvieno lielāko daļu Īrijā esošo latviešu kolektīvu – korus, ansambļus, deju kopas, biedrības, mūzikas un sporta skolas, kā arī bērnu nedēļas nogales skoliņas.

Padomes dibināšanas iniciatore, portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktore Laima Ozola norāda, ka augustā dibinātā organizācija reģistrēta Latvijā, jo Īrijas latvieši vēlas, lai viņu viedokli sadzird arī Latvijas valdība, lemjot par jautājumiem, kas vistiešākajā veidā skar ārzemēs mītošos tautiešus.

“Kā priekšnoteikumu, lai veicinātu tautiešu atgriešanos dzimtenē, ĪLNP vēlas ieteikt repatriācijas likuma piemērošanu arī tiem, kas no Latvijas aizbrauca pēc 1990.gada 4.maija,” vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) norāda Īrijā strādājošie.

“Ja pašvaldību mājokļi, pabalsti, arī pabalsts ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai un ikmēneša pabalsts 90% apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks, būtu pieejami arī tiem, kuri no Latvijas aizbrauca pēc 1990.gada 4.maija, Latvijā atgrieztos tie tautieši, kuri kļuviši par ekonomiskās krīzes upuriem Īrijā un citur,” skaidro Ozola.

Pēc viņas teiktā, ja šādas izmaiņas likumā tiktu veiktas, tad valdība ar darbiem apliecinātu, ka tiešām vēlas Latvijas valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē, kā arī tiktu pārtraukta nevajadzīga latviešu dalīšana trimdniekos un emigrantos. Viņa apliecina, ka daļa Latvijas pilsoņu Īrijā dzīvo, pārtiekot no sociālajiem pabalstiem, bet daļa kļuvuši par bezpajumtniekiem. Kā apgalvo Ozola, lielākā daļa valstu materiāli stimulē savu pilsoņu atgriešanos, bet ne Latvija.

Tomēr “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks pirmdien LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās būs atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, to veicinās pietiekami labi apmaksātu darbavietu izveide, informē „Delfi.lv”.

Aizvadītajos gados Latviju skārusi augsta emigrācija un jāsper konkrēti soļi ar mērķi panākt iedzīvotāju atgriešanos. Zinot, ka iedzīvotāji ir aizbraukuši, jo nav spējuši atrast darbu vai arī vilināti par darbu ārvalstīs saņemt lielāku algu, valstij jārīkojas konkrēti. Ja Latvijas ekonomika būs strauji augoša, taps darba vietas un atlagojuma līmenis pieaugs, iedzīvotājiem būs lielāka vēlme atgriezties, teica Kazāks.

 

Komentāri (38)

mary75 17.09.2012. 11.47

Viena daļa labprāt atgriezīsies, lai saņemtu te pabalstus, un, kad tā nauda būs notērēta, atkal aizbrauks.
Manuprāt, vajadzētu nevis pabalstus, bet, piedāvāt šeit darbavietas tur, kur trūkst strādnieku, tad noslēgt līgumu uz noteiktu laiku, ka viņi te arī strādās, un tikai tad var iedod kādu pārcelšanās pabalstu.
Ja tagad pret šo grupu būs kāda īpaša attieksme, tas būs netaisnīgi pret tiem, kas te dzīvoja visu laiku.

+9
-1
Atbildēt

2

    vegan > mary75 17.09.2012. 16.27

    Hmm, vai maz savā laikā (un vēl joprojām) aizbraucēji ir atbalstījuši palikušos?

    Nedomāju, ka kāds uz Latviju dosies pabalstu dēļ.. Katram ir sava motivācija, un lai arī izskatās, ka ekonomiskie apstākļi ir šo kopu iekustinājusi, ticu ka vairums ir vienkārši sailgojies pēc tēva mājām. Pārvākšanās vienmēr ir dārga un sarežģīta, arī iedzīvoties nav viegli. Cilvēki tieši tādēļ par pabalstiem runā, ka nevēlas, lai iznāk tā, ka beigās ir atkal spiesti aizbraukt.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Egitazz > mary75 17.09.2012. 14.43

    tā arī būs tā lielāka problēma-kā izskaidrot un pamatot palikušiem, kāpēc viņi, pārciešot krīzi un paliekot šeit, ar saviem nodokļiem atbalsta atbraucējus, nevis paši saņem kādus bonusus.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

lpb 17.09.2012. 09.21

Vai neveiksminieks, kurš Īrijā dzīvo no pabalstiem ir vajadzīgs šeit? Vēl viens, kurš dzīvos uz pabalstiem novājinādams jau tā ne pārāk spēcīgo Latvijas ekonomiku? Priekš kam? Statistikai? Neproti dzīvot īrijā, nepratīsi arī Latvijā un sēdēsi uz kakla Latvijas sociālajai sistēmai. Priekš kam…

+11
-4
Atbildēt

0

kristaps_drone 17.09.2012. 09.37

Tomēr pirmām kārtām repatriācijas likums mums ir vajadzīgs, lai izdarītu to, kar ko bija jāsāk pirms 20 gadiem – lai veicinātu un atvieglotu okupantu, kolonistu un viņu pēcteču atgriešanos viņu dzimtenē vai palīdzētu pārcelties uz dzīvi tanīs valstīs, kas ir līdzvainīgas Latvijas okupācijā – uz Vāciju ( Molotova – Ribentropa pakts), ASV, Lielbritānija utt. (pēc 2. pas. kara klusējot piekrita, ka krievija patur Baltiju sev).

+10
-4
Atbildēt

4

    dace_roze_lmt_lv > kristaps_drone 17.09.2012. 11.38

    “Magnijs Kolpant, ja šī valsts ir tā, kur viņi grib dzīvot, tad būtu loģiski, ja viņi piedalītos tās celšanā, nevis graušanā ar divvalodības pieprasīšanu”

    – Bet divvalodības pieprasīšana nevis grauj, bet tieši ceļ Latviju saulītē. Jo tikai savstarpēja cieņa jeb, respektīvi, ar likumu ieviesta divvalodība ir spējīga pacelt Latvijas valsti no tagadēja apspiesta un apsmieta stāvokļa.

    0
    -12
    Atbildēt

    0

    Egitazz > kristaps_drone 17.09.2012. 14.35

    Magnijs
    kāpēc viņi grib šeit Krieviju? Negrib. referendums bija tikai apliecinājums bezjēdzīgai, nemākulīgai latviešu politikai, tas bija tās loģisks iznākums.

    kaut gan es sliecos domāt, ka tā politika nemaz tāda nebija, tieši otrādi-pārdomāta politika, ka šeit izveidot tādu nelojālo skaitu, uzturēt to un izmantot reizi 4 gados vai pēc nepieciešamības. SC, PCTVL un Lidnermanis ir sekas, nevis cēloņi.

    SC nav ideāls, bet tagad es vispār neredzu citu variantu, par kuru balsot.

    Starp citu, Ušakovs kā visu šo cilvēku priekšstāvis šo rakstura iezīmi rāda gana spilgti – kad viņš izdara kaut ko cūcīgu un viņu lūdz atbildēt par savu rīcību, viņš regulāri sāk mētāties ar apvainojumiem politisko konkurentu virzienā.
    ====
    tas ir raksturīgs visiem politiķiem, nesaprotu, kāpēc to nevar darīt Ušakovs. tā var tikai latvieši?

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Egitazz > kristaps_drone 17.09.2012. 09.46

    un ja viņi negrib? vai prasa lielu kompensāciju?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > kristaps_drone 17.09.2012. 10.51

    Kolpant, ja šī valsts ir tā, kur viņi grib dzīvot, tad būtu loģiski, ja viņi piedalītos tās celšanā, nevis graušanā ar divvalodības pieprasīšanu un balsošanu par valsts ienaidniekiem SC, un citiem sabotāžas aktiem. Citādi jocīgi – it kā grib Krieviju šeit, bet paši uz Krieviju ne; it kā grib dzīvot kā Rietumos, bet paši turp pārcelties vai šeit uzcelt rietumniecisku valsti negrib. Vai viņi paši vispār zina, ko īsti grib? Varbūt grib tikai čīkstēt un apsaukāt latviešus par nacistiem? Starp citu, Ušakovs kā visu šo cilvēku priekšstāvis šo rakstura iezīmi rāda gana spilgti – kad viņš izdara kaut ko cūcīgu un viņu lūdz atbildēt par savu rīcību, viņš regulāri sāk mētāties ar apvainojumiem politisko konkurentu virzienā. Acīmredzot tāds ir viņa dzīves uzskats – vienmēr vainīgi ir citi. Ja viņa elektorātam šāda attieksme ir pa prātam, tad tas kaut ko pasaka arī par pašu elektorātu.

    Lai Tevi neaizvainotu, gribu piebilst, ka ne visi krievi ir tādi. Un tie, kas nav tādi; tie, kas vēlas, lai Latvija ir stipra, rietumnieciska valsts un paši ar savu rīcību, tai skaitā ar latviešu valodas apgūšanu, to palīdz īstenot – tie ir mani draugi.

    +14
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu