Divos gados uzturēšanās atļauju „tirgošana”devusi 154 miljonus latu

Pēdējā gada laikā ārvalstnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā uzturēšanās atļauju saņemšanai bijuši niecīgi

Divu gadu laikā jeb no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūlijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 154,05 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati, kas iekļauti valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.

Pēdējā gada laikā – no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam – Latvijā veiktās investīcijas, kuras ārzemnieki uzrādījuši uzturēšanās atļauju saņemšanai, palielinājušās par 88,3 miljoniem latu jeb 2,3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ziņo LETA.

2010.gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi ir aktivizējuši ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās – Rīgā un Jūrmalā.

No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar analoģisku laika periodu gadu iepriekš, nekustamā īpašuma iegādes darījumu summas īpatsvars ir pieaudzis no 68,2% līdz 81,5% no kopējās Imigrācijas likumā noteikto attiecināmo gadījumu investīciju summas.

Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, pēdējā gada laikā ir bijuši ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā – 14,9%. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, šis īpatsvars gan ir divreiz samazinājies, taču investīciju apjoms pieaudzis par aptuveni 2,9 miljoniem latu.

“Šie darījumi veicina Latvijas banku bilanču sakārtošanu, bet ne vienmēr tieši kalpo kā resursi investīcijām pamatlīdzekļos, kā tautsaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas procesa pamatam,” teikts valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.

No kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas pēdējā gada laikā izdarītie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 3,6%, kas monetārā izteiksmē sasniedz 5,6 miljonus latus, tas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā.

Analizējot “Lursoft” informāciju par konkrētajām kapitālsabiedrībām, informatīvā ziņojuma sagatavotāji secinājuši, ka ārvalstnieki salīdzinoši bieži izvēlas investēt tādās Latvijas kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, izīrēšanu un pārvaldīšanu, bet nevis ar preču ražošanu vai produktu izstrādi.

Ziņojuma autori arī izdarījuši secinājumu, ka pēdējā gada laikā ārvalstnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā uzturēšanās atļauju saņemšanai tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā ir bijuši niecīgi, salīdzinot ar pārējām Imigrācijas likumā noteiktajām attiecināmajām investīcijām. Niecīgā ieguldījumu daļa kapitālsabiedrību pamatkapitālā varētu liecināt par to, ka ārvalstu investīciju piesaistīšanai būtiskāki ir citi instrumenti investoru motivācijai.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) otrdien valdības sēdē iebilda, ka ziņojumā nav norādīts, kā uzturēšanās atļauju izsniegšana veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, ir vienīgi redzams, kādu ietekmi tā atstājusi uz nekustamā īpašuma tirgu.

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra – nevar apgalvot, ka nekāds labums Latvijai no šīs politikas nav, jo, piemēram, uzņēmējs no Krievijas vispirms nopērk sev mājokli Latvijā, bet pēc tam pārceļ uz Latviju arī savu ražotni.

“Lai nopietni spriestu, cik šī politika sekmīgi darbojas, ir jāskatās dziļāk par formālo statistiku, kas uzrāda datus par atļauju iegūšanu,” sacīja Pavļuts, piebilstot, ka papildus nepieciešami detalizēti pētījumi par Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību. Viņš arī aicināja meklēt pozitīvos piemērus no uzturēšanās atļauju izsniegšanas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) piekrita, ka nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus par šīs politikas tiešo un netiešo ietekmi uz tautsaimniecību.

Kā ziņots, 2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz arī iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā.