Saeima konceptuāli atbalsta šā gada budžeta grozījumus

Šie ir pirmie budžeta grozījumi piecu gadu laikā, ar kuriem valdība papildu līdzekļus piešķir prioritāriem pasākumiem

Ārkārtas sēdē ar 87 balsīm “par” un vienu “pret” pirmajā lasījumā Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja šā gada budžeta grozījumus, kas paredz prioritārajiem pasākumiem sadalīt papildu 70 miljonus latu. Kā teica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), šie ir pirmie budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, ar kuriem valdība prioritāriem pasākumiem piešķir papildus finansējumu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.augusts plkst.12, savukārt 13.septembrī budžeta grozījumus plānots skatīt Saeimas sēdē, ziņo LETA.

Dombrovskis, uzrunājot Saeimu, aicināja atbalstīt budžeta grozījumus un arī paturēt prātā nesenās krīzes mācības. “Laikā, kad, ekonomikai atlabstot un nodokļu ieņēmumiem pieaugot, Valsts kasē parādās papildu līdzekļi, aicinu neieslīgt eiforijā un nepakļauties “trekno gadu” kārdinājumam spiest gāzi grīdā,” sacīja valdības vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valsts uzvedības modeli, jo nespēja tikt galā ar budžetu uzreiz atspoguļojas valstu kredītreitingos un naudas cenā, līdz ar to finansiālā stabilitāte un stingra fiskālā disciplīna ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums.

Premjers vērsa deputātu uzmanību, ka ārējais ekonomiskais fons joprojām saglabājas nelabvēlīgs. Šie budžeta grozījumi tiek veikti laikā, kad pasaules ekonomikā, pretēji prognozēm, vēl nav izdevies panākt stabilizāciju un atsevišķas eirozonas valstis joprojām atrodas “spēcīgas turbulences zonā”.

Vienlaikus Dombrovskis akcentēja, ka Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šā gada pirmajā pusgadā ir straujāk augošā Eiropas Savienības (ES) ekonomika. Izdevumu palielināšana patlaban esot iespējama, pateicoties pozitīvai ekonomiskās izaugsmes dinamikai un cīņai ar ēnu ekonomiku. Tāpat kopš pagājušā gada otrās puses ir iezīmējies arī iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas norāda uz to, ka valsts ekonomika ir nostabilizējusies un iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē, sacīja Dombrovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka budžeta grozījumu galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra. Turklāt lielākā daļa no atbalstītajiem pasākumiem ir bez bāzes efekta, proti, tie ir vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Līdz ar to ir pamats 2012.gada valsts budžeta grozījumus vērtēt kā fiskālās politikas pasākumu, kas vienreizēji risina atsevišķas krīzes laika izsauktās problēmas, skaidroja Dombrovskis.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzsvēra, ka ļoti svarīgi īstenot atbildīgu fiskālu politiku. Viņš akcentēja, ka turpmāk ir ļoti svarīgi īstenot pretciklisku fiskālo politiku, proti, ekonomikas augšupejas fāzē jāīsteno ierobežojošā fiskālā politika, bet lejupslīdes laikā – ekonomisko attīstību stiprinošā fiskālā politika.

Ministrs vērsa deputātu uzmanību, ka valsts budžets nav sabalansēts, tāpēc papildu līdzekļi jāpiešķir atbilstoši noteiktajām prioritātēm.

Vairāki opozīcijas un arī pie frakcijām nepiederošie deputāti veltīja kritiku šā gada budžeta grozījumiem. Politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins teica, ka nav zināms, vai papildus piešķiramais naudas apmērs ir izvēlēts korekti, jo nav zināms Valsts kases patiesais stāvoklis. Viņš arī norādīja uz nepietiekamu skolotāju algu pieaugumu.

Deputāte Elīna Siliņa norādīja uz vairākiem papildu izdevumiem, par kuriem būtu jādiskutē, piemēram, Saeimai plānots piešķirt 1,7 miljonus latu ēkas iegādei, taču neesot izpildīts “mājasdarbs” – netika vērtēts tas, cik efektīvi tiek izmantoti esošie resursi.

Tāpat deputāti atbalstīja likumprojektus, kas iekļauti vienotā paketē ar budžeta grozījumiem – izmaiņas Invaliditātes likumā un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

Šā gada budžeta grozījumi vislielāko papildu finansējumu paredz Satiksmes ministrijai – 20,6 miljoni latu, Veselības ministrijai papildu finansējums paredzēts 19,5 miljonu latu, Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna īstenošanai 1,1 miljons latu, rindu mazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem, diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu samaksai 7,4 miljonu latu apmērā.

Kultūras ministrijai papildu piešķirs 5,1 miljonu latu, Labklājības ministrijas vajadzībām – 3,9 miljonus latu, Zemkopības ministrijai – 2,3 miljonus latu, Ārlietu ministrijai – 402 000 latu, Iekšlietu ministrijai – 3,9 miljonu latu, Izglītības un zinātnes ministrijai – 3,2 miljonu latu.

Izdevumu pieaugums plānots atbilstoši valsts ilgtermiņa izaugsmes rādītājiem un ievērojot Eiropas Savienības noteikumus valsts budžeta deficītu 2013.gadā samazināt par 0,5%, informēja Finanšu ministrijā.