Par dalību Vecrīgas grautiņos piespriež 100 piespiedu darba stundas

Notiesātais ir pirmais no 68 personām, kas apsūdzētas Vecrīgas demolēšanā, viņš savu vainu atzīst

Vienam no 68 Vecrīgas grautiņos apsūdzētajiem – Artūram Šternbergam – pirmdien Rīgas apgabaltiesa piesprieda 100 stundas piespiedu darba, vēsta LETA. Tiesa šodien pasludināja saīsināto spriedumu, bet motivējošais spriedums būs pieejams 27.augustā.

Šternbergs tiek apsūdzēts par dalību 2009.gada Vecrīgas grautiņos. Viņš ir pirmais no kopumā par grautiņiem apsūdzētajām 68 personām, kuram tiesa piespriedusi sodu.

Ne pats apsūdzētais, ne viņa aizstāvis tiesā uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Prokurors tiesu debatēs tiesu bija lūdzis apsūdzēto sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu un policijas kontroli uz trim gadiem un vienu mēnesi.

Tiesa, nolasot saīsināto spriedumu, norādīja, ka tā, taisot spriedumu, piemērojusi Krimināllikuma 49.panta nosacījumus – par vieglāka soda noteikšanu, nekā likumā paredzētais sods. Proti, minētais likuma pants nosaka, – “ja tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka soda veidu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, spriedumā obligāti norādot šāda nolēmuma motīvus”.

Prokurore Līga Sudakova pēc sprieduma nolasīšanas norādīja, ka tikai pēc iepazīšanās ar motivējošo spriedumu prokuratūra vērtēs, vai to pārsūdzēt. Prokurorei pagaidām neesot skaidrs, kādēļ tiesa piemērojusi Krimināllikuma 49.panta nosacījumus.

Šternbergs esot aktīvi piedalījies grautiņos – metis ar akmeņiem, izsitis kādas ēkas loga stiklus, kā arī kopā ar citiem nekārtību cēlājiem mēģinājis apgāzt mikroautobusu.

Sākotnēji kopā ar Šternbergu no pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā bija paredzēts tiesāt arī Mareku Laizānu, kurš vairākas reizes uz tiesas sēdēm neieradās. Tiesa nolēma izdalīt atsevišķu lietu pret Laizānu, un viņš patlaban izsludināts meklēšanā. Laizānam kā drošības līdzekli nolemts piemērot apcietinājumu.

Šternbergs savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā atzinis, bet Laizāns iepriekš noliedza.

Tā dēvēto 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu, kurā apsūdzētas 68 personas, Rīgas apgabaltiesa sadalījusi vairākās daļās.

No 13.janvāra grautiņu kriminālprocesa izdalītas arī apsūdzības pret sešām personām, kuras izvairījās no pirmstiesas izmeklēšanas un kuru atrašanās vieta nebija zināma, teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne. Savukārt pret divām personām tiesai jau iepriekš tika nodota krimināllieta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Laizāns un Šternbergs ir divi no tiem sešiem cilvēkiem, pret kuriem apsūdzības tika izdalītas, jo viņu atrašanās vieta iepriekš nebija zināma.

2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi – tika izsisti logi vairākām ēkām, stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja a/s “Latvijas balzams” produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns “Fīlings”. Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.