Eduarda Andersa grāmata var kalpot par pamatu kvalitatīvi jaunai izpratnei latviešu un ebreju attiecībās
Eduarda Andersa „Latviešu vidū HOLOKAUSTA LAIKĀ” (Jumava, 2011) ilgu laiku grāmatu plauktā uzlūkoju kā otršķirīgu lasāmvielu. Ko gan viens Latvijas ebrejs vēl varētu uzrakstīt, kad ir jau Valentīnas Freimanes „Ardievu, Atlantīda”!? Tagad teikšu: Andersa un Freimanes grāmatas lieliski papildina viena otru.
Abas grāmatas ir labs pamats cilvēciskai sapratnei starp latviešiem un ebrejiem. Abi autori ir ar pasaules redzējumu, kas varētu līdzēt latviešiem labāk saprast, kā savu vēsturi stāstīt ārzemniekiem.
Anderss, tāpat kā Freimane, no savas pieredzes cilvēciskā skatījuma izvērtē Latvijas un pasaules dramatiskos vēstures notikumus. Ja Freimane vairāk jūtama kā šerpa dāma, tad Anderss ir ļoti mierīgs, līdzsvarots kungs. Freimane ir vairāk mākslinieciska, Anderss pragmatiskāks eksaktās jomas zinātnieks. Freimane dzirksteļo, Anderss ir vienmērīga gaisma. Freimane reizēm varbūt iedzeļ latviešiem – bet ne nepelnīti, Anderss varbūt ir dzēlīgāks pret pašiem ebrejiem.
Par Freimanes grāmatu visi jau zina. Tāpēc šoreiz vairāk pievērsīšu uzmanību Eduarda Andersa grāmatai. Domāju, ka Anderss nostiprina dažas nenovērtētas kvalitātes latviešu un ebreju attiecībās, vienlaicīgi apgāžot iesakņojušos nelabvēlīgus domāšanas stereotipus.
Salīdzinājumā ar Freimanes Parīzi, Berlīni un Rīgu, Andersa bērnība aizritējusi provinciālajā Liepājā. Vēlāk gan Anderss kļuva par pasaules līmeņa zinātnieku ASV. Žēl, ka Latvija gana maz spējusi Andersu uzskatīt par savējo, lai gan pats no Liepājas ebreju ģimenes nākušais zinātnieks, šķiet, būtu visnotaļ pretimnākošs arī latviskajai identitātei.
Latvieši nereti ebrejus piesauc par paraugu, kā savējiem būtu jāgādā citam par citu. Tikai nezinu, vai būtu daudz tādu latviešu, kuri gribētu mainīties ar ebreju likteni.
Anderss kliedē latviešu vidū bieži sastopamo priekšstatu par ebrejiem kā vienotu un viendabīgu kopumu. Pirmskara Latvijā viņš redz gan Kurzemes vāciskos ebrejus, gan arī krieviskos ebrejus. Pēckara gados viņš ir norobežojies no cionistiem. Arī šodienas notikumos Anderss ir kritisks pret Eifraima Zurofa darbības metodēm.
Anderss norāda uz diezgan savrupu ebreju vidi, kurā viņš pavadīja savu bērnību. Savrupība no pārējās sabiedrības vairāk bija raksturīga ebreju izglītotajam un turīgajam slānim. Tas gan nebūtu nekas unikāls, jo pie vācbaltiešiem atradīsim gluži to pašu. Ebreju savrupību varēja pastiprināt reliģisko tradīciju ietekme. Tas arī latviešiem varēja radīt priekšstatu, ka ebreji ir kaut kas savāds, neizdibināms, pasvešs. Varbūt tas bezapziņā radināja pie sajūtas, ka tas, kas notiek ar ebrejiem, nenotiek ar mums.
Savrupā bērnības dzīve Andersam pusaudža gados nebija šķērslis justies kā Latvijas patriotam. Lai gan viņam nepaliek nepamanīta Ulmaņa nacionālā politika, kas ierobežoja minoritātes, tomēr kopumā Ulmaņlaikus savā dzīvē viņš atceras kā „brīnišķīgi bezrūpīgus gadus”. Likumsakarīga ir Andersa ebreju negatīvā attieksme pret padomju okupāciju. Domāju, ka latviešu vidū gana neapjausta ir patiesība, ka Baigais gads bija baigs un iznīcinošs arī Latvijas ebreju elitei. Šķiet, ka latvieši vairāk pamanījuši ebreju lumpenizētos slāņus, kuri padomju varu sagaidīja ar simpātijām un cerībām.
Tie, kuri kāri uzskaita ebrejus starp NKVD briesmoņiem, atstāj bez ievērības faktus, vai tie bija Latvijas ebreji.
Nacistiskā agresīvā antisemītisma propaganda visu samaisīja vienā katlā. Latvieši ne vienmēr tur daudz šķirojuši. Tas ir tas pats, kas visus latviešus mest pār vienu kārti kā negantus „žīdu šāvējus”. Anderss to godprātīgi ir pamanījis un prasa atšķirīgu attieksmi ne tikai pret latviešu leģionāriem, bet arī uzskata, ka pat policijas bataljonos dienējušos nevar visus mērīt ar vienu auklu.
Latviešu vēsturiskās situācijas izpratnei ļoti vērtīgs ir Andersa salīdzinājums ar Somiju: „Latviešiem, kuriem Padomju Savienība bija nolaupījusi viņu valsti, droši vien bija tikpat lielas tiesības kā somiem iesaistīties cīņā pret to pašu ienaidnieku. Kā somi, tā latvieši cīnījās nevis par Hitleru, bet pret Staļinu! Neviens nenosoda somus par cīnīšanos pret asiņaino tirānu, un nevienam nevajadzētu nosodīt latviešus par cīnīšanos pret to pašu ienaidnieku – tikai tāpēc, ka tie bija spiesti to darīt, tērpti nacistu uniformās ar SS nozīmēm, zem nacistu karogiem un ģenerāļiem.”
Atliek cerēt, ka šie tik saprotošie vārdi neaizmiglos latviešu vēsturisko atmiņu arī par to necilvēcību, kas Latvijā tika pastrādāta pret ebrejiem – un ne bez latviešu līdzdalības. Te nav runa par vainas apziņas uzņemšanos, bet gan par spēju kritiski paraudzīties uz vēsturi. Par spēju sajust kopīgu Latvijas, kopīgu cilvēcisku sāpi.
Cik daudz latviešu bija aktīvi vai pasīvi holokausta īstenotāji? Anderss ar eksaktu precizitāti pierāda, ka tas bijis niecīgs mazākums. Lai gan Andersa aprēķini ir latviešiem ļoti labvēlīgi, tomēr kopumā tādu rēķināšanu – cik kurš kuru nogalinājis, kurš pirmais bijis vainīgs – uzskatu par ļoti bīstamu metodi. Vairumā gadījumu tā vedīs tikai strupceļā. Taču Anderss kategoriski nostājas pret kolektīvās vainas un atbildības pieprasīšanu.
Mums jābūt pateicīgiem Andersam par vēl kādu uzskaitījumu, pret ko latvieši paši nav bijuši gana vērīgi. Daudz vairāk nekā tagad apzināmies ir to latviešu, kuri par spīti visām briesmām ir piedalījušies ebreju glābšanā. Vidusmēra latvietis kaut ko zinās vienīgi par Žani Lipki.
Vēsture ir daudz cilvēcīgāka nekā to mēs atrodam mācību grāmatās. Cilvēcīgāka gan savā nežēlībā un nekrietnumā, gan arī līdzjūtībā un cildenumā.
Runājot par ebreju un latviešu attiecībām, šķiet, joprojām esam pārlieku iesprūduši karojošas propagandas klišejās.
Eduarda Andersa, tāpat kā Valentīnas Freimanes grāmata ir cilvēcisks skatījums, kas var kalpot par pamatu kvalitatīvi jaunai izpratnei latviešu un ebreju attiecībās. Tāda izpratne ļautu arī pārvarēt latviešu un ebreju pretnostatījumu.
Paliek jautājums, vai latvieši spēj pieņemt Freimani un Andersu, cilvēkus ar pasaules redzējumu, kā savējos? Kā latviešus? Plašākā kontekstā runa ir par spēju līdztekus etniski nacionālajai kultūras tradīcijai saskatīt un pielietot savā izaugsmē arī latviski multikulturālo tradīciju. Ar to es domāju latviešu, vācbaltiešu, ebreju, pirmskara Latvijas krievu kultūras savijumu. Tas ir aizmirsts, neizmantots potenciāls jaunam Latvijas izrāvienam, ko tagad tik cerīgi daudzinām. Pieņemu, ka ar to tiek domāts arī garīgs izrāviens.
Autors ir 11.Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK), Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs
Komentāri (104)
buchamona 13.07.2012. 13.38
… Domāju, ka latviešu vidū gana neapjausta ir patiesība, ka Baigais gads bija baigs un iznīcinošs arī Latvijas ebreju elitei. Šķiet, ka latvieši vairāk pamanījuši ebreju lumpenizētos slāņus, kuri padomju varu sagaidīja ar simpātijām un cerībām…++++ diemžēl arī šodien ēbrēju ” lumpenizētie slāņi” ir tie, kuri, aktīvi veidojot LV putinistu kodolu Latvijā, lielas daļas Latvijas iedzīvotāju acīs ir spējuši personificēt sevi ar visu Latvijas ēbrēju kopienu. Vismaz pirmajā mirklī tāds iespaids rodas, sekojot līdzi Latvijas ” politiskajai virtuvei”
2
oktaavs > buchamona 13.07.2012. 19.24
Jo mazāk būs rakstu par latviešiem un ebrejiem, jo labāk visiem. Jau apnicis dancot kopējo deju pēc kopējās vispasaules stabulītes.
Mums pagaidām nav ko mīļu pateikt viens otram. Abi labi.
Ja kāds vēl joprojām mēģinās pierādīt, ka viņa tautieša līķis ir 1000x dārgāks un vērtīgāks, nekā visi pārejie cietušie, nošautie, badā mirušie un nomocītie, tad lai iet..
0
mary75 > buchamona 13.07.2012. 13.54
Tiem “lumpenizētiem ēbrejiem”, tāpat, kā lumpenizētie krieviem, vai lumpenizētiem latviešiem ar to nacionalitāti ir visai mazs sakars, tie ir tie “padomju cilvēki” vai “sovoki” pēc pārliecības, vai arī tādi, kuriem politika ir tikai bizness.
Man viņi galīgi neasocējas ar ēbreju kopienu vai ēbreju tautu, tie ēbreiji, kā jau jebkura tauta, galīgi nav kāda viendabīga masa, starp tiem ēbreju grupējumiem, vispār, valda ne mazāks kašķis un uzskatu dažādība, kā starp latviešiem.
0
dro 13.07.2012. 13.13
Latviešu vēsturiskās situācijas izpratnei ļoti vērtīgs ir Andersa salīdzinājums ar Somiju: „Latviešiem, kuriem Padomju Savienība bija nolaupījusi viņu valsti, droši vien bija tikpat lielas tiesības kā somiem iesaistīties cīņā pret to pašu ienaidnieku. Kā somi, tā latvieši cīnījās nevis par Hitleru, bet pret Staļinu! Neviens nenosoda somus par cīnīšanos pret asiņaino tirānu, un nevienam nevajadzētu nosodīt latviešus par cīnīšanos pret to pašu ienaidnieku – tikai tāpēc, ka tie bija spiesti to darīt, tērpti nacistu uniformās ar SS nozīmēm, zem nacistu karogiem un ģenerāļiem.”
Atliek cerēt, ka šie tik saprotošie vārdi neaizmiglos latviešu vēsturisko atmiņu arī par to necilvēcību, kas Latvijā tika pastrādāta pret ebrejiem – un ne bez latviešu līdzdalības. Te nav runa par vainas apziņas uzņemšanos, bet gan par spēju kritiski paraudzīties uz vēsturi. Par spēju sajust kopīgu Latvijas, kopīgu cilvēcisku sāpi.
__________________________
Tieši tā arī es domāju.
8
Egitazz > dro 13.07.2012. 14.02
un kā ir ar somu leģionāriem? viņi arī katru gadu iet pie sava Brīvības pieminekļa un viņus godā ar īpašām privilēģijām, salīdzinot ar tiem somiem, kuriem pagadās karot PSRS pusē?
vismaz es neko neesmu dzirdējis par somu “16.martu”
0
Signija Aizpuriete > dro 13.07.2012. 14.36
——kolpants
(..)
vismaz es neko neesmu dzirdējis par somu “16.martu”
==============================================================================
Vajag ieguglēt – Лапландская война – daudz interesanta var uzzināt par somiem, kas DOMĀJA:
‘(..)Боевыми действиями против немецких войск руководил финский генерал Ялмар Сииласвуо. В октябре-ноябре 1944 года он изгнал немецкие войска из большей части северной Финляндии.’
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9B%D0%B0%D0%BF%D0%BB%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B2%D0%BE%D0%B9%D0%BD%D0%B0
0
Signija Aizpuriete > dro 13.07.2012. 14.17
——–
Domā? Tad uzslavē Somijas augstāko politisko un militāro vadību, ka viņi 1944.g. septembrī (jau pēc Sabiedroto izcelšanās Francijā) beidzot apjēdza to pašu, ko Latvijas vadītāji 1939.g. oktobrī.
– ”Mēs sapratām, ka tas ir pagrieziena punkts Latvijas vēsturē, bet mēs arī sapratām, ka tikai tā var saglabāt latviešu tautu, nodrošināt tai mieru, nepieļaut, lai to aprītu Vācija” Vilhelms Munters (‘Pārdomas’)
Var jau arī turpināt A.Pētersona ‘Mums jāpārnāk…Latviešu karavīri – pēdējie Berlīnes aizstāvji’ garā – slavēt nacistu pusē karojošos, lai par somu rīcību – pagriežot stobrus pret nacistu Vāciju (Lapzemes karš) -NEDOMĀTU.
0
Signija Aizpuriete > dro 13.07.2012. 15.40
——–fretka Zini, Edža, man gan ir aizdomas,……
==============================================================================
Tad vajag I.Latkovska raksta virsrakstu pārlasīt, – jo pretējā gadījumā mēs no galvenās tēmas novirzīsimies?
‘ Par latviešiem un ebrejiem, par Latvijas izrāvienu ‘
– Saistībā ar somu rīcību 1944.g. septembrī es izcēlu vārdu ”DOMĀJA”, jo tagad arī vajadzēs stipri DOMĀT – citādi 2015.gadā, kad tiks atzīmēta 2. Pasaules kara beigu 70ā gadadiena nekāda diženā izrāviena var arī nebūt. Stipri tagad nāksies DOMĀT, lai te kādu saskaņu un saskaņotu rīcību spētu panākt. Kas te tagad latviešu, ebreju un krievu starpā notiek, ja ne aprakstītais Krilova fabulā par gulbi, līdaku un vēzi, kas bija iecerējuši vilkt vezumu?
http://www.youtube.com/watch?v=1M-U4Ev1az8
0
My Paradise, My Rules > dro 15.07.2012. 10.11
Vai somiem bija PSRS okupācija? vai viņiem nācās piedzīvot savas vēstures izkropļošanu? vai viņiem bija “atjaunotā valsts”, kurā joprojām nākas nemitīgi aizstāvēt un attaisnot sevi? Nē, viņiem savā zemē nevienam nekas nav bijis jāpierāda. Tāpēc droši vien izpaliek daudzas aktivitātes. Bet varbūt nemaz neizpaliek?
0
mārtiņš meiers_ > dro 13.07.2012. 19.36
kolpants un kā ir ar [..] somiem, kuriem pagadās karot PSRS pusē
_______________
Kādas vielas lietojam, ja šādus murgus spējam izdomāt?
0
dro > dro 13.07.2012. 15.07
kolpants. Vai tu pats sevi saproti? Ko tu šeit meklē? Tev taču vajadzētu saprast, ka šeit nevienu nepārliecināsi, jo tev nav ne zināšanu, ne vēlēšanās saprast šī portāla viesus. Vēl neticamāk, ka spēsi šeit atrast domubiedrus. Tātad mērķis tāds pats kā “antifašistiem” un Lindermanim.
0
Kaspars Špūle > dro 13.07.2012. 14.56
Zini, Edža, man gan ir aizdomas, ka paši somi savu ģenerāli Hjalmaru Silasvuo labāk zina kā Suomusalmi kaujas uzvarētāju, kur Somijas armija viņa vadībā no 1939. septembra līdz 1940. gada 8. janvārim sasita lupatās daudz lielākus krievu spēkus un ieguva milzīgu daudzumu trofeju.
Palasi arī tu Vikipēdiju:
http://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Suomussalmi
0
mary75 13.07.2012. 13.31
Laba Latkovska recenzija uz, acīmredzot, labu grāmatu, būs jāizlasa.
9
0
-4
Atbildēt
+5
-8
Atbildēt
+7
-9
Atbildēt
+7
-9
Atbildēt
+9
-9
Atbildēt
+8
-8
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+10
-8
Atbildēt
+8
-5
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > mary75 13.07.2012. 14.28
——-
Vidusmēra latvietis kaut ko zinās vienīgi par Žani Lipki.
==============================================================================
Izlasiet gan, varbūt, par vēl kādu ebreju glābeju ko uzzināsiet.
Starp citu, latviešu intelektuāļi zina kaut ko arī par tāda godavīra Bruno Rozentāla paveikto vācu nacistu okupācijas laikā Latvijā?
‘ Latvijas ebreju glābēju godina ASV Kongresā ‘
http://www.mfa.gov.lv/lv/rome/jaunumi/pazinojumi-presei/template/?pg=354&print=on
0
ilmisimo > mary75 13.07.2012. 20.14
…lamam un fretkai – muldēt tikai muldēšanas pēc…
______________________
mēs par Tevi fanuojam…
…. daudzas Zvaigznes jau fani nokaitina…
0
Kaspars Špūle > mary75 13.07.2012. 14.37
Kādi vēl intelektuāļi…
Tas ir Džeris.
0
mary75 > mary75 13.07.2012. 17.25
Ja tev visu laiku par mani un maniem komentāriem vien jādomā, kaut kas ar tevi nav kārtībā, tiešām izskatās pēc uzmācībām, varbūt, vajadzīga psihologa konsultācija?
0
Kaspars Špūle > mary75 13.07.2012. 16.38
Džeri, vai tad es ko sliktu par tevi uzrakstīju?
Man pat ir interesanti vērt vaļā komentus pie katra nākamā raksta un minēt – būs tur vismaz pieci Džera komentāri vai nebūs…
Ja ir tikai četri, tad jūtos vīlies, goda vārds :)
0
ilmisimo > mary75 13.07.2012. 16.05
…labu grāmatu, būs jāizlasa.
___________________ Tiešām?
Atkāpsies no principa-dzeris49 ir rakstītājs?
0
ilmisimo > mary75 14.07.2012. 11.09
…Širhans!…
____________ Ne gluži.
Bandarlogi IRŠU DĀRZĀ. Tie gan.
0
mary75 > mary75 13.07.2012. 16.21
Katram savi principi, lamam un fretkai – muldēt tikai muldēšanas pēc, ja ne par tēmu, tad par komentētājiem.
Laikam, uzmācības – teikt nav ko, bet, pirksti paši raksta.
0
andris902 > mary75 13.07.2012. 21.20
….o, Lama!….vai tik neesi multfilmu fans?…Širhans!…un…pašam savs Tabakijs…:)
0