Jaunās valdības kurss

Deklarācijā iezīmētas vairākas reformas, bet daudzviet nav skaidrs, ko jaunā koalīcija ar rakstīto ir gribējusi pateikt

Reformu un tiesiskuma koalīcija un valdība – tā sevi nodēvējuši vairāk nekā pirms mēneša ievēlētie tautas priekšstāvji, kam otrdien beidzot izdevās izveidot jauno valdību. Tās darba pamatā ir deklarācija par iecerēto darbību, tāpēc iepriekšējās Valda Dombrovska vadītās valdības deklarācijas un jaunās deklarācijas salīdzinājums sniedz vērtīgu informāciju par to, kādas izmaiņas un kurās jomās, salīdzinot ar līdzšinējo darbības kursu, varam gaidīt.

Jaunā deklarācija ir īsāka, bet līdz ar to arī mazāk detalizēta par iepriekšējo. Tas atspoguļojas arī galvenajās definētajās prioritātēs – jaunajā deklarācijā to ir mazāk un tās ir plašākas. Atšķirībā no iepriekšējās deklarācijas, prioritāšu daļā minēta gan saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, gan Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valsts piederīgo imigrācijas veicināšanai. Tālākajā deklarācijā gan ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi un viņu atgriešanās minēti tikai vienā punktā.

Reformu valdības reformas

Jaunā valdība apņēmusies īstenot vairākas reformas, tomēr pēc deklarācijas izlasīšanas nekļūst skaidrs, vai politiskajā līmenī vienprātība par konkrētu risinājumu ir vai nav panākta. Deklarācijā solīts izstrādāt un sagatavot ieviešanai no 2014.gada principiāli jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, „kas veicinātu maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu”.

Jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gana detalizēti stāstījis par sevis piedāvāto augstākās izglītības reformu, tāpēc fakts, ka deklarācijā formulējums ir nekonkrēts un pieļauj visdažādākos reformu variantus, liek prātot, vai valdības atbalsts būs tieši Ķīļa reformai vai kam citam. Izglītības jomā paustas vēl vairākas apņemšanās, kas ir šīs valdības jaunumi: princips „nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei” – bērniem no pusotra gada vecuma; finansējuma modelis „nauda seko bērnam līdz skolai” (šobrīd – līdz pašvaldībai); mācību sākšana 1.klasē no sešu gadu vecuma – solīts gan tikai izstrādāt priekšnoteikumus. Nevienam no šiem solījumiem termiņa nav.

Iepriekšējā deklarācijā bija solīts pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, bet šobrīd jau ir solījums samazināt darbaspēka nodokļus indikatīvi par 9 procentpunktiem. Tiesa gan, termiņš šīm izmaiņām nav noteikts, turklāt gan iepriekšējā, gan jaunajā deklarācijā solīts saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu – ap trešdaļu no IKP. Ja valdība darbaspēka nodokļu samazinājumu veiks, tikai trešdaļu kompensējot ar patēriņa un īpašuma nodokļu celšanu, bet divas trešdaļas kompensējot ar ēnu ekonomikas samazināšanu, kā tas ieskicēts deklarācijā, tad nodokļu slogam būtu jāsamazinās.

Izmaiņas paredzēts īstenot arī citās jomās. Piemēram, veselības nozarē valdība grasās plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu saistīt ar personificēto nodokļu maksāšanu. Tieslietu jomā savukārt plānots pārkārtot vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu, izlīdzinot tiesu noslodzi Latvijas reģionos. Bezdarbu valdība vēlas samazināt, ieviešot sociālās apdrošināšanas iemaksu vai UIN atlaižu stimulus uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus un jauniešus bez pieredzes. Tāpat valdība grasās gan piedāvāt 3.pensiju līmeņa uzkrājumus veicinošu stimulu paketi, gan izvērtēt iespējas apdrošināt 2.pensiju līmeņa uzkrāto pamatkapitālu pret zaudējumiem, gan apsvērt modeli papildu pensiju sistēmas līmeņa ieviešanai, kas paredz atbalstu vecumdienās par izaudzinātajiem bērniem.

Atšķirīgi uzstādījumi

Salīdzinot deklarācijas, var atrast arī citas atšķirības, kam varētu būt nozīme. Iepriekšējā deklarācijā attiecībā uz Krieviju bija divi uzstādījumi. Viens – par dialogu ar Krieviju visā divpusējo attiecību spektrā uz savstarpējas cieņas un līdztiesības pamatiem, otrs – par abpusēji izdevīgu attiecību ar Krieviju nostiprināšanu. Pirmais parādās arī jaunajā deklarācijā, bet otra tur nav. Vai iemesls ir Nacionālās apvienības ienākšana koalīcijā vai kāds cits, var vien minēt. Iepriekšējā deklarācijā bija solīts iespēju robežās atvērt diplomātiskas pārstāvniecības Latvijas ekonomikai potenciāli svarīgos reģionos – Dienvidaustrumu Āzijā, Latīņamerikā un arābu valstīs. Savukārt jaunajā deklarācijā solīts atbalstīt Latvijas uzņēmumus jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem Āzijas un Latīņamerikas reģionā. Tātad no fokusa pazudušas arābu valstis.

Iepriekš uzstādījums bija ieviest reālu vidēja termiņa budžeta plānošanu, sākot ar 2012.gadu, tagad termiņš ir pārlikts uz 2014.gadu. Jaunajā deklarācijā vairs nav solījuma atbalstīt lieljaudas elektrostacijas celtniecību Liepājā, bet ir solījums sagatavot projektu sašķidrinātās gāzes terminālim Latvijā. Iepriekš bija definēts tikai tas, ka valdība nepieļaus ne valstij piederošo mežu, ne to apsaimniekotāju privatizāciju, tagad valdība izvērtēs iespējas pilnīgi vai daļēji privatizēt daļas valsts un pašvaldību uzņēmumos, izņemot likumā noteiktos stratēģiskos aktīvus, tai skaitā kotējot tos biržā. Jaunajā deklarācijā nav solīts atbalsts jauna pasažieru termināļa būvniecībai lidostā „Rīga”, toties solīts ieviest īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu Latgales reģionam. Vairs nav atrodami arī vairāki solījumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalības paaugstināšanu, tostarp vēlēšanu apgabalu skaita palielināšana. Toties valdība ir apņēmusies par prioritāti noteikt cīņu ar tāda veida noziegumiem, kas ietekmē ekonomiskos un tiesiskos procesus valstī.

Spēle „Uzmini nu!”

Precīzi kad un kā izmaiņas tiks īstenotas – uz šiem jautājumiem, iespējams, ir jāatbild valdības rīcības plānam, tomēr deklarācijai nāktos valsts iedzīvotājiem vismaz dot skaidrību par to, kādas izmaiņas ir vai nav gaidāmas. Jaunā deklarācija diemžēl turpina iepriekšējo gadu slikto praksi, šo uzdevumu nepildot. Piemēram, solīts nodrošināt „veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā”. Vai tas nozīmē, ka nevienā lokālajā slimnīcā sniegto pakalpojumu apjoms nekādā ziņā nemainīsies, vai arī tas to nenozīmē? Valdība vidējā termiņā atslogos speciālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem – vai pensiju piemaksas un vecāku pabalsti tiks pārcelti uz pamatbudžetu vai vienkārši likvidēti, un no kura gada? Valdība sniegs atbalstu „nozarēm, kurās ir konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu” – vai ar to ir domātas definētās prioritārās nozares, vai arī plānots šo nozaru sarakstu pārskatīt?

Vienuviet solīts turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras „sakārtošanu un pilnveidošanu”, pavisam citā punktā – izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātus un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem. Vai pašvaldību pārstāvjiem no tā būtu jāsaprot, ka tiks pieļauta atsevišķu novadu sadalīšanās, vai varbūt nāksies mazos novadus apvienot lielākos? Vienā punktā solīts nodrošināt „vienas pieturas” aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, citā punktā – ieviest „vienas pieturas” aģentūras principu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā „tur, kur tas iespējams”. Kur un kad šis princips tiks reāli īstenots? Valdība nodrošinās meža nozares konkurētspēju un meža kapitāla vērtības saglabāšanu, veicinās koksnes plašāku izmantošanu un aktīvāku pārstrādi – ko no šī vajadzētu secināt iedzīvotājam, kurš satraucies par strauju koku izciršanu savā novadā?

Skaidrību nesniedz arī citi uzstādījumi, piemēram, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja profesionālās darbības neietekmējamības nodrošināšana nozīmē izmaiņas tā pārraudzības formā, un kas ir domāts ar principiāli jauno „lauku pārnozaru” attīstības politiku un ar starpnozaru mērķiem un budžeta programmām, ko plānots ieviest.

Cerības uz labāku realizāciju

Arī jaunajā deklarācijā, līdzīgi iepriekšējām, ir virkne apņemšanos, kas ir nevis skaidri solījumi, bet skaistas un „pareizas” frāzes bez konkretizācijas un bez termiņiem. Tajā ir arī daudz tādu solījumu, kas atkārtojas. Piemēram, jau iepriekšējā deklarācijā bija solīts pilnveidot budžeta sagatavošanas procesu, nodrošinot pilnvērtīgāku sasaisti ar sasniedzamiem darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem, un arī tagad solīta valsts budžeta pārorientācija uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, bet jāvaicā, kas šī uzdevuma izpildei darīts iepriekšējā gada laikā. Līdzīgi bija solīts, ka ministriju ierēdņi, valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļi un citas augstas amatpersonas tiek amatā ieceltas nepolitizēti, pamatojoties uz profesionalitāti un reputāciju, bet pēc valdības apstiprināšanas sekoja pārkāpumi, un tagad tāds pats solījums iekļauts jaunajā deklarācijā. Arī valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu un maksas pakalpojumu nodalīšanai jau vajadzētu būt veiktai, tomēr tā vēl tiek solīta, un uzskaitījumu varētu turpināt.

Acīmredzot iedzīvotājiem atliek cerēt, ka apstākļos, kad liela daļa jaunās valdības deklarācijas sakrīt ar iepriekšējo, pati jaunā valdība būs apņēmīgāka un spējīgāka par iepriekšējo tās kvalitatīvā izpildē.