Politiskā partija “Vienotība”

Vienotība ir kļuvusi par vadošo politisko spēku Latvijā – tās biedrs Valdis Dombrovskis vada jau otro valdību pēc kārtas. 10.Saeimas vēlēšanās apvienība saņēma ievērojamu vēlētāju atbalstu par spīti Dombrovska iepriekšējās valdības politiski nepateicīgajiem lēmumiem smagās ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanai un ieguva visvairāk – 31,2% – balsu un 33 vietas Saeimā, un izveidoja koalīcijas valdību ar ZZS. Kopš tā laika apvienība ir pārtapusi vienotā partijā. Tās priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa. Vēlēšanu kampaņā pirms 11.Saeimas vēlēšanām, tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, partija uzsver Dombrovska paveikto valdības priekšgalā. Partijas reitings augustā bija 10,4% (Latvijas fakti).

Saturs

1. Struktūra un vēsture 
2. Darbība 
3. 11.Seimas vēlēšanas 

 

1. Struktūra un vēsture

Partija Vienotība nodibināta 2011. gada 6. augustā, apvienojoties partijām Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. Partijas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, kas pirms tam bija JL vadītāja, un viņas līdzpriekšsēdētāji ir Ģirts Valdis Kristovskis (bijušās PS priekšsēdētājs) un Aigars Štokenbergs (vadīja SCP).

Par partijas pirmsākumu var uzskatīt Jaunā laika dibināšanu 2002.gada februārī pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Tajās JL uzreiz ieguva 23,9% vēlētāju atbalstu un visvairāk vietu Saeimā – 26 – un izveidoja valdību, kura partijas dibinātāja, bijušā Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes vadībā nostrādāja līdz 2004.gada 9.martam. JL bija pārstāvēts arī nākamajā, 9.Saeimā (18 vietas), un kā apvienības Vienotība partija arī 10.Saeimā.

2006.gadā 9.Saeimas vēlēšanās JL ieguva vairs tikai 16,4% balsu un 18 vietas Saeimā. 2007.gada martā JL ārkārtas kongresā vairāki partijas vadošie biedri asi kritizēja partijas dibinātāju Einaru Repši par pakļaušanos «pelēko kardinālu» Dana Titava un Edgara Jaunupa viedoklim. 2008.gada janvārī partija piedzīvoja šķelšanos – no tās izstājās virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku, to skaitā Sandra Kalniete, Ilma Čepāne, Kārlis Šadurskis un Ina Druviete, kuri aizgāja arī no JL Saeimas frakcijas. Drīz pēc tam Kalniete un no TB/LNNK Eiropas Parlamentā ievēlētais Kristovskis paziņoja par jaunas partijas veidošanu, un aprīlī tika nodibināta Pilsoniskā savienība.

Trešo bijušās apvienības partiju – Sabiedrību citai politikai – 2008.gada septembrī nodibināja bijušie Tautas partijas biedri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. Abi zaudēja attiecīgi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un ārlietu ministru amatus Aigara Kalvīša (TP) valdībā un aizgāja no TP 2007.gada rudenī tā dēvētās Lietussargu revolūcijas laikā.

Apvienības Vienotība dibināšanas sapulce notika 2010.gada 6.martā. Par tās valdes priekšsēdētāju kļuva Kristovskis. Partijas dibināšanas līgums tika parakstīts šā gada 6.augustā kongresā Valkā. Turpat partija atkārtoti izvirzīja Dombrovska kandidatūru premjerministra amatam pēc vēlēšanām.

2.Darbība

Vienotības nozīmīgākais veikums pēdējo divu Saeimas sasaukumu laikā ir Valda Dombrovska vadīto valdību sekmīgi īstenotā ekonomikas stabilizācijas programma. To atzīst arī starptautisko reitingu aģentūras, pastāvīgi paaugstinādams Latvijas kredītreitingu, bet augustā Fitch pat ieteica eirozonas valstīm ekonomiskās krīzes pārvarēšanā sekot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieredzei.

Dombrovskis kļuva par premjerministru pēc tam, kad finanšu un ekonomiskās krīzes smagākajā posmā 2009.gada februārī demisionēja Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Viņa pirmajā valdībā bija Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un TB/LNNK. Par valdības galveno uzdevumu kļuva valsts izdevumu samazināšana atbilstoši vēl iepriekšējās, Godmaņa vadītās valdības parakstītajai aizdevuma programmai ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu.

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām un diskusijām par iespējām veidot valdības koalīciju vai nu ar Visu Latvijai! – TB/LNNK, vai nu ar Saskaņas centru (vai arī slēgt īpašus līgumus ar abām), tika izveidota Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības koalīcijas valdība, kurai bija it kā stabils 55 deputātu vairākums Saeimā. Taču Vienotībai programmatiski svarīgos tiesiskuma jautājumos ZZS pastāvīgi balsoja pret tās iniciatīvām kopā ar opozīcijas Saskaņas centru un Par labu Latviju. (Pavisam 51 reizi, saskaitījis raidījums Nekā personīga.) 

Skaļākie no šādiem balsojumiem bija pret krimināltiesību eksperta Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā pērn decembrī, šogad martā – par SC izvirzītā Jura Jansona iecelšanu tiesībsarga amatā, kuram jomas ekspertu ieskatā viņš bija maz piemērots. Saeimas faktiskais vairākums noraidīja arī priekšlikumus, kas paredzēja kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem, lielāku atklātību Saeimas darbā un sabiedrības līdzdalību likumdošanas procesā. Un pret atļauju KNAB un prokuratūrai veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās 26.maijā, kas kļuva par iemeslu prezidenta Valda Zatlera lēmumam ierosināt Saeimas atlaišanu.

Arī Valsts prezidenta vēlēšanās 2.jūnijā Vienotības atbalstītais līdzšinējais prezidents Zatlers netika ievēlēts, un par valsts galvu kļuva ZZS frakcijas deputāts Andris Bērziņš. Taču Vienotībai tika arī adresēti pārmetumi par nepietiekami stingru uzstāšanu uz Zatlera atkārtotu ievēlēšanu.

Taču pēc prezidenta Zatlera rīkojuma nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu Saeimā izdevās panākt vairākus Vienotības atbalstītos priekšlikumus – par atteikšanos no aizklātiem balsojumiem par amatpersonām (izņemot Saeimas pašas vadību), par partiju finanšu pārkāpumu kriminalizēšanu. Jau 16.jūnijā Saeima lielā vienprātībā balsoja par KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atcelšanu no amata.

Vienotības valde atbalstīja Zatlera lēmumu, taču vairāki apvienības politiķi to novērtēja kā nepelnītu sodu Dombrovska vadītajai valdībai, pauda šaubas, vai lēmums nācis īstajā laikā, kā arī bažas, ka lielākais ieguvējs no Saeimas atlaišanas varētu būt Saskaņas centrs.

Apvienībai nav gājuši secen arī skandāli. Drīz pēc vēlēšanām kļuva zināms, ka deputāte Silva Bendrāte trīspadsmit gadus bija slēpusi, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio, turklāt trasta līgums arvien ir spēkā un visa pirkuma nauda nav atmaksāta. Bendrāte atteicās nolikt deputātes mandātu, taču apvienības valde to neuzskatīja par gana smagu pārmetumu, un Bendrāte atkal būs vēlēšanu sarakstā. 

Drīz pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī februārī iekšlietu ministre Linda Mūrniece iesniedza premjerministram demisijas rakstu. Dombrovskis to pieņēma, taču noteica darba pārtraukšanas termiņu – 6.jūniju, un minsitre līdz tam palika amatā. 

Ekonomikas ministrs Artis Kampars arvien nav pieņemami izskaidrojis 35 tūkstošu latu saņemšanu no nenosauktas personas, taču viņam par to var nākties samaksāt ar politiķa karjeru – gaidāmajās vēlēšanās Kampars nekandidēs.

3. 11.Saeimas vēlēšanas

Partija vēlēšanu programmā sola īstenot godīgu un atbildīgu politiku, novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu, pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu, ieviest eiro 2014. gadā, ievērot stingru fiskālo disciplīnu un veidot budžeta uzkrājumus, veicināt eksportu, celt Latvijas starptautisko konkurētspēju, panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijā, izveidot Attīstības banku ražošanas atbalstam, no 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību.

Vienotība programmā apņemas valdībā sadarboties ar tiem politiskajiem spēkiem, «kuri atbalsta tiesiskuma nostiprināšanu un skaidri atzīst Latvijas valsts pamatus, tai skaitā Latvijas valstiskuma nepārtrauktību, okupāciju prettiesiskumu un latviešu valodu kā vienīgo valsts un oficiālo valodu».

Partijas premjerministra amata kandidāts ir pašreizējais valdības vadītājs Dombrovskis, kas būs partijas saraksta līderis Vidzemē. Rīgā pirmais numurs ir Ģirtam Valdim Kristovskim, Latgalē – Jānim Lāčplēsim, Kurzemē – Solvitai Āboltiņai, Zemgalē – Aigaram Štokenbergam.

Partijas reitings augustā bija 10,4% (Latvijas fakti).

Atsauces

Partijas Vienotība mājaslapa: http://www.vienotiba.lv/

Partiju kandidāti un programmas 11.Saeimas vēlēšanās: http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand11.sak