Arhibīskaps aicina vienkāršot politisko sistēmu un likumdošanu

Stankevičs Aglonā atgādina par taisnīgumu un solidaritātes principu 

Latvijas 20 gadu problēma ir tā, ka mums ir bijusi “neatpestīta politika un ekonomika. Neatpestīta no mantkārības, ambīcijām un sava labuma meklēšanas”.

Tik skarbus vārdus pirmdien Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkos Aglonā Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs savā sprediķī veltīja Latvijas politikas veidotājiem.

Viņš arī uzsvēra – “cerēsim, ka valsts pirmo amatpersonu klātbūtne šai svētvietā liecina par to, ka ir vēlme šo tradīciju mainīt un arī mūsu valsts politiku un ekonomiku no jauna atvērt uz augšāmceltā Kristus klātbūtni”.

Kā ziņots, Aglonā svētdien jau bija Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bet pirmdien ieradās Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība).

Atšķirībā no iepriekšējos gados dzirdētiem bijušā Latvijas katoļu augstākā gana Jāņa Pujata sprediķiem Aglonā, kas izvērtušies draudīgi tiem, kas pārkāpj katoļu baznīcas dogmas, Stankēviča sprediķis iezīmīgs ar eiropeisku skatījumu.

Stankevičs norāda, ka “Evaņģēlijs un baznīcas mācība nav kaut kāds pagātnes relikts”, bet ir domāta tiem, kuri tagad atrodas savas valsts un visas Eiropas ekonomiskās un garīgās attīstības krustpunktā un “ar sirdi saprotam, ka tā, kā esam dzīvojuši līdz šim, vairs nevar, tas neved augšup”. Sprediķī arhibīskaps arī uzsvēris, ka ideja par vienotu Eiropu ir radusies dziļi ticīgu cilvēku prātos, kuri saskatījuši, ka tieši kristīgās vērtības ir tās, kas dod Eiropai viengabalainību.

Arhibīskaps neaizmirst atgādināt par traģiskajiem notikumiem Norvēģijā un nesenajiem nemieriem Lielbritānijā, kas parāda, cik trauslas Eiropā kļuvušas kristīgās vērtības un cik ļoti pieaudzis pretējās tendences spēks.

Tomēr “cilvēks nevar izdzīvot bez cerības, tad dzīve kļūst nepanesama un zaudē savu patieso jēgu”, uzsver arhibīskaps un teic – ja Eiropā notiks ticības atdzimšana un vecais kontinents atgriezīsies pie savas vēsturiskās, kultūras un reliģiskās identitātes, tad tas pārvarēs savus iekšējos izaicinājumus.

Viņaprāt, iziešana no ekonomiskās krīzes, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu un bezdarba samazināšanu, ir ļoti būtiski priekšnoteikumi Latvijas garīgajai atdzimšanai. 

“Taču vienlaikus ir nepieciešams taisnīgums un solidaritātes princips, atbildība vienam par otru, lai sava labklājība netiktu būvēta, pārdalot un vairojot otra cilvēka nabadzību,” saka Stankevičs un sprediķa nobeigumā uzsver baznīcai un sabiedrībai svarīgo – saglabāt nesagrozītu Kristus vēsti par laulību un ģimeni – “viens no atslēgas vārdiem mūsu laikam varētu būt „vienkāršība”. Tātad vienkārša ģimene, kurā ir tēvs, māte un bērni. (..) Mums ir nepieciešama vienkārša un izprotama politiskā sistēma un likumdošana”.