Valsts finansējums partijām ieviests nepārdomāti

Kažoka: Liela efekta no valsts finansējuma partijām nebūtu

No 2012.gada Latvijas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas saņems daļēju valsts finansējumu, paredz pērn vasarā pieņemts likumprojekts. Tomēr vai valsts finansējuma piešķiršanai būs jēga un vai tas mazinās partiju atkarību, vaicājām sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniekiem Ivetai Kažokai un Valtam Kalniņam.

Valsts finansējums ieviests pāragri un nepārdomāti

Valts Kalniņš uzskata, ka valsts finansējums politiskajām partijām ir ieviests pāragri: “Latvijā valsts finansējumu partijām uztver pirmām kārtām kā korupcijas novēršanas līdzekli. Privātā finansējuma gandrīz izšķirošā ietekme ar atsevišķiem izņēmumiem uz partiju interesēm vēlēšanās nav mazinājusies, un likuma normas pietiekami liberālas. Man jau šķiet, ka pāragri Latvijā tas finansējums ir ieviests. Tā principā varētu būt laba doma, bet Latvijas apstākļos ir liels risks, ka tā būtu tāda “piešprice” partijām, kuru izredzēm tāpat izšķiroša nozīme būtu tam, cik daudz naudas viņa savāc no privātiem finansētājiem,” uzskata pētnieks.

Kažoka, kura partiju finansēšanas jautājumu pēta dziļāk, izsakās plašāk:”Pagaidām man šķiet, ka valsts finansējuma ieviešanai Latvijā būtu simboliska loma. Tur nebūtu tūlītēja redzama efekta, kas ļautu redzēt reālus uzlabojumus politiskajā kultūrā,” uzskata Kažoka.

Viņasprāt, iemesls tam ir nepārdomātā finansējuma ieviešana. “Sākotnēji darba grupa bija izstrādājusi risinājumu kompleksu, kā ieviest valsts finansējumu tā, lai no šī instrumenta būtu kaut kāda reāla jēga. Saeimas iepriekšējā sasaukuma laikā šī iespēja tika izkropļota, un partijas sevi apveltīja ar finansējumu no 2012.gada vienlaikus neuzņemoties nekādas papildu saistības.” Cerība esot Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, kura strādā pie priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma. Kažoka uzskata, ja tajā sanāktu vienoties par vairākiem principiem, valsts finansējuma ieviešanas “jēdzīgums” kļūtu lielāks.

Trūkst politiskās gribas un papildu ierobežojumu

Lielākais šķērslis sistēmas uzlabošanai esot Saeimas vairākuma politiskās gribas trūkums veikt būtiskas izmaiņas. Komplektā ar dažādiem citiem pasākumiem tam būtu lielāka jēga. “Katrs elements, kas stiprina ticību tam, ka partijām nevajadzētu vai būtu bail meklēt kādu papildus netīro finansējumu vai lai apmaksātu savas kampaņas, stiprina šo valsts finansējuma piešķiršanas jēgu Latvijas partijām. Te īsti nav arī vietas tādai utopiskai domai, ka mēs ieviesīsim valsts finansējumu un ar to viss atrisināsies,” uzsver politikas pētniece.

“Teiksim, ja būtu samazināts partijām atļautais tēriņu limits, samazināti maksimālie ziedojumu limiti, ieviesti tiešām biedējoši sodi par iespējamiem pārkāpumiem, tad no valsts finansējuma partijām būtu reāla jēga,” uzskata Kažoka un piebilst, ka pie uzlabojumiem formāli strādā iepriekš minētā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Stāstot par uzlabojumiem, kādi būtu nepieciešami, Kažoka atkārtoti uzsver politiskās gribas trūkumu, kā dēļ valsts atbalsts vien situāciju nemaina.

“Ja finansējums tiktu ieviests šobrīd, neko nemainot attiecībā uz partiju izdevumu daļu un vajadzību pēc lielās naudas, attiecībā uz nelielajiem sodiem par pārkāpumiem, tad es teiktu, ka varbūt dažām partijām tas palīdzētu kļūt mazāk atkarīgām no sponsoru ietekmes, bet tas efekts būtu salīdzinoši neliels. Partijām šā vai tā pirms vēlēšanām būtu vajadzīgas daudz lielākas, dažreiz par līdz 7-8 reizēm lielākas naudas summas nekā valsts tām katru gadu piešķirtu. Šī naudas summa, iespējams, ļautu viņām kādā starpvēlēšanu gadā apmaksāt pašus nepieciešamākos izdevumus, kas arī nav slikti, tomēr tas nav risinājums Latvijas politikas fundamentālākajām problēmām,” ir pārliecināta Kažoka. “Liela efekta no valsts finansējuma partijām nebūtu, jo tas veidotu tikai nelielu īpatsvaru no sevišķi lielo partiju vajadzībām pirms vēlēšanām.”

Tomēr minimāls ieguvums no valsts piešķirta finansējuma tomēr ir: “Pašam par sevi valsts finansējumam ir ietekme, jo tas vismaz ļauj tām partijām, kas vēlas strādāt politikā pēc godīgākiem standartiem tomēr atstāj kādas izvēles iespējas attiecībā uz sponsoru naudas pieņemšanu,” piebilst Kažoka. Tātad, katrs var būt tik godīgs, cik vēlas.