Aptaujā Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu vienmēr atzīmē 16% respondentu
Gandrīz puse jeb 49% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem 4.maiju, kas Latvijā tiek atzīmēta kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, uzskata par nenozīmīgu un to neatzīmē, vēsta aģentūra LETA.
Trešā daļa jeb 33% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šo dienu uzskata par maznozīmīgu un dažreiz to atzīmē, bet 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 4.maiju uzskata par nozīmīgu dienu, ko vienmēr atzīmē, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras “TNS Latvia” sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” veiktais pētījums.
Savukārt 2% no aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka nezina, kas 4.maijs ir par dienu un ko šajā dienā svin.
Šogad 4.maija brīvdienu 22% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri atzīmē šo dienu, plāno to pavadīt ar ģimeni. No aptaujas dalībniekiem 13% respondentu šajā dienā atpūtīsies un izmantos brīvo dienu, 9% strādās dārza darbus un uzkops apkārtni, bet 8% aptaujāto plāno apmeklēt svētku koncertus un pasākumus.
Tāpat 7% aptaujātie norādījuši, ka 4.maijā atpūtīsies pie dabas un rīkos pikniku, kā arī pavadīs laiku mājās, bet 6% aptaujāto šo dienu pavadīs darbā strādājot, tik pat daudz respondentu gatavos svinīgas pusdienas kopā ar ģimeni, savukārt 4% šo dienu pavadīs kopā ar draugiem, bet nedaudz mazāk aptaujāto 4.maiju pavadīs, atpūšoties pilsētā.
14% aptaujāto, kuri atzīmē 4.maija svētkus, aptaujas brīdī vēl nebija izlēmuši, kā šogad pavadīs 4.maija brīvdienu.
Aptauju tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra “TNS Latvia” veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900 sekundes” laikā 26.aprīļa līdz 28.aprīlim, ar interneta starpniecību aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
1990.gada 4.maija Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kurā atjaunoja 1922.gadā pieņemtās Latvijas Satversmes darbību, no jauna nosaucot Latviju par Latvijas Republiku un pasludinot neatkarības atjaunošanu.
Komentāri (26)
Ieva 03.05.2011. 13.33
Man gan 4. maijs ir svētki. Es atceros, kā ar aizturētu elpu tika skaitītas balsis. Balsojuma rezultātu paziņošana notika pie toreizējās AP durvīm. Varbūt, kā datums, tas ir tikai “viens no”, un, katram ir savi argumenti, lai izceltu 4. 21. vai 18., bet toreiz tā bija liela uzdrīkstēšanās, kā svaigs gaiss sasmakušā padomijas telpā. Tāpēc man tie IR Svētki. Pat lielāki kā 18. novembris. Un nevis tāpēc, ka 18. nav nozīmīgs, bet tāpēc, ka tas nav personīgi.
Bet visiem kritiķiem varu teikt – jā, kļūdu ir daudz, bet nepareizi būtu pie tā vainot vienu, vai otru, vai trešo personu. Jo tie nāk no mūsu vidus, ir Mūsu ievēlēti. Vainīgi esam mēs paši, lai kā gribētos novelt vainu uz atsevišķām personām. Ja ko var pārmest, tad savu bezdarbību, savu nogaidoši žultaino pozīciju, pieļaujot šādas lietas. Jo vajadzēja iet, strādāt, cīnīties, pierādīt, nevis zvilnēt uz dīvāna, un visus pēc kārtas kritizēt.
Šobrīd sabiedrībā akcentē tikai indivīda tiesības, to, kas valstij jānodrošina, to, kas man pienākas. Un mediji te ir lieli meistari. Tajā pašā laikā absolūti tiek aizmirsta otrs puse- pilsonim ir pienākumi. Pienākums piedalīties valsta pārvaldē (vēlēt), pienākums strādāt, un maksāt nodokļus. Un, ja kāds nevar atrast darbu, vai nevajag padomāt- tā ir tikai citu, vai drusku paša vaina- ka nav izglītības, ka ir sliktas references no iepriekšējās darba vietas, ka kāja reiz paslīdējusi…
Vismaz 4. maijā esiet pilsoņi, nevis vaidētāji! Un izslaukiet istabu!
1
reksa > Ieva 03.05.2011. 17.28
Savukārt man īstie svētki ir tikai 18.novembris.
Bet 4.maijs ir tikai gada 5.mēneša 4.diena.
Tev 4.maijs ir “liela uzdrīkstēšanās”, bet man tikai teātris – kā padomju okupācijas pārvalde muļķo tautu.
Ķēķa tiesu sistēma, Lembergs, Šķēle, Slesers un daudzi citi ir 4.maija sekas.
Ja okupācijas iestāde “Augstākā padome” būtu vienā, otrā vai trešā veidā nodevusi varu Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam, tad būtu citādi.
Bet viņiem bija svarīgāk saglabāt savu personīgu varu un iespējas, nevis valsts nākotne.
0
Evija Zauere 03.05.2011. 10.41
Nubet forša mums tā tauta – gribam lembergu par prezidentu, savas valsts svētkus nesvinam un uzskatām par nenozīmīgiem. un tikai nevajag stāstīt par to cik slikti ir tie tur augšā, katram pašam ir sava galva un es skatos, ka pēdējā laikā mūsu valstī ir sapuvuši tās pamati.
0
ilmisimo 03.05.2011. 17.53
Ja valsts svētku dienām nav piešķirta dzīves telpa informatīvajā laukā, tad paliek vien kalendāra dzīve – tur tās valsts svētku dienas( un visādas atceres dienas) noliesē.
1. maijā portāls IR arīdzan atstāja brīvu lauku- Satversmes sapulces sanākšanas dienai dzīves telpu nepiešķīra.
0