Puse Latvijas iedzīvotāju 4.maiju uzskata par nenozīmīgu

Lepni jau savā ekshibicionistiskajā egoismā izziņot 4. maija noliegumu un atzīt vienīgi 18. novembri, bet, ja 4. maija balsojuma nebijis un arī 1991. gada 21. augusta, kāda jēga būtu no 18. novembra šodienas LR?
Protams, lielīties jau viegli tagad tiem, kuri pirms 1990. gada 4. maija ne vella nedarīja vai braši publikā trīcēja, vai ķēķos pēc 100 g padkrievu kultūras revolucionēja… Tad tiešām var uzskatīt, ka tikai pienākas un nav svarīgi, kuri duraki toreiz kaut ko darīja.

Pievienojos, tomēr uzskatu nekas un nekad nenostāsies līdzās 18. novembrim.

Ja valsts svētku dienām nav piešķirta dzīves telpa informatīvajā laukā, tad paliek vien kalendāra dzīve – tur tās valsts svētku dienas( un visādas atceres dienas) noliesē.

1. maijā portāls IR arīdzan atstāja brīvu lauku- Satversmes sapulces sanākšanas dienai dzīves telpu nepiešķīra.

Man gan 4. maijs ir svētki. Es atceros, kā ar aizturētu elpu tika skaitītas balsis. Balsojuma rezultātu paziņošana notika pie toreizējās AP durvīm. Varbūt, kā datums, tas ir tikai “viens no”, un, katram ir savi argumenti, lai izceltu 4. 21. vai 18., bet toreiz tā bija liela uzdrīkstēšanās, kā svaigs gaiss sasmakušā padomijas telpā. Tāpēc man tie IR Svētki. Pat lielāki kā 18. novembris. Un nevis tāpēc, ka 18. nav nozīmīgs, bet tāpēc, ka tas nav personīgi.

Bet visiem kritiķiem varu teikt – jā, kļūdu ir daudz, bet nepareizi būtu pie tā vainot vienu, vai otru, vai trešo personu. Jo tie nāk no mūsu vidus, ir Mūsu ievēlēti. Vainīgi esam mēs paši, lai kā gribētos novelt vainu uz atsevišķām personām. Ja ko var pārmest, tad savu bezdarbību, savu nogaidoši žultaino pozīciju, pieļaujot šādas lietas. Jo vajadzēja iet, strādāt, cīnīties, pierādīt, nevis zvilnēt uz dīvāna, un visus pēc kārtas kritizēt.

Šobrīd sabiedrībā akcentē tikai indivīda tiesības, to, kas valstij jānodrošina, to, kas man pienākas. Un mediji te ir lieli meistari. Tajā pašā laikā absolūti tiek aizmirsta otrs puse- pilsonim ir pienākumi. Pienākums piedalīties valsta pārvaldē (vēlēt), pienākums strādāt, un maksāt nodokļus. Un, ja kāds nevar atrast darbu, vai nevajag padomāt- tā ir tikai citu, vai drusku paša vaina- ka nav izglītības, ka ir sliktas references no iepriekšējās darba vietas, ka kāja reiz paslīdējusi…

Vismaz 4. maijā esiet pilsoņi, nevis vaidētāji! Un izslaukiet istabu!

–
nebēdājiet ne nieka, tautieši.

4. maijs ir gadalaikā, kad pali noskrējuši, visa draza un siekstas aizskalotas rietumu virzienā, un paliek zaļojoši lietaskoki, kuriem dziļas un stipras saknes.
Turieties, latvieši, nepadodieties īdētāju un tēvzemes nodevēju vēlmei paaugstināties, velkot pie zemes tos, kas arvien taisni stāv.

Dievs, svētī Latviju!

Svarīgi būtu noskaidrot, ko tad slavenā LNT ir darījusi, lai apskaidrotu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir 4.Maija Deklarācija, nevis visgudri paņirgātos ar “savu “TNS Latvia” aptauju”?
Tie 49% un 33% ir “LPP/LC” un TP cilvēciņi, kas vai nu paši, vai viņu tuvinieki droši, ka nezina arī kas ir 14.jūnijs un 25.marts!

Bet nu kas ir tas 4.maijs?..

Okupācijas pārvaldes iestāde “Augstākā Padome” acīmredzot ar okupācijas varas atļauju vai varbūt pat okupācijas varas uzdevumā kaut ko ir deklarējusi jeb sarīkojusi teatŗa uzvedumu “Neatkarības deklarācija”.

Ja okupācijas pārvaldes iestāde tēlo Latvijas pārstāvniecību – vai tie tiešām ir svētki?

Ja okupācijas pārvaldes iestāde “Augstākā padome” būtu nodevusi varu Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvniecībai – Pilsoņu Kongresam, tad tam būtu lielāka jēga. Tad vara būtu pārgājusi no okupācijas pārvaldes Latvijas pilsoņiem. Bet ja vara palikusi okupācijas pārvaldei, tad…

Pagaidām pēc 18.novembŗa nozīmīgākais datums ir diena, kad no Latvijas izveda Krievijas okupācijas kaŗaspēku.

Bēdīgi, bet saprotami. Tad, kad ” antifašisti” Latvijā būs panākuši visu, ko viņi grib, tad arī 9. maijs zaudēs savu aktualitāti :)

http://www.ir.lv/blogi/ekonomika/tautai-pietiek-mes-redzam-kurp-ejam Ir alternatīva

Man, kas esmu līdzdzīvojis un līdzi jutis tā laika notikumiem, patiešām nozīmīgs bija 1991. gada 21. augusts, kad Latvija tiešām kļuva brīva un varējām nogāzt visus tos “ļeņinekļus”, Esplanādes čekistu spokus u.c. krievu sadētās “dzegūžu olas” Latvijā, bet vecie postsovjeti gribēja godināt paši savu balsojumu LPSR Augstākajā padomē 4. maijā. Tad lai paši arī svin. Taisnība no tiesas par lielo plaisu starp elites svinībām 4. maijā un latviešu tautas attieksmi pret to.

Tas tikai apliecina to cik tālu šī 4. maija Latvija stāv no vienkāršās tautas un kāda ir iedzīvotāju reālā attieksme pret šeit notiekošo visu šo 20 gadu garumā. Vai man personīgi reāli šis datums ir ko mainījis? Man bija smagi jāstrādā tad un ir jāstrādā arī tagad. Toreiz es biju drošs ka saņemšu savu nopelnīto pensiju, bet ko es pensijā saņemšu tagad? Par to un arī par nākotni kopumā es nemaz nevaru būt drošs, pretstatā visiem tiem, kuri bija un ir pie šīs valsts “siles” un kuriem mēs būtībā strādājam. Būtībā visi šie divdesmit gadi ir pagājusi vienā krāpšanā un melos no valdošo puses, tāpēc kādi gan man tie var būt svētki? Svētki tie ir visiem tim godmaņiem, šķēlēm lembergiem, krištopāniem, kalvīšiem un pārējiem blēžiem, kuri no maniem nodokļiem, paši tos praktiski nemaksājot, ir kļuvuši par ļoti bagātiem cilvēkiem.

,,Trešā daļa jeb 33% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šo dienu uzskata par maznozīmīgu un dažreiz to atzīmē, bet 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 4.maiju uzskata par nozīmīgu dienu, ko vienmēr atzīmē”.
Toties ļoti populāri šie svētki esot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū, līdz pat 75% respondentu tos svin veinmēr :))))

Var jau skādēties par to, ka sabiedrība ir degradējusies un vara iet savu nihilistisko ceļu, bet 4.maijs netiek svinēts, jo:
– elite valsts svētkus vienmēr ir atzīmējusi savā klubiņā ar šampanieti, valšiem un delikatesēm, bet kultūras korifeji neko priekš sabiedrības nav rīkojuši
– lai spētu iedibināt jaunus svētkus, ir jāveic milzīgs izglītojošs un arī iesaistošs darbs. Var jau ņirgāties par Zatlera neatkarības zupu, bet kurš gan cits iedibinās tradīcijas un stiprinās patriotismu, ja ne elite. Šķiet, ka arī viņi paši šos svētkus neuzskata par ievērības cienīgiem, lai svinētu. Vēl jau arī pavasaris ir daudz pateicīgāks kārtīgiem tautas svētkiem nevis novembris, bet visiem ir vienalga un neviens par to arī nekaunās!

Nubet forša mums tā tauta – gribam lembergu par prezidentu, savas valsts svētkus nesvinam un uzskatām par nenozīmīgiem. un tikai nevajag stāstīt par to cik slikti ir tie tur augšā, katram pašam ir sava galva un es skatos, ka pēdējā laikā mūsu valstī ir sapuvuši tās pamati.