Pošanās uz hokeja svētkiem

 Mārtiņš Karsums atlabst lēnāk nekā cerēts

Latvijas nacionālā hokeja izlase, gatavojoties 2011.gada pasaules čempionātam, kas aprīļa galotnē startēs Slovākijā, ceturtdien un piektdien „Arēnā Rīga” aizvadīs divas pārbaudes spēles ar Somiju. Neskatoties uz spēlētāju „demisijām” un veselības likstām, komandas iekšienē valda izcils noskaņojums. „Var just, ka izlases kodolā tagad ir Sandis Ozoliņš,” trešdien pēc treniņa iespaidos dalījās hokejists Kaspars Saulietis. 

Apritējušas apaļas divas nedēļas, kopš mūsu hokeja izlase ar Oļegu Znaroku un Hariju Vītoliņu pie stūres uzsāka pēdējo treniņu ciklu pirms meistarsacīkstēm. Vakar komanda pārcēlās no Piņķu ledus halles uz „Arēna Rīga”, bet Rīgā uz „pārbaudēm” ielidoja somi ar rīdziniekiem pazīstamo provokatoru Leo Komarovu ierindā. 

Doks par lazareti

 „Lazaretē” situācija iet uz labo pusi, taču tā nav vienkārša. Ja savainotais Aleksandrs Ņiživijs trešdien visbeidzot atsāka slidot un Lauris Dārziņš atlabst uz optimistiskas nots, tad viens no potenciālajiem līderiem Mārtiņš Karsums pēc ceļgala operācijas atgūstas lēnāk nekā plānots. „Atveseļošanās process varēja būt labāks, tāpēc, ka ir jau pagājušas divas nedēļas. Viņam vēl sāp,” komentē pieredzējušais hokeja izlases ārsts Jānis Kvēps. Tiesa, uz problēmu esot jāskatās individuāli. „Šveices kalnu slēpotājs Pirmins Curbrigens savulaik pārcieta tādu pašu meniska operāciju un pēc trim nedēļām izcīnīja olimpisko zeltu…” 

Lai arī pirmo dienu atsācis fiziskas nodarbības, pats Karsums ir optimistiski noskaņots un pauž viedokli, ka līdz pasaules čempionātam būs uz strīpas. „Nevaru gan apsolīt,” piebilst „Arēnas” foajē sastaptais Karsums un steidz pakaļ sievai uz poliklīniku. Tāpat divi no izlases balstiem aizsargs Georgijs Pujacs un ātrais uzbrucējs Mārtiņš Cipulis turpina atveseļošanos procesu no pārbaudes spēlēs ar Zviedriju gūtajām plecu traumām. „Abi dabūji pa tiem pašiem pleciem, kas bija sezonas gaitā traumēti. Puiši strādā saudzējošā režīmā un ceturtdien nespēlēs,” klāsta ārsts. „Ar pārējiem viss kārtībā. Mikrotraumas nerēķināsim – tās ir vienmēr. Bukartam trāpīja ar ripu pa ribām, bet viņš tāpat trenējās,” vēsā tonī atbild Kvēps. 

 Kvēps norāda, ka valstsvienība kopumā ir labā fiziskā kondīcijā. „To pierādīja spēles Zviedrijā. Mēs viņiem nezaudējām „skriešanas ziņā”, bet domāšanas ātrumā. Šogad gatavošanās posms pasaules čempionātam ir garāks nekā citus gadus, kas neapšaubāmi ir ieguvums. „Rīgas „Dinamo” spēlētāji paspēj atiet no sezonas klubā un sākt gatavošanos čempionātam faktiski no jauna.” Doks piekrīt, ka uz pasaules čempionātu Latvijas izlase varētu ierasties ne tikai fiziski, bet arī taktiski labāk sagatavojusies nekā pēdējos gadus. „Agrāk vienkārši tam nebija laika.” 

Medijos gana diskutēts par Jāņa Sprukta un Rodrigo Laviņa atteikšanos šopavasar pārstāvēt valstsvienības krāsas un Gunta Galviņa (trauma) nespēlēšanu. Ar nepacietību tiek gaidīts Vācijas klubā aizņemtais uzbrukuma diriģents Herberts Vasiļjevs, kā arī Kazahstānā nodarbinātais vārtsargs Mārtiņš Karsums. Viņpus okeānam sezona turpinās „sašūtajam” kapteinim Kārlim Skrastiņam, Artūram Kuldam un potītes savainojumu guvušajam Kasparam Daugaviņam. 

 Kaspars Saulietis – cerība? 

Tātad pret zviedriem ir aizvadītas pirmās divas (no pavisam astoņām) pārbaudes spēlēm. Vienīgais hokejists, kuram abās spēlēs – gan Umeo, gan Šellefto – izdevās pārspēt „trīs kroņu” vārtsargu bija 23 gadus vecais uzbrucējs Saulietis. „Vienkārši bija labi momenti un mēs tos izmantojām. Izveidojusies saikne ar maiņas partneriem Juri Štālu un Sergeju Pečuru,” slaidais uzbrucējs savā rezultativitātē atzīmēja komandas biedru ieguldījumu. 

Saulietis atgādina, ka vairāk nekā mēnesi nebija spēlēts. „Pirmā spēle ar Zviedriju bija tāda, kāda viņa bija… (1:4). Bet otrajā jutāmies krietni labāk (4:7). Man jau vairāk patīk gatavoties caur spēlēm, nevis tā – tu netrenējies kādu laiku, un tagad skriesi.” Patlaban treniņos ievērojams uzsvars tiek likts uz spēlētāju fizisko sagatavotību – daudz tiek strādāts svaru zālē, tāpēc kājas „piedzītas” jeb manāmi smagas. Šodien gan esot labāk. „Ir kāpumi, ir kritumi.”

 „Sezona klubā Hāmēnlinnā neizvērtās tāda, kādu biju vēlējies. Komanda no manis vairāk bija gaidījusi” Kaspars pieticīgi norāda uz Somijas elites līgā 56 spēlēs sakrātajiem 19 rezultativitātes punktiem (4 vārti un 15 piespēles), taču tas nav atstājis iespaidu uz garastāvokli, pievienojoties valstsvienībai. „Uz izlasi atbraucu ar labām sajūtām – pierādīt sevi. Var just, ka izlases kodolā tagad ir Sandis Ozoliņš.” Kā tas izpaužas? „Profesionāla pieeja – viss ir ļoti sakārtots, nav nekāds bardaks. Piemēram, izbraukuma mačos, kad ieradāmies, nevajadzēja speciāli braukt uz halli un izkārtotu inventāru,” Ozoliņš esot par visu parūpējies. Kaspara mamma ir baltkrieviete. Pirms pāris gadiem uzplaiksnīja runas, ka Saulietis varētu pieņemt Baltkrievijas pilsonību. „Nē, nē! Tagad jau esmu iespēlēts Latvijas izlasē. Un šogad jūtos sastāvā drošāk nekā pagājušogad. Bija man tāds piedāvājums no Baltkrievijas puses, taču es atteicos.” 

Pret somiem ar Masaļski vārtos 

Pēc divas stundas ilgā treniņa aicinu uz sarunu izlases treneri Hariju Vītoliņu, taču speciālists kategoriski atsakās. „Katru dienu uz televīziju jābrauc. Atbildības sajūta pārāk daudz,” neapturams ir Znaroka asistents. Jā, arī „Dinamo” ēras laikā hokeja izlasei netrūkst mediju uzmanības. 

Toties mūsu vārtsargs Edgars Masaļskis kā vienmēr izskatās ārēji mierīgi un nosvērts. Vaicāju, ko līdzjutēji var sagaidīt no spēlēs ar Somiju. „Sastāvā ir daudz spēlētāju, kas gribēs sevi pierādīt. Spēles uzdevums – katram izdarīt savus pienākumus. Būs ātrs un interesants hokejs.” Masaļskis atklāj, ka pirmajā spēlē ceturtdien vārtus sargās viņš, bet piektdien – pirmais vārtsargs tiks izraudzīts „pēc situācijas.” 

Kā norādīja Saulietis, vislielākā uzmanība tiek veltīta savu vārtu drošībai, nevis pretinieku ierakumu iekarošanai: „Pasaules čempionātā spēlēsim vienā grupā ar Čehiju, Somiju un Dāniju – tās ir komandas, kuras nevaram uzvarēt ar lielu vārtu starpību. Varam iemest viņiem vienu, divas ripas, tāpēc jāspēlē no aizsardzības.” Dāņi gan nav tādi smagsvari kā pasaules čempioni čehi vai spēcīgie somi, taču 2010.gada pasaules čempionātā Vācijā iegūtā 8.vieta un parādītais sniegums liek piesardzīgi skatīties arī uz šo Skandināvijas komandu. 

Paredzams, ka abās spēlēs Arēnas tribīnēs brīvo vietu varētu vairāk nekā skatītāju. Biļešu cenas visnotaļ demokrātiskas (no 3 latiem). Taču pēdējos gados draudzības spēles nu gan palikušas Rīgas „Dinamo” ēnā. Īpaši jo tāpēc, ka galvenokārt tiek iespēlēti gados jaunie spēlētāji. Arī šīs spēles nebūs izņēmums – sastāvs būs gana „zaļš”. 2011.gada pasaules hokeja čempionāts startēs 29.aprīlī. Latvijas valstsvienībai pirmā spēle 30.aprīlī pret pašreizējiem pasaules čempioniem Čehiju.