NEPLP vērtēs ideju par trešo sabiedriskās televīzijas kanālu

Publiskojama dokumenta vēl nav; kanālā varētu būt kultūras un reģionālo TV raidījumi

Ideja par trešo valsts kanālu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) jau “uzlikta uz papīra”, tomēr publiskošanai vēl nav gatava, trešdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”, atsaucoties uz padomes priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces teikto.

Reģionālās televīzijas pret ētera apsaimniekotāju ieceri ir piesardzīgas, jo jau ilgāk nekā gadu tiek mētātas no viena kanāla un laika citā un vēl saņem pārmetumus par zemu kvalitāti un vājiem reitingiem. Tās pieprasa valstij precīzi norādīt to vietu Latvijas ēterā, vēsta laikraksts.

Jaunā kanāla pamatideja ir salikt kopā kultūras kanālu ar reģionālo televīziju produkciju, kur reģioniem atvēlētu skatītākos laikus. Ar šo ieceri saistīts NEPLP izsludinātais iepirkums par koncepcijas izstrādi jaunam sabiedriskajam elektroniskajam medijam, skaidro Buceniece.

Reģionālo televīziju pašreizējo “māju” – Latvijas Televīzijas (LTV) 7.programmas – direktore Ija Circene-Groša komentēt jaunās ieceres atturas, savukārt jaunā kanāla koncepcijas galvenais virzītājs LTV ģenerāldirektors Edgars Kots esot slims.

Latvijas reģionālo televīziju asociācijas priekšsēdētājs un telekompānijas “TV Spektrs” vadītājs Jānis Galviņš atzīst, ka par jauno kanālu dzirdēts vien baumu līmenī: “Ar reģionālajām televīzijām par to ir maz runāts, taču šī nav pirmā jocīgā lieta digitalizācijas procesā.” Atļauju lietot savus raidījumus reģionāļi nav saņēmuši, jo frekvenču apsaimniekošanu valsts atdevusi uzņēmumam “Lattelecom” un tagad reģionālie raidījumi skatāmi LTV7 dažādos laikos, kad tradicionāli priekšroku dod sporta pārraidēm.

Nesen izskanējušo informāciju, ka tieši reģionālo televīziju vainas dēļ ir sabrukuši LTV7 reitingi, šo televīziju pārstāvji vērtē kā nekorektu, uzsverot, ka uz to var skatīties arī no otras puses – valsts, atņemot precīzu vietu un laikus, grauj mazo televīziju reitingus.

SIA “Kurzemes televīzija” direktors Aleksandrs Mirvis norāda, ka reitingu mērījumos izmantoti nesalīdzināmi dati. “Janvārī statistikā virszemes televīzijas apraide netika atdalīta no satelītiem, interaktīvās televīzijas no kabeļiem, kur reģionālo televīziju faktiski nav. Savukārt februārī skaitīta tikai virszemes televīzijas apraide. Tas būtu, kā salīdzināt automašīnu skaitu janvārī visā pilsētā ar auto daudzumu februārī Pārventā.” Viņš gan atzīst, ka kritums ir bijis, taču to izraisīja mētāšanās kanālos un laikos – skatītāji vienkārši nav paguvuši noorientēties un izveidot jaunus televizora skatīšanās paradumus. “Mums būs reitingi, tikai ļaujiet mums strādāt!” ētera pārraudzītājus aicina Mirvis.

Tas ir īpaši svarīgi no raidorganizāciju finansiālās izdzīvošanas viedokļa, jo ilgstošās neskaidrības sarežģījušas attiecības ar reklāmdevējiem. Televīzijas, slēdzot darījumus, pašlaik nevar atbildēt uz būtiskāko jautājumu – kur tās pēc mēneša vai diviem varēs redzēt. Pagaidām uz šo jautājumu nevar atbildēt arī padome.