Ir tikai viens jautājums visādi citādi cienījamiem žurnālistiem (un ne tikai viņiem): kāpēc ne lauksaimniecība ne futbols neiet uz priekšu/augšu? Tāpēc, ka visi zina kā jādara!
Žēl, ka šis vecais joks man liekas atbilstošs šībrīža situācijai!
Žurnālistu rokās ir liels spēks-vārda spēks. Šo spēku, kas var celt vai gremdēt, var ļaut noticēt saviem spēkiem vai sajusties kā niecībai, jāizmanto pilsoniski atbildīgi.
Vai būtu iespējams atklātības un sadarbības veicināšanā izmantot Saeimas politisko debašu praksi, kas aizsākta ar ārpolitikas debatēm?
Es kā vēlētājs gribu redzēt partijas “in action” – gribu saprast, kas kurai ir ko piedāvāt? Vai Saeima reizi mēnesī varētu rīkot stratēģiskās debates par konkrētām politikas nozarēm? Mums līdz šim ir bijusi tikai tāda virspusēja papļāpāšana TV ekrānos pirms vēlēšanām. Nopietns politiskais darbs nav redzams. Jādod iespēja partijām iesvīst un strādāt.
Debats būtu labi rīkot par risinājumiem konkrētās jomās. Sākt varētu ar demogrāfiju. Turpināt ar izglītību, veselības aprūpi, zinātni un inovācijām, uzņēmējdarbības vidi, rūpniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību utt.
Pirms katras diskusijas būtu nepieciešams kvalitatīvs pārskats par situāciju valstī – pašreizējā politika, likumdošana, ietekme uz ekonomiku, budžetu, sabiedrību, tehnoloģijām un infrastruktūru, apkārtējo vidi. Plus – kas konkrētajā nozarē “labs” un kādas ir šodienas problēmas?
Partijas, pamatojoties uz šiem datiem, varētu sagatavot savus priekšlikumus – konkrēti, izklāstot, ko piedāvā darīt, cik tas maksās, kur ņemt līdzekļus, kāda ietekme uz citām sfērām? Katrs scenārijs izklāstāms no trīs skatupunktiem – īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumi.
Uz debatēm varētu pieaicināt ekspertus un sabiedrības pārstāvjus – NVO vai pārstāvniecības organizācijas. Pilnīgi noteikti – pašvaldību pārstāvjus.
Varbūt tas līdzētu vairot atklātību, kvalitāti, diskusiju kultūru un sadarbību Latvijas politiskajā vidē? Tā kā šādas debates parasti translē, tad tās varētu vērot ikviens vēlētājs, students, skolēns, skolotājs, policists, dakteris, uzņēmējs, zemnieks utt. Žurnālistiem arī būtu argumentēta un kvalitatīva informācija tālākai analīzei.
Komentāri (71)
krrudzinska 06.03.2011. 13.18
Tā izsaimniekotāju valdība Latvijā tika patriekta jau pirms diviem gadiem! Un paldies Dievam un Tautas saprātam.
0
Bebrs 05.03.2011. 17.34
Ir tikai viens jautājums visādi citādi cienījamiem žurnālistiem (un ne tikai viņiem): kāpēc ne lauksaimniecība ne futbols neiet uz priekšu/augšu? Tāpēc, ka visi zina kā jādara!
Žēl, ka šis vecais joks man liekas atbilstošs šībrīža situācijai!
2
RaivoLeimanen > Bebrs 05.03.2011. 17.45
Jā, un bez mīlestības arī neiztiksim ne tagad, ne vēlāk!
0
Bebrs > Bebrs 05.03.2011. 22.09
Žurnālistu rokās ir liels spēks-vārda spēks. Šo spēku, kas var celt vai gremdēt, var ļaut noticēt saviem spēkiem vai sajusties kā niecībai, jāizmanto pilsoniski atbildīgi.
0
bekijja 07.03.2011. 12.16
Vai būtu iespējams atklātības un sadarbības veicināšanā izmantot Saeimas politisko debašu praksi, kas aizsākta ar ārpolitikas debatēm?
Es kā vēlētājs gribu redzēt partijas “in action” – gribu saprast, kas kurai ir ko piedāvāt? Vai Saeima reizi mēnesī varētu rīkot stratēģiskās debates par konkrētām politikas nozarēm? Mums līdz šim ir bijusi tikai tāda virspusēja papļāpāšana TV ekrānos pirms vēlēšanām. Nopietns politiskais darbs nav redzams. Jādod iespēja partijām iesvīst un strādāt.
Debats būtu labi rīkot par risinājumiem konkrētās jomās. Sākt varētu ar demogrāfiju. Turpināt ar izglītību, veselības aprūpi, zinātni un inovācijām, uzņēmējdarbības vidi, rūpniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību utt.
Pirms katras diskusijas būtu nepieciešams kvalitatīvs pārskats par situāciju valstī – pašreizējā politika, likumdošana, ietekme uz ekonomiku, budžetu, sabiedrību, tehnoloģijām un infrastruktūru, apkārtējo vidi. Plus – kas konkrētajā nozarē “labs” un kādas ir šodienas problēmas?
Partijas, pamatojoties uz šiem datiem, varētu sagatavot savus priekšlikumus – konkrēti, izklāstot, ko piedāvā darīt, cik tas maksās, kur ņemt līdzekļus, kāda ietekme uz citām sfērām? Katrs scenārijs izklāstāms no trīs skatupunktiem – īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumi.
Uz debatēm varētu pieaicināt ekspertus un sabiedrības pārstāvjus – NVO vai pārstāvniecības organizācijas. Pilnīgi noteikti – pašvaldību pārstāvjus.
Varbūt tas līdzētu vairot atklātību, kvalitāti, diskusiju kultūru un sadarbību Latvijas politiskajā vidē? Tā kā šādas debates parasti translē, tad tās varētu vērot ikviens vēlētājs, students, skolēns, skolotājs, policists, dakteris, uzņēmējs, zemnieks utt. Žurnālistiem arī būtu argumentēta un kvalitatīva informācija tālākai analīzei.
1
krrudzinska > bekijja 07.03.2011. 13.11
Manuprāt ļoti laba doma!
0