Mazliet par laimi

Ekselenta izrāde. Šajā teātru sezonā labākais, kas redzēts. Es pat sākumā neticēju savām acīm un ausīm, cik meistarīgi, gudri un profesionāli tas bija / ir.
Intelektuāļu sadursme bez emocijām un apvainojumiem, kaut kas fantastisks 😊
Taisnība Hermanim – ne jau teātrī šādām diskusijām būtu jānotiek. Tomēr brīnišķīgi, ka vismaz kaut kur notiek 😊

Es domāju citādi.
Proti- dokumentālais teātris bija pēdējais,ko es no šīs izrādes gaidīju.
Labi,biju iedomājusies,ka Pītersons raudās. Tik smuki,kā tikai viņš prot. Es to noskatījos atkārtojumā un otrajā reizē raudāju līdzi. Bet viss,ar to pietika.

Manuprāt,izrāde ir ģeniāla. Un tieši ar to,ka nevis kopē 1:1 realitātē notikušo,bet to interpretē.
Par Hermani parasti domāju,ka viņš ar smiekliem atklāj traģiku,dramatismu. Šoreiz ar smiekliem atklāj to pašu – tikai ideju,domu,atziņu līmenī.

Savulaik izrādē Pakļaušanās, kuras idejas nav zaudējušas aktualitāti,mani nomāca politinformācijas kurss un jēlības. Tas bija neveiksmīgi. Šajā izrādē viss bija pa smuko. Ideāli.

Jau ieteicu radiem un draugiem.

Bet nu uz darbu. Baigi negribu. Bet variantu nav.