Budžeta konsolidācija lielākoties uz nodokļu rēķina, Vilks prognozē inflāciju līdz 4%
Valdība otrdien slēgtā sēdē vienojās par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem kopumā 65 miljonu latu apmērā, kas cita starpā paredz no 1.jūlija paaugstināt akcīzi benzīnam, cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības, kā arī atcelt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi dabasgāzei.
Kā ziņo aģentūra LETA, finanšu ministrs Andris Vilks pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka jaunie nodokļu palielinājumi šogad inflāciju varētu palielināt no sākotnēji plānotajiem 1,1% līdz 4%.
"Inflācija būs rādītājs, kurš visvairāk tiks ietekmēts un kurš var tikt visvairāk koriģēts šogad. Šodien valdības pieņemtie lēmumi atstās iespaidu uz inflāciju ar lielāko ietekmi tieši šajā gadā," sacīja ministrs.
Finanšu ministrijā Ir.lv informēja, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24. februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodienas valdības pielemtajam.
Saskaņā ar valdības lēmumu, samazinot nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, iecerēts nodrošināt 5 miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā. Tāpat valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijai izdevumu samazināšanu par 450 tūkstošiem latu. Izdevumu samazinājums tiks attiecināts uz aizsardzības īpašumu pārvaldīšanu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai plānotajiem izdevumiem precēm un pakalpojumiem.
Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizēto reformu „nauda seko skolēnam”, kā arī demogrāfisko tendenču rezultātā sarūkošo skolu audzēkņu skaitu un plūsmas, no 2011. gada 1. septembra valdība plāno ieviest korekcijas ministrijas mērķdotācijā vispārējās izglītības nodrošināšanai par 2,1 miljonu latu. Nauda tiks taupīta, nemācot angļu valodu pirmajās klasītēs kā to bija iecerēts darīt no nākamā rudens.
Valdība arī pieņēma lēmumu samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas no šā gada 1. septembra no IZM budžeta par 600 tūkstošiem latu, kā arī Kultūras ministrijas budžetā par 400 tūkstošiem latu.
Valdība arī atbalstīja izdevumu samazinājumu Zemkopības ministrijas realizētajās nozaru politikās par 560 tūkstošiem latu.
Ieņēmumu palielināšanai plānots realizēt “efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus”, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks akcentēta VID sadarbība ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.
Valdība arī atbalstījusi jau 2010. gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12 % uz 22 % no šā gada 1. jūlija. Realizējot šo pasākumu, plānots papildu ieņemt 4 miljonus latu. Patlaban samazinātā likme tik piemērota tikai mājsaimniecībām, tādējādi siltuma ražotājus tas neietekmē.
Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvā noteikto valdība ir pieņēmusi lēmumu atcelt PVN samazināto likmi medicīnisko ierīču piegādēm no šā gada 1. jūlija, bet saglabāt samazināto likmi invalīdiem paredzētām ierīcēm un medikamentiem. Tādējādi papildu budžetā tiek plānoti ieņēmumi gandrīz 3 miljonu latu apmērā.
Tāpat nolemts no šā gada 1. jūliju atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, samazinot likmi no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m3. Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiks aplikta ar akcīzes nodokli tikai no 2014. gada 1. janvāra. Atceļot iepriekšējos atvieglojumus, papildu budžetā tiek plānoti ieņēmumi desmit miljonu latu apmērā.
Valdība arī atbalstīja lēmumu pārskatīt akcīzes nodokli tikai benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā apjomā, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī no šā gada 1. jūlija. Tādejādi plānots no 269 latiem līdz 289 latiem palielināt akcīzes nodokli par tūkstoš litriem. Attiecīgi varētu plānot papildu ieņēmumus 8,7 miljonu latu apmērā ar nosacījumu, ka patēriņa samazinājums varētu būt līdz 0,5 %. Ar šā gada 1. jūliju akcīzes nodoklis benzīnam par 1000 litriem – Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā 300 lati.
Kā informē FM, valdība ir atteikusies no priekšlikuma paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, jo tam varētu būt ļoti liela negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tā vietā valdība atbalstīja ministrijas priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un cigaretēm no šā gada 1. jūlija.
Savukārt akcīzes nodokļa paaugstināšana stiprajam alkoholam no 890 uz 940 latiem par 1000 litriem došot papildu ieņēmumus 4,5 miljonu latu apmērā. Lietuvā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 907 lati, bet Igaunijā 1004 lati par tūkstoš litriem.
Valdība arī nolēma palielināt akcīzes nodokli cigaretēm no 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem par 1 kg. Tādējādi ir plānoti papildu ieņēmumi deviņu miljonu latu apmērā. ES direktīvas paredz, ka līdz 2018. gadam ir jāsasniedz ES minimālais līmenis 68 lati par 1000 cigaretēm.
Kā skaidro FM, “ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis sektors netika pienācīgi uzraudzīts”, valdība atbalstīja nodevas ieviešanu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Lai saņemtu pirmreizējo licenci, šādai uzņēmējdarbībai būs jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 tūkstošu latu apmērā, savukārt, lai turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 tūkstoši latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu, papildu šā gadā valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem latu, bet 2012. gadā varētu plānot ap 1,7 miljoniem latu ieņēmumu.
Tika atbalstīts arī priekšlikums no šā gada 1. jūlija pārskatīt izložu un azartspēļu nodokli. Azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšana no 9 600 uz 11 600 latiem par katru ruletes (cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, un kāršu un kauliņu spēlēm. Likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu no 1 680 uz 2 500 latiem gadā. Šā priekšlikuma ietekme uz gadu ir ap diviem miljoniem latu.
Ieviešot šos valdības apstiprinātos lēmumus, plānots gada griezumā budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tai skaitā ir paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, valdība arī atbalstīja likuma par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam darbības termiņa pagarināšanu līdz 2014. gada beigām. Ieviešot izmaksājamo pabalstu ierobežojumu termiņu pagarinājumu, nebūs nepieciešami papildu izdevumi speciālajā budžetā 2013. gadā par 31,7 miljoniem latu, kā arī 2014. gadā par 32,5 miljoniem latu.
Jau vēstīts, ka, meklējot iespējas konsolidēt šā gada budžetu, ZZS un “Vienotībai” neizdevās vienoties par pasākumiem, kas būtu dēvējami par strukturālām reformām. ZZS politiķi uzsvēra, ka neatbalstīs finansējuma samazināšanu veselības aprūpei, izglītībai vai sociālajai jomai, uz ko ne reizi vien aicinājuši starptautiskie aizdevēji. Vēlāk gan jautājumā par finansējumu augstākās un vispārējās izglītības jomā ZZS piekāpās, plānots, ka pašreizējie konsolidācijas pasākumi skars šo sfēru.
Budžeta grozījumi Saeimā tiks iesniegti aprīlī.
Komentāri (63)
bekijja 22.02.2011. 21.59
Jāpiekrīt zanEi – cepuri nost Dombrovska un Vilka priekšā par skaidrojumu. Un par salīdzinošajiem datiem, kā Latvija izskatās uz Igaunijas, Lietuvas un ES fona. Un par uzaicinājumu iesniegt jebkādus citus priekšlikumus! Īpaši novērtējams šis paziņojums ir kontekstā ar agrāko ziņu, ka MK sēde, kurā budžets tiks izskatīts, būs slēgta.
Top skaidrs, ka nodokļi tiek paaugstināti jomās, kur patēriņš būtu ierobežojams veselas sabiedrības un tīras vides vārdā. Cik var nojaust, arī strukturālās reformas ir iekustinātas. Varbūt ir vērts izskaidrot cilvēkiem, ka reformas nenozīmē aritmētisku izdevumu un darba vietu samazināšanu. Reformas pamatā ir vērstas uz valsts un pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu – to mērķis ir labāks pakalpojums par izdevīgu cenu.
Jācer, ka VD un kolēģiem, tai skaitā ZZS ministriem, izdosies paskatīties uz lietu kopumu, uz visām jomām. Un saprast, kas kurā jomā būtu darāms, lai pēc iespējas uzlabotu dzīves un darba apstākļus un ekonomisko vidi ikvienā Latvijas nostūrī. Ir vajadzīga valdības un pašvaldību sadarbība un dialogs par to, vai mūsu mērķis ir, lai laukos ir zināms skaits skolu jeb mērķis ir, lai laukos ir pieejama kvalitatīva izglītība? Tas pats attiecas uz veselības pakalpojumiem. Ceļi, piekļuve sabiedriskajam transportam un interneta pārklājums dažās ES valstīs jau ir daļa no cilvēktiesībām. Kādas ir mūsu prioritātes un ko mēs varam atļauties ar esošajiem līdzekļiem?
Demogrāfija Latvijai ir milzīgs izaicinājums, par kuru publiskajā telpā saprātīga diskusija līdz šim nav bijusi. Japāņi raugās uz Indiju kā potenciālo darbaspēka eksporta avotu jau tuvākajā nākotnē. Japānas sabiedrība ir pirmā, kas piedzīvo strauju sabiedrības novecošanu. Pie esošās demogrāfiskā situācijas un emigrācijas Latvijai ir jādomā par risinājumiem.
Jācer, ka V izdosies arī turpmāk skaidrot valdības soļus un veidot atklātu dialogu ar sabiedrību. Dialogs – nevis pretnostatījums vai viszinošs un paštaisns snobisms – veido pamatus savstarpējai cieņai. P.S. Tai skaitā dialogs koalīcijas iekšienē un ar Saeimas opozīciju.
5
piziks > bekijja 22.02.2011. 22.19
Tava pēdējās rindkopas un P.S. cerība gan ir naiva un nepamatota. Tieši paštaisnais snobisms un ignorance pret jebkuru ne-Vienotības viedokli ir Vienotības vienīgais politiskās izdzīvošanas nosacījums. Tā ir interešu kopa, kas nav spējīga ne ekonomiski domāt, ne ar citiem sarunāties.
0
piziks > bekijja 22.02.2011. 23.43
Cerams, ka arī SVF vārdā pēc Lieldienām atbrauks Gabrieles Džudičes misionāru komanda un vēl paspaidīs VD lokomotīvi un viņa paglumos vagoniņus un spiedīs Vienotības viedokli tuvāk patiesam saprātam. Lielas perspektīvas viņiem gan nav.
0
bekijja > bekijja 22.02.2011. 23.36
@kantsons: Manā tekstā nav teikts, ka Latvijas risinājums ir Japānas risinājums. Japānu pieminēju kā piemēru valstij, kas piedzīvo visstraujāko ietekmi uz ekonomiku tieši sabiedrības novecošanas dēļ. Protams, ka Latvijai ir jāmeklē savi risinājumi. Jo problēma ir un saasinās ar katru gadu.
Runājot par bezdarbu – bezdarba dati tikai apliecina, ka Latvijā ir nepieciešama vērienīga strukturālā reforma ekonomikā. Eiropā 80% darba vietu rada mazie un vidējie, ģimenes un individuālie uzņēmumi. Latvijā visi gaida, kad uzradīsies kāda milzu ražotne, kas visus nodarbinās. Diemžēl tā vairs nekad nebūs – industrializācija ir sasniegusi tādu pakāpi, kad lielāko daļu darbu var paveikt iekārtas un roboti…vai ķīnieši un indieši (sorry par ironiju). Bez izglītotiem prātiem Latvijas ekonomiku uzcelt nebūs iespējams. Kā tādus radīt un – pats galvenais – kā noturēt Latvijā, ir vēl viens jautājums, kas jārisina demogrāfijas jomā.
0
Līva Caune > bekijja 22.02.2011. 23.21
“raugās uz Indiju kā potenciālo darbaspēka eksporta avotu”
“Pie esošās demogrāfiskā situācijas un emigrācijas Latvijai ir jādomā par risinājumiem.”
Kurā gadā jūs Sleepwalker esat dzimis? Vai maz atceriets vienu no lielākajiem motīviem latviešiem 80. gados, kā dēļ Latvija atguva neatkarību, tas bija jūsu pieminētais darba spēka eksports no Krievijas – 1 miljonu cilvēku 50 gadu laikā “eksportēja”, tagad jūs vēlreiz, itkā nekādas atmodas nebūtu bijis, sākat ar to pašu, tad kāda jēga bija izstāties no PSRS? Maskavā vēl tagad ir lieliski sakārtots darbaspēka eksports no vidusāzijas..
To visu jūs sakāt, neņemot vērā, ka Latvijā ir 200 000 (!) bezdarbnieku,
kāds vēl te darba spēka eksports?
Domāt vajag ar galvu, nevis kaut ko salasīties pa diognāli, un pēc tam atgremot.
0
reksa > bekijja 22.02.2011. 23.05
Vai bez Vienotības viedokļa ir vēl kāds cits puslīdz saprātīgs viedoklis?
Neesmu pamanījis…
Ja nu vienīgi Starptautiskajam Monētārajam fondam.
0
Elīna Barkovska 22.02.2011. 19.04
“Tad rodas tādas domas: nu nevar mūsu pašu valsts vadība rīkoties tik muļķīgi! Bija taču pietiekami daudz laika, lai tiktu izstrādāta ekonomikas sildīšanas programma. Vai tad tiešām Ekonomikas un Finanšu ministrija nevarēja to izdarīt? Mūsu valstī nav vietas, kur varētu sanākt kopā gudras galvas un izstrādāt attīstības stratēģiju. Protams, ir Ministru kabinets, kur ministri tiekas reizi nedēļā, lai risinātu tekošos jautājumus, bet nav īpašas stratēģisko jautājumu grupas, kas diendienā risinātu attiecīgās problēmas. Patlaban katra ministrija strādā pati par sevi, nav nekādas koordinācijas. Jūtu, ka nebūs nekādu konkrētu risinājumu, kamēr netiks izveidota nacionālās vienotības valdība, kas strādā nevis pēc tumšos kabinetos sarunātiem principiem, bet gan pēc principiem, kas atbilst tautas vērtību kopumam,» I.FEIFERIS.
Vai nav patiesība???
1
piziks > Elīna Barkovska 22.02.2011. 23.55
Kāpēc lai mūsu valdība nevarētu rīkoties muļķīgi?! Mūsējie var un kā vēl var! Vienīgi mūsu muļķi cer būt par lielākajiem muļķiem psaulē no nemuļķīgas, mazas zemes… :)
0
Aivars Krauklis 22.02.2011. 19.37
Jā, nodokļus paaugstināt vieglāk, kā attīrīt valsti no visādām aģentūrām, inspekcijām un komitejām, kas ne vien pašas tērē, bet vēl smagāk traucē citiem strādāt un arī to pašu nabaga budžetu pildīt. Viena pati LOK no budžeta raženi izbazarē miljonus 13, bet tā jau mums svētā gove.
0